Kinoseanss ''Koristi''Les choristes (2004)

Režisors: Christophe Barratier
Lomās: Gérard Jugnot, François Berléand, Jean-Baptiste Maunier, Maxence Perrin, Jacques Perrin

Franču režisora Kristofa Baratjē debijas filma kļuva par kino notikumu un jauno filmdari uzreiz pacēla uz starptautiskās skatuves ar divām nominācijām ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” . Stāsts par jaunu mūzikas pasniedzēju, kurš ierodas zēnu internātskolā Francijā neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām, iedvesmo – tas ar pārliecinošu rokrakstu iezīmē ceļu pretī apziņai par to, kas ir labs un kas ir ļauns, akcentējot mākslas dziedinošo un dažkārt pat dzīvību dāvājošo spēku.

Māksla, kas spēj mainīt likteni un apvienot cilvēkus arī tad, kad šķiet, ka pasaules ļaunuma priekšā nav palicis vairs nekā kopīga. Baratjē darbs ir tikpat aktuāls šodien kā savā laikā un skatītājam sniedz iespēju nokļūt zeltaini nostaļģiskā bērnības laikā, transformējot sāpes par spēju palīdzēt citiem. Filmas izrādīšana iespējama, pateicoties Francijas institūtam Latvijā.

Franču filmām ar pagātnes pieskaņu gandrīz vienmēr piemīt īpaša sirsnība, kā arī noticis šajā muzikālajā drāma, kuras darbība norisinās 1949. gadā. “Koristus” demonstrēja gan Berlīnes un Toronto kinofestivālos, kategorijās “labākā ārzemju filma”un “labākā dziesma” 2004. gadā šī filma izpelnījās nominācijas Oskariem, kā arī filmas autori cerēja uz Britu Kinoakadēmijas un Zelta Globusu dalītāju atzinību. Filma “Koristi” ir franču producenta (“Mikrokosmoss”, “Ceļojošās ciltis”) un mūziķa Kristofa Baratjē debija režijā, scenārijam iedvesmu gūstot no franču melodrāmas “Lakstīgalu krātiņš”, kas uzņemta 1947.gadā. Pēc piecdesmit gadiem atkal satiekas Pjērs un Pepe - bijušie skolas draugi -, lai, šķirstot nodzeltējuša albūma lapaspuses, vēlreiz izdzīvotu bērnības epizodes. Vienkāršais stāsts, atpazīstamie personāži un filmas fantastiskā mūzika “Koristus” padarīja par kases hītu Francijā, atklājot arī saules un optimisma pielietu pēckara periodu, kas bieži franču kino parasti pieņēmis drūmas un bezcerīgas nokrāsas.

Klemāns Matjē nonāca “Dīķa dibenā” – grūti audzināmu pusaudžu internātskolā – pilns cerību un entuziasma, taču jau pirmajā dienā viņam nācas piedzīvot, kā tirāniskais skolas direktors apietas ar izmisušajiem puikām. Karceris, smagi darbi un stibas sitieni pa rokām – tie ir tīrie nieki salīdzinājumā ar viņa histēriskajiem brēcieniem un siekalu sprauslām, kas “aplaumo” ikvienu norājamo. Taču, jo vairāk Rašāns ņirgājas par audzēkņiem, jo lielāku pretestību viņam nākas izjust, tieši tāpēc Klemāna metodes – saprast un iemīlēt – puišeļos rada ne vien izbrīnu, bet arī uzticēšanos un pilnīgu padevību. Un viņa – caurkrituša mūziķa - sapnim arī beidzot lemts piepildīties, jo jau sen sacerētajām melodijām beidzot lemts izskanēt zēnu kora balsīs, kas vairāk eņģeļu korim līdzinās, un tas viss – “Les Petits Chanteurs de Saint-Marc Choir” nevainojamā izpildījumā.

Kā presei atzina režisors Kristofs Baratjē, “manā filmā ir autobiogrāfiski motīvi, taču kino formāts ļāvis tos pārvērst visiem saprotamā, universālā valodā, šo mazliet sentimentālo stāstu padarot līdzīgu pasakai”. Protams, filmā var atrast arī paralēles ar Fransuā Trifo klasisko drāmu “400 sitieni”, 1959., un Žana Vigo “Nulle uzvedībā”, 1933., kā arī Stīvena Daldrija “Billiju Eliotu”, 2000., taču K. Baratjē nepieder franču “jaunā viļņa” autoru paaudzei, kas izauga Anrī Langluā vadītajā Francijas Sinematēkā, diendienām skatoties un analizējot filmas, lai pēc tam paši radītu jaunu ekrāna valodu, pilnu citātu, taču tajā pat laikā – apbrīnojami elastīgu. Viņš, dzimis 1963.gadā, izvēlējies vieglāko ceļu, ar savu pirmo kinofilmu ielaužoties mūzikas pasaulē, kas nekādu tulkojumu neprasa un par kuru Karatjē zināšanas jau no bērnības apgūtas.

“Koristi” ir aizkustinošs kinostāsts profesionālā izpildījumā, bez pārsteiguma momentiem, ja atpazīstat fabulu, un tas sagādā prieku gan acīm, gan ausīm, gan dvēselei, kādu aizkustinājuma asaru arī liekot noripināt.

Seanss tiek rīkots sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.