Gaidāmas jubilejas vairākiem amatiermākslas kolektīviem

1980. gada 29. februārī, pateicoties toreizējam Madonas mūzikas skolas direktoram Artim Kumsāram, tika izveidota folkloras kopa “Madonas Skandinieki”, kas šodien pazīstama ar nosaukumu Madonas novada kultūras centra Folkloras kopa "Vērtumnieki". Tā tika aizsākta folkloras atdzimšanas kustība Vidzemē. No 2002. gada kopu vada Ingrīda Grudule. Liela uzmanība vienmēr ir veltīta novada savdabīgo sēlisko izlokšņu apgūšanai un gadskārtu svētku tradīciju apzināšanai. Kopa aktīvi uztur latvju danču tradīcijas.
Kolektīvs aktīvi piedalās pašmāju un ārzemju rīkotajos festivālos un pasākumos. Ir visu starptautisko festivālu  „Baltica” dalībnieks. Vērtumnieki ieskandinājuši Baltu vienotības dienu Aronas kalnā, piedalījušies “Latvijai 100” Valsts karoga uzvilkšanā Gaiziņkalnā, uzstāšanās Krišjāņa Barona muzejā, “Baltijas Ceļam-30” norisēs – koncertā Likteņdārzā un Starptautiskajos amatiermākslas kolektīvu svētkos. Izceļotas arī tuvas un tālas zemes. 2019. gada decembrī  folkloras kopai “Vērtumnieki” piešķirta  folkloras balva ”Austras Koks“ VEF Kultūras pilī - par latviskās dzīves ziņas kopšanu un daudzināšanu. Savukārt, 2023. gadā Madonas novada pašvaldības apbalvošanas ceremonijā “Madonas novada Gada balva kultūrā” Ingrīda Grudule un folkloras kopa “Vērtumnieki” saņēma balvu kategorijā “Gada amatiermākslas kolektīva vadītājs un kolektīvs” - par latviešu tautas tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu, aktīvu koncertdarbību, dalību starptautiska mēroga kultūras projektos, popularizējot Madonas novada kultūrvidi Latvijā un pasaulē.
Vērtumnieku 45. jubilejas gads tiks atzīmēts šā gada 21. jūnijā, vasaras saulgriežos.

 

Madonas novada kultūras centra Tēlotājmākslas studija “Madona” savu darbību uzsāka 1975. gadā, Madonā ierodoties spējīgam un aizrautīgam mākslinieku pārim – Daigai un Jānim Simsoniem. No 1989. gada studijas sirds un vadība bija mākslinieces Līgas Kalniņas rokās. Taču kopš 2018. gada studiju vada gleznotājs Agris Sārs.
Tēlotājmākslas studija “Madona” ir neatņemama Madonas pilsētas mākslas un kultūras sastāvdaļa, kas dod šeit iespēju pulcēties noteiktam interesentu lokam. Šis loks