Kapusvētki Ērgļos. Miera un Sauleskalna kapsētās.

Kapsētas, tāpat kā baznīcas ir domātas svētsvinīgiem pārdomu brīžiem. Te ir tā vieta uz zemes, kur atmiņas, sāpes, skumjas, kā arī mīlestība, cerība un sapņi apglabāti vienuviet. Tāpat te apgūlusi cilvēka jaunība, pusmūžs un bagāti, vieduma pilni gadi.

Ne reizi vien ārzemnieki brīnījušies par latviešu kapu kultūru, kas tiek uzturēta, kaut laiki mainās. Dzimtu kapi tiek kopti kā daiļdārzi. Un vēl izbrīnī gan Kapu svētki, gan Svecīšu vakari, jo tā ir kopēja savējo pieminēšana. Aiziet uz kapsētu, nolikt kāda mīļa cilvēka atdusas vietā svecīti, noskaitīt lūgšanu, pastāvēt brīdi, padomāt – tas nav nekas neparasts. Taču satikties kapsētā visam pagastam, braukt noteiktā dienā uz kapiem otrā Latvijas malā, jo tur ir Kapu svētki, to var izprast tikai latvietis. Tas ir dvēseles stāvoklis un dzīvesziņa. Tā vienkārši ir jādara, jo tā darīja mūsu vecāki, vecvecāki un viņu senči.  

Tāpēc tā ir jādara arī mums.


Informāciju sagatavoja Sanda Avotiņa, Ērgļu saieta nama vadītāja, T: 26528132