Ata Ieviņa personālizstāde “No krātuves” Cesvaines pilī

Izstādes nosaukums “No krātuves” burtiski atspoguļo tās saturu – darbi, kas tapuši mākslinieka līdzšinējā dzīves gājuma gaitās, eksperimentējot ar dažādām tehnikām un mākslas izpausmes veidiem. Izstāde aizvedīs ceļojumā pa Ata Ieviņa daiļrades līkločiem, sākot no fotoreportāžām un ilustrācijām, sietspiedes tehnikā veidotiem darbiem, kolāžām, beidzot ar zīmējumiem un citiem izpausmes veidiem. 

Kā par sevi un meklējumiem mākslā stāsta pats A. Ieviņš: “Pirmā saskare ar mākslu man bija Indriķa Zeberiņa (1882-1969) ilustrētās grāmatas un leģendas par baskāji Irbīti (Voldemārs Irbe, 1893-1944). Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas laikā mani fascinēja Irbītes dēkainais, unikālais dzīves veids. Ar kursa biedru Jāni Borgu sacentāmies, medījot antikvāros apgāda „Zelta ābele” izcili kvalitatīvās grāmatas. Irbītes ilustrēto E. T. A. Hofmaņa noveli „Kavalieris Gluks” man izdevās dabūt pirmajam. Vēlāk sekoja izcilais grafiķis Sigismunds Vidbergs (1890-1970). Padomju laikā viņš bija nevēlams mākslinieks, jo emigrējis uz Rietumiem. Viņa darbus nevarēja apskatīt muzejā kā šodien. No draudzenes aizņēmos S. Vidberga ilustrēto Kamasūtru un erotikas piesātinātās P. Luisa „Bilitis dziesmas”. Paziņas pārfotografēja man abas grāmatas. Vēlāk, Mākslas akadēmijas laikā, Endijs Vorhols (1928-1987) bija mans „neklātienes audžutēvs”. Viņa darbus biju redzējis ārzemju grāmatās un žurnālos. Mani aizrāva viņa brīvība, asprātība un radošums. Vieglums, ar kādu viņš strādāja gan sietspiedē, gan citās tehnikās. Daudzus gadu desmitus mans klātienes „audžutēvs” bijis arhitekts un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns.” 

Ata Ieviņa radošās izteiksmes meklējumi sākušies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, kur viņš mācījies no 1960. līdz 1965. gadam. Vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. 

Informāciju sagatavoja: Beāte Šulmane, Cesvaines pils projektu vadītāja