Piemin 1949. gada 25. marta deportāciju upurus

Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Viesturs Rikveilis pie Šķeltā akmens, aizlūdzot par izsūtītajiem, atgādināja, ka 1949. gada 25. martā no Latvijas teritorijas necilvēcīgos apstākļos tika deportēti vairāk nekā 42 000 cilvēku. Nešķirojot, vai tā ir ģimene ar maziem bērniem vai veci nevarīgi sirmgalvji.

“Tā bija diena, kad sāpēs pāršķēlās tautas sirds. Un šis sašķeltais akmens, joprojām glabā sevī šo plaisu, ko var aizaudzēt tikai mīlestība. Vienlaikus mēs atminamies arī citu 25. martu - 1988. gadā. Un mēs to atceramies ar prieku un pateicību, kad cauri Rīgas centram plūda varena ļaužu straume, kas pārliecinoši parādīja visai Rīgai, Latvijai un pasaulei, ka esam atgriezušies stiprāki un vienotāki, nekā jebkad agrāk. Tautas manifestācijas 25. martā un 14. jūnijā bija ievads varenai tautas kustībai, ko saucam par Atmodu, un kas noslēdzās ar brīvības atgūšanu un valstiskuma atjaunošanu”, piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja Viesturs Rikveilis.  

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs traģiskos notikumus, kas mūsu tautu skāra pirms vairāk nekā 70 gadiem, sasaistīja ar mūsdienām.

“Dzīvojot brīvā un demokrātiskā valstī, ir grūti noticēt, ka cilvēks ir spējīgs uz tādam lietām, kā karš, masveida cilvēku nogalināšana, spīdzināšana un arī deportācijas. Taču tieši tāda domāšana un īstenotā politika bija raksturīga  Padomju Savienībai. To skaudri apliecina 1941. un 1949. gada deportācijas, kā arī citas drūmas mūsu tautas vēstures lappuses. Šķiet, ka mūsdienās – mūsdienu sabiedrībā nekas tāds vairs nav iespējams. Pēdējā gada notikumi liecina, ka, nē, tas ir iespējams un tas notiek 21. gadsimtā šeit pat, mums līdzās. Notikumi Ukrainā arī mums ļauj spilgtāk atskatīties uz mūsu tautas tumšākajām vēstures lappusēm un izprast tos pārdzīvojumus un sāpes, ko izjuta izsūtītie. Mūžīga piemiņa deportētājiem,” kopā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Zigfrīdu Goru un domes Izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāju Valdu Kļaviņu, noliekot ziedus pie Šķeltā akmens, izsūtītos godināja Agris Lungevičs.  

Atceres pasākumā ar dzejas lasījumiem un muzikālu pavadījumu piedalījās arī Madonas Valsts ģimnāzijas skolēni.

Deportāciju upuru piemiņas dienas pasākumi Madonā pēc Šķeltā akmens pārcēlās uz Madonas pilsētas kultūras namu, kur notika koncerts ar Madonas pūtēju orķestra , Ļaudonas kultūras nama jauktā kora "Lai top", Madonas Kultūras nama vokālā ansambļa "Cantate" dalību.

Aicinām arī noskatīties lasījumus, kuros pieminēti no Madonas novada izsūtīto iedzīvotāju vārdi: ŠEIT

Foto no piemiņas pasākumiem: ŠEIT

Informāciju sagatavoja: EGILS KAZAKEVIČS, Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists