Neilgi pēc komponistes Elgas Igenbergas aiziešanas mūžībā, mūziķes nošu pierakstos un iecerēs atrasts 50 gadus sens dziesmu cikla uzmetums "Pie Aiviekstes". Ideja par dziesmu ciklu tapusi 1974.gadā Madonas novada Meirānos, tolaik jaunizveidotajā operas solista Jāņa Zābera memoriālajā muzejā "Vecais ceplis", kur komponiste vairākkārt viesojusies un satikusi arī muzeja vadītāju, dzejnieku Jāni Gavaru.
Radošās draudzības rezultātā tapis veltījums operdziedātājam Jānim Zāberam - dziesmu cikls "Pie Aiviekstes", Elgas Igenbergas mūzika, Jāņa Gavara dzeja. Neskatoties uz komponistes iecerēm dziesmu cikls pirmatskaņojumu tā arī nekad nepiedzīvoja. Tikai dažas no dziesmām komponiste iekļāvusi savās koncertprogrammās un dziesmu "Pie Aiviekstes" savā repertuārā iekļāvis trimdas latviešu dziesminieks Ilmārs Dzenis. Visu ciklā iekļauto nošu salikumi pēc 50 gadiem publicēti 2024.gada nogalē iznākušajā grāmatā "Kā ozols, kā liepa, pie Aiviekstes", kas veltīta dzejnieka Jāņa Gavara simtgadei.
2025. gada 18. oktobrī Madonas novada kultūras centrā iedvesmas upe Aiviekste atkal savedīs kopā trīs radošas dvēseles – komponisti, pianisti Elgu Igenbergu, dzejnieku Jāni Gavaru un operdziedātāju Jāni Zāberu viņa 90. jubilejas gadā, kad pirmatskaņojumu piedzīvos dziesmu cikls "Pie Aiviekstes". Tas būs stāsts par klusu, rāmu ciemu Vidzemes nostūrī, kur Aiviekstes krastā Latvijas radošās personības ir smēlušās iedvesmu, un sava darba augļus nesušas uz skatuvēm ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
70. gadu melodiju mūsdienīgā interpretācijā ietērpis mūziķis Anatolijs Livča, kura vadībā dziesmas atskaņos solisti – harizmātiskās balss īpašniece Sintija Paegle un dziedošais aktieris Juris Jope. Pasākuma režisors un vadītājs - Gundars Silakaktiņš.
Elga Igenberga (1921 - 2003) -l atviešu estrādes celmlauze, pirmā sieviete – komponiste latviešu populārajā mūzikā, daudzu populāru dziesmu, kā arī pirmās latviešu estrādes operetes “Annele” autore. Spilgtākais daiļrades posms – 20. gs. 50. gadu 2. puse un 60. gadi.
Komponistes un pianistes E. Igenbergas daiļrade ir latviešu populārās mūzikas simbols. Par viņas talanta spilgtāko izpausmi kompozīcijas jomā kļuva dziesma – vienkārša, demokrātiska, vieglā žanra, par estrādes dziesmu saukta miniatūra, nereti valša vai citu populāru deju ritmā. Dziesmas bieži rakstītas konkrētiem dziedātājiem, aktieriem, amatieru vokālajiem ansambļiem, bērniem. Savus sacerējumus, kuros galvenais ir melodija, autore slīpēja ar lielu aizrautību un degsmi, arī paškritiku un prasīgumu pret sevi. Par izcilu saucama E. Igenbergas koncertmeistares māksla kolēģi viņu sauca par cilvēku-orķestri.
Jānis Gavars (1924–1987) – dzejnieks, muzikants un arī muzejnieks. Pirmā publikācija – tēlojums "Ziedoņa rīts" žurnālā "Latvijas Jaunatne" 1938. Izdoti dzejas krājumi "Labību apliecini" (1973), "Bites lidojums" (1980) un izlase "Zemē iesētās dienas" (1994), kur izjusti tēlots dzimtās puses dabas skaistums, lauku cilvēka sūrais ikdienas darbs un prieks. Dzejā pausts optimisms un labestība, tā ir muzikāla. Atzīmējot dzejnieka simtgadi, tapusi jauna grāmata “Kā ozols, kā liepa, pie Aiviekstes”, kas apkopo dzejnieka dzīves gājumu, līdzgaitnieku atmiņas, dzeju, kas publicēta visos trijos dzejas krājumos, nepublicētos dzejoļus, kā arī komponistu - Elgas Īgenbergas, Artūra Kloppes, Jāņa Novika un Ata Novika dziesmas ar Jāņa Gavara tekstiem.
Biļetes iepriekšpārdošanā -10, 13, 15 EUR "Biļešu paradīze" kasēs, internetā vai stundu pirms koncerta Madonas novada kultūras centrā.