Latvijas novadu pašvaldību izglītības speciālisti septembrī un oktobrī tiekas kursos “Izglītības pārvaldes loma mācīšanās lietpratībai ieviešanā”

iesūtīts: 2021.11.01 18:15
Latvijas novadu pašvaldību izglītības speciālisti septembrī un oktobrī tiekas kursos “Izglītības pārvaldes loma mācīšanās lietpratībai ieviešanā”, lai pilnveidotu kompetenci par skolas komandas efektīvu darbu pārmaiņu ieviešanā, veicinātu sadarbību ar izglītības iestāžu vadītājiem, jomu koordinatoriem un konsultantiem atbalsta pasākumu veidošanā, paplašinātu izpratni par pratības lomu efektīva mācību procesa veidošanā, sniegtu efektīvu atbalstu pedagogiem.

Kursu programmas saturs:

1.       Nodarbību cikls -  Atbalsta veidošana pašvaldībā

·         Skola kā mācīšanās organizācija. Atbalsts skolas vadībai.

·         Skola – katram bērnam. Šķēršļi, kas jāpārvar.

·         Profesionālās pilnveides ietekmes paaugstināšana iespējas izaicinājumi.

2.       Nodarbību cikls – Attīstības risinājumi pārmaiņu ieviešanai

·         Dati par skolēnu sniegumu – attīstības risinājumiem.

·         Datos balstītas skolotāju PP vajadzības. Pasākumi skolotāju atbalstam.

·         Dati skolas komandas darba efektivitātes uzlabošanai.

Tiek aktualizēts jauns termins - Izglītības kvalitātes vadība:

·         Skolēnu mācīšanās sniegums kā galvenais mērķis, atskaites punkts

·         Darbības, procesu efektivitāte

·         Kvalitātes vadības cikls – plānošana, īstenošana, uzraudzība, pilnveide.

Izglītības kvalitātes monitorings  - nepārtraukts un sistemātisks informācijas (datu) vākšanas (attiecībā pret noteiktiem rādītājiem), analizēšanas un izmantošanas process, lai izsekotu progresu un sniegumu pret noteiktajiem mērķiem, sagaidāmajiem rezultātiem.

Svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības spējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciālu. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība – svarīgi šodien īstenot modeli -  Skola kā mācīšanās organizācijas pieeja, kura sastāv no 4 posmiem (iekļaujot arvien vairāk digitālās vajadzības un to izmantošanu skolā):

1.       Skolas vīzija un mērķi, kas vērsti uz visu skolēnu mācīšanos (svarīga ir aktīva visu iesaistīto pušu iesaiste mērķu īstenošanā – skolas vadība, pedagogi, ģimene vai likumiskais pārstāvji, citi sadarbības partneri).

2.       Savstarpēja, nepārtraukta visu darbinieku mācīšanās, komandas darbs (mentorings, dalīšanās pieredzē, savstarpējā sadarbība starp skolotājiem, vienas klases ietvaros. Mācāmies visi kopā un ar mērķi).

3.       Vadības atbalsts mācīšanās un izaugsme mācīšanās vadīšanā (skolas vadība strādā kā komanda, motivē skolas personālu uz attīstību).

4.       Izziņas, izpētes un inovāciju kultūra (analizē datus, svarīgi saprast, kur esam, kur virzāmies, ko un kā uzlabot savās prasmēs, nebaidīties ieviest ko jaunu)

Lai sasniegtu dažādus skolēnus, jāfokusējas uz skolu kā kopienu, jāfokusējas uz skolēnu.

Ja  skolā ir izveidota pozitīva, uz mācīšanos un skolēnu attīstību fokusēta vide, tad jebkurš skolēns aug un attīsta sevi. Skolas vadība un skolotāji var nozīmīgi ietekmēt skolēnu pasākumus mācībās ar kopīgi uzstādītiem / izvirzītiem mērķiem (kur mēs ejam, ko mēs gribam sasniegt) un rīcības plānu jeb soļiem, kā virzīties uz mērķi.

Ja vadības komanda labi pārvalda skolas sistēmu, atbalsta pedagogus – sniedz viņiem padomus, apzinās skolotāju nepieciešamību , tad arī profesionālu skolotāju vadībā skolēniem ir nozīmīgi panākumi mācībās. Svarīgi ir tas, kādas attiecība skolotāji ar skolēniem veido, kādu “sajūtu” par mācīšanos un tās vērtību būvē.

