Tikšanos mērķis bija vērst uzmanību, ka turpinās darbs pie teritorijas plānojuma redakcijas izstrādes un savlaicīgi diskutēt par to, kā ar teritorijas plānojuma palīdzību varam uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus un veicināt ikviena zemes īpašuma attīstības iespējas.
Madonas novada pašvaldība izsaka pateicību novada iedzīvotājiem, kuriem bija iespēja pieslēgties attālinātajām sanāksmēm un tiem, kuri atrada laiku atnākt klātienē, lai uzklausītu pašvaldības pārstāvjus un teritorijas plānojuma izstrādātājus, diskutētu, uzdotu jautājumus un izteiktu ierosinājumus.
17., 18., 22. un 23. aprīlī platformā ZOOM notika attālināta tikšanās par Madonas novada teritorijas plānojuma darba redakciju, kuru laikā iedzīvotāji interesējās par šādiem jautājumiem:
Sanāksmju laikā tika pārspriesti arī šādi iedzīvotāju rosinātie jautājumi un priekšlikumi:
(1) Izvērtēt iespējas noteikt papildus (piemēram, buferzonas noteikšana, transporta infrastruktūras uzlabošana un satiksmes organizācijas optimālus risinājumus) prasības derīgo izrakteņu atradņu ieguvei, jo pašreiz atsevišķās to ieguves vietās (konkrēts piemērs tika attiecināts uz darbību Lazdonas pagastā, netālu no Madonas pilsētas) esošā darbība nozīmīgi pasliktina tuvumā esošo dzīvojamo māju iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
(2) Izvērtēt iespējas noteikt ierobežojumus smagā autotransporta kursēšanai par Mārcienas ciema ielām starp dzīvojamo apbūvi. Minētais autotransports brauc uz esošu tehniska rakstura objektu (spēkā esošajā teritorijas plānojumā tā noteikta kā “Rūpniecības apbūves teritorija”, bet faktiski atrodas katlu māja). Kā iespējamais risinājums jāizvērtē jaunas piekļūšanas nodrošināšana, plānojot jaunas ielas izbūvi.
(3) Papildus pārskatīt un izvērtēt ciema statusa saglabāšanu tām apdzīvotajām vietām, kuras par tādiem vairs nav plānots attīstīt atbilstoši Madonas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2022.-2047. gadam. Proti, stratēģija neparedz saglabāt ciema statusu 12 apdzīvotām vietām, taču, teritorijas plānojuma izstrādes darba procesā tika pieņemts darba grupas lēmums saglabāt ciemu statusu astoņām apdzīvotām vietām uz šo plānošanas periodu (izslēdzot četras apdzīvotas vietas: Katrīnai, Liepkalnei, Poļvarkai un Indrāniem).
(4) Apzināt iespējas un izvērtēt nepieciešamību saglabāt vai izslēgt no Lubānas pilsētas robežas dienvidaustrumu pusē esošās mežu teritorijas. Diskusiju jautājums saistīts ar šo mežu izmantošanas un apsaimniekošanas iespējām, aprobežojumiem viena vai otra risinājuma gadījumā. Sniegts ierosinājums noskaidrot iedzīvotāju viedokli aptaujas veidā, vienlaikus secinot, ka šādai aptaujai varētu nebūt objektīva skatījuma.
(5) Vēja un saules parku attīstība Madonas novadā – iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, vai Madonas novadā šādas teritorijas tiek plānotas, kādi ir ierobežojumi un, vai tādi tiks paredzēti arī teritorijas plānojumā. Teritorijas plānojuma izstrādātāju pārstāvji norādīja, ka aprobežojumi vēja parku izveidei varētu tikt noteikti ainaviskās teritorijās, ap tām un apdzīvoto vietu tuvumā.
(6) Applūstošās teritorijas Lubānas pilsētā un Indrānu pagasta teritorijā. Tika vērsta uzmanību, ka ir precizēti aktuālie dati, kuri ir atšķirīgi no tiem, kas ir attēloti spēkā esošajā teritorijas plānojumā. Tādējādi iedzīvotājiem ir jāpievērš uzmanība šīm teritorijām, lai saprastu, kuri zemesgabali ir pakļauti applūšanai, un līdz ar to attiecas normatīvajos aktos noteiktie aprobežojumi (nav atļauta būvniecība).
(7) Izvērtēt iespējas saglabāt spēkā esošajā plānojumā noteikto rūpniecisko apbūvi pie dzelzceļa infrastruktūras Cesvaines pagastā, kā arī, iespējams, noteikt papildus šīs apbūves teritorijas. Pamatojums tam – svarīgs loģistikas maršruts, kas var veicināt arī ražošanas attīstību tuvējās teritorijās.
24. aprīlī Madonas novada kultūras centrā notika klātienes tikšanās par teritorijas plānojumu, kurā piedalījās 15 iedzīvotāji, teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja – Madonas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne, Madonas novada pašvaldības domes pārstāvji: domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls un Madonas apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris, kā arī SIA “METRUM” pārstāvji.
Klātesošie iedzīvotāji (arī 22. aprīlī notikušajā attālinātajā sanāksmē) sanāksmes laikā pauda neapmierinātību, ka Praulienas pagasta teritorijas daļu tiek piedāvāts pievienot Madonas pilsētai. Tādējādi ierosināts saglabāt esošās robežas un mazciema “Lazdona-1” teritorijas funkcionālo zonējumu noteikt lauku teritorijai atbilstošu izmantošanu.
Tikšanās laikā tika pārspriesti arī šādi iedzīvotāju rosinātie jautājumi un priekšlikumi:
(1) Nepaplašināt apbūvi Madonas pilsētas apkārtnē, pamatā uz esošo mazdārziņu teritoriju rēķina. T.i., neiekļaut pilsētas robežās Praulienas pagasta teritorijas daļu, kas atrodas Salu ezera dienvidaustrumu pusē. Iebilduma pamatā bija arī funkcionālās zonas “Savrupmāju apbūves teritorija” noteikšana mazdārziņu teritorijām.
(2) Izvairīties no apbūves plānošanas pie Salu ezera, t. sk. teritorijas daļā, kura pašlaik tiek izmantota kā vienīgā peldēšanas vieta. Kā problēmvieta tika norādīta vieta pie Ezerlīčiem, kur ir liegta pieeja ūdenim (izbūvēts auto stāvlaukums).
(3) Izvērtēt esošo apbūvi un attīstības iespējas mazdārziņu teritorijās – izvērtēt iespējas Aronas pagastā esošo mazdārziņu teritoriju pievienošanu Madonas pilsētai, apzinoties pašvaldības iespējas attīstīt šīs teritorijas un tās teritorijā jau pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Diskusiju gaitā tika akcentēts, ka galvenie neatrisinātie jautājumi ir šaurie ceļi jeb nosacīti saucamās ielas, kurās nav iespējams izbūvēt arī nepieciešamos inženiertīklus. Diskusija veidojas dēļ tā, ka daļa zemes īpašnieku vēlas šajās teritorijās turpināt dzīvot vai vēlas pārvākties (uzbūvējot savrupmāju), taču to nepieļauj normatīvais regulējums, t. sk. neesošas infrastruktūras (centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas) dēļ. Savukārt daļa tajā esošo sakņu dārzu turētāju nevēlas papildus apgrūtinājumus, kas primāri saistīts ar sarkano līniju noteikšanu ielām.
Pašvaldības pārstāvju ieskatā, galvenais arguments pievienošanai pilsētai ir saistīts ar šo teritoriju attīstības iespējām ilgtermiņā. Tas ir veids, kā aicināt atgriezties bijušos iedzīvotājus un piesaistīt jaunus iedzīvotājus pašvaldībai. Pašvaldībā saņemtās ziņas liecina, ka pieprasījums primāri attiecas uz vēlmi dzīvot pilsētā vai tās tuvumā, taču pieejamo dzīvojamās apbūves īpašumu skaits pilsētas robežās ir ļoti ierobežots. Tomēr iedzīvotāju vidū tika izteikts viedoklis, ka, plānojot apbūvi piepilsētā, tiek degradēta lauku apbūves struktūra.
(4) Sanāksmē nepiedalījās Aronas pagastā esošo mazdārziņu pārstāvji, tādēļ tās dalībnieki aicināja Madonas novada pašvaldību rast iespēju noskaidrot viņu viedokli par teritoriju pievienošanu Madonas pilsētai. Sanāksmes dalībnieki tika informēti, ka pašreiz spēkā esošā teritorijas plānojuma izstrādes procesā bija liela pretestība no iedzīvotāju puses, tādēļ šīs teritorijas daļa netika pievienota Madonai. Vienlaikus, mazdārziņu teritorijām tika noteikta funkcionālā zona “Savrupmāju apbūves teritorija”, kur, izpildot konkrētas apbūves noteikumu prasības, būtu pieļaujama pastāvīgas dzīvojamās apbūves veidošana. Šajā gadījumā tika uzsvērts, ka pašreiz spēkā esošā likumdošana vairs pieļauj šādas funkcionālās zonas noteikšanu ārpus pilsētu un ciemu robežām.
Pārrunāts jautājums par to, kādā veidā pašvaldība var stiprināt ciemus – to pastāvēšanu nodrošinot pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru, un līdz ar to radīt interesi iedzīvotājiem tos izvēlēties par savām dzīves un darba vietām.
Tika pārrunāti arī ar teritorijas plānojumu nesaistīti, bet iedzīvotājiem aktuāli jautājumi, piemēram, par ceļu nokļūšanai līdz Praulienā esošai pirmsskolas izglītības iestādei. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs aicināja iedzīvotājus šādu jautājumu noskaidrošanai un problēmu risinājumu virzīšanai griezties pie attiecīgo pagastu pārvalžu vadītājiem, taču vienlaikus apliecināja gatavību personīgi tuvākajā laikā apmeklēt Praulienas pagastu, lai noskaidrotu iedzīvotāju bažas un uzklausītu ierosinājumus ne tikai par teritorijas plānojumu, bet citiem interesējošiem jautājumiem.
Sanāksmju noslēgumā iedzīvotāji tika informēti, ka pēc teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādes (orientējoši, rudenī), ikviens tiks aicināts iepazīties ar sagatavotajiem priekšlikumiem, kā arī izteikties sanāksmēs un iesniegt savus priekšlikumus oficiālās publiskās apspriešanas ietvaros. Informācija par iespējām iesaistīties tiks publicēta gan pašvaldības tīmekļa vietnē, pašvaldības laikrakstā, gan citos komunikācijas kanālos (sociālo tīklu kontos).
Aicinām iedzīvotājus vēl šobrīd izmantot iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma darba redakciju grafiskā veidā platformā madona.tergis.lv un, ja rodas neskaidrības vai konkrēti priekšlikumi, sazināties ar Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāju Ramonu Vucāni (e-pasts: ramona.vucāne@madona.lv, tālr. 20228813).
Atgādinām, ka ar šobrīd spēkā esošajiem Madonas, Lubānas, Cesvaines un Ērgļu novada teritorijas plānojumiem un jaunā Madonas novada teritorijas plānojuma redakciju varēs iepazīties Valsts vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā GeoLatvija.lv (šajā portālā var iesniegt arī priekšlikumus).
Ar iepriekš minēto sanāksmju prezentāciju var iepazīties šeit:
Prezentācija par pilsētu un ciemu robežu izmaiņu priekšlikumu, tajos noteikto funkcionālo zonējumu.
Informāciju sagatavoja: Vita Zuicāne, SIA “Metrum” projektu vadītāja