Latvijas Tekstilmākslas Asociācijas izstāde

Šo izvēli netieši ietekmē arī Latvijas tekstilmākslas nozares veidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) simtgades tuvošanās. Viņa nozīme tekstilmākslas attīstībā atgādina laiku, kad nozare aktīvi veidoja savu vietu Latvijas mākslas kopainā un paplašināja priekšstatus par tekstilu kā laikmetīgas mākslas valodu. Izstāde mēģina paskatīties, kas no šī mantojuma ir saglabājies un kas ir mainījies. Šodien situācija ir cita, taču vēlme būt redzamiem, sadzirdētiem un saprastiem tekstilmākslā joprojām ir dzīva.

Šogad, atceroties gan tekstilmākslas nozares veidošanos, gan Tekstilmākslas asociācijas darbības sākuma posmu, nolēmām atgriezties pie atvērta izstādes principa. Deviņdesmitajos gados izstādes nereti  tika organizētas bez iepriekš noteiktas tēmas, ļaujot vienkopus ieraudzīt, par ko attiecīgajā brīdī domā mākslinieki – kādas ir viņu intereses, rūpes, vērojumi vai varbūt arī  cerības.

Nenoliedzami šāds solis sasaucas ar piedzīvotām pārmaiņām pasaules norisēs. Visu neuzskaitāmo pārmaiņu rezultātā arī tekstilmākslinieku kopienas iekšienē rodas vēlme no jauna pamanīt sen piemirsto vai atkal ieraudzīt pavisam nesen atrasto, lai vēlreiz definētu sev un apkārtējiem to, ko saprotam ar laikmetīgu tekstilmākslu. Šajā kontekstā būtisks ir arī vēsturiskās un politiskās atmiņas slānis, kas parādās vairākos izstādes darbos, kur tekstils kļūst par robežas, aizsardzības un brīdinājuma zīmi. Par ko mākslinieki šobrīd runā? Kādas tēmas bija un joprojām ir aktuālas? No kā apzināti izvairās, un kam pievēršas?

Tomēr izstāde bez tēmas prasa zināmu piesardzību. Lai skatījums nebūtu tikai asociācijas valdes iekšējs lēmums, darbu atlase tika uzticēta žūrijai – Baibai Osītei, Ivetai Vecenānei un Emmai Sofijai. No šogad  veidotās LTA digitālās tekstildarbu bankas, kurā tika iesūtīti vairāk nekā 400 darbi, izstādei atlasīti 50.

Atlasītajos darbos redzama Latvijas Tekstilmākslas kopienas daudzveidība – dažādas tēmas, tehnikas, paaudzes un rokraksti.  Tekstildarbi atdzīvina personiskas atmiņas, ģimenes stāstus, dabas vērojumus, sociālus komentārus, garīgas refleksijas un ikdienas pieredzi.  Tomēr pāri visam jūtama piederības sajūta vietai, cilvēkiem, atmiņām, tradīcijai, kopienai un pašai tekstilmākslai. Izstāde apliecina, ka arī bez iepriekš noteiktas tēmas iespējams ieraudzīt kopīgu virzību. Tā neveido vienu stāstu, bet ļauj sadzirdēt daudzas balsis.

Informāciju iesūtīja: Madara Bauere
Madonas novada
Cesvaines apvienības pārvaldes
Cesvaines pils kultūras projektu vadītāja
Tālr. 26382079