Lai skolotāji spētu sasniegt dažādus skolēnus, jāmaina skolotāji uzskati un domāšana (Florian, 2015)

1.       Mainīt fokusu no tā, ka klasē ir bērni ar papildus atbalsta nepieciešamību uz visu bērnu mācīšanu (radot mācību iespējas, kas ir pietiekami pieejamas ikvienam, veidojot visu bērnu mācīšanās kopienu un koncentrējoties uz to, kas un kā jāmāca)

2.       Mainīt uzskatus par skolēnu spējām (ticot, ka visi bērni var mācīties un progresēt; koncentrēties uz to, ko bērni var (nevis nevar); negrupēt bērnus spējīgākajos un mazāk spējīgajos; izmantojot formatīvo vērtēšanu.

3.       Bērnu grūtības uzskatīt par profesionālu skolotāja izaicinājumu, nevis skolēna trūkumu (izmēģināt jaunas darba metodes, kas atbalsta visu skolēnu mācīšanos; sadarboties ar kolēģiem, kas ciena un atbalsta dažādus skolēnus; turpināt profesionālo izaugsmi, attīstot iekļaujošas prasmes).

Jautājumi, ko neaizmirst, domājot par visiem bērniem skolā

·         Kādus bērnus mēs sasniedzam? Kādi bērni ir mūsu izaicinājumi? Kāpēc? Vai neveidojās kolektīvais uzskatu kopums – šie bērni nav mūsējie?

·         Kādi resursi ir mūsu rīcībā? (kuras skolas, kuri cilvēki skolā un ārpus tās) kā tos nepazaudēt? Kā tos stiprināt? Kā tos izmantot? Kā radīt jaunu pieredzi?

·         Kādas vajadzības ir mūsu skolās:

-          direktors un komanda, kas vada procesu

-          kurš ir mācīšanas līderis

-          kas un kuros brīžos “būvē mūra sienas”, vai mūsu darbības nerada vēl lielākus mūrus?

·         Kā ieraudzīt uzskatus, kas ietekmē skolotāju darbu?

·         Kā uzskatus izaicināt un mainīt?

-          sarunas, diskusijas, pozitīva pieredze, uzticami “avoti”, kam sekot,

-          nākotnes redzējums, pagātne un tagad notiekošais.

                    Šodien ir ļoti svarīgi saprast, ka lai kādi mēs būtu kā skolotāji, visi skolotāji ir spējīgi strādāt ar visiem skolēniem, tikai tam ir vajadzīgs laiks un profesionāla pilnveide. Jāsaprot, ka šodien arvien lielāku lomu skolā spēlē arī iekļaujošā izglītība, atbalsta komanda (sociālais pedagogs, logopēds, psihologs). Beidzot ir jāmaina tas, ka skolotājs skolā strādā tikai rezultātam, bet gan vērstu uz ikvienu skolēnu un mācību procesu. Ja skolotājs 30 gadus strādā skolā vienādi un neko savā darba nemaina, tad nekad klasē visi nebūs ieguvēji. Tāpēc skolotājam ir ļoti svarīgi mainīties, pilnveidoties, būt elastīgam, mācīties un praktizēt jaunas lietas, būt atvērtam visiem skolēniem klasē.

Skola2030 ieviešanas izaicinājums šodien – sniegt nepieciešamo atbalstu, lai panāktu izmaiņas skolotāju praksē, lai skolēni spētu pašvadīti mācīties, domāt, iedziļināties, sadarboties, apgūt digitālās prasmes.

 Ir iespēja atbildēt uz jautājumu: Vai tas, ko es daru, ir tas, ko es domāju, ka daru?


Kursos par jaunāko un aktuālāko pieredzē dalījās:

Ilze Saleniece, Solvita Lazdiņa, Dace Namsone, Uldzis Dzērve


Informāciju no kursiem apkopoja

Madonas novada Centrālās administrācijas

Izglītības nodaļas vecākā izglītības darba speciāliste

Mairita Smeltere

Tālrunis 24991833, e-pasts mairita.smeltere@madona.lv

Pārsūti Draugiem.lv Pārsūti Facebook Pārsūti Twitter Pārsūti LinkedIn
© 2008-2021 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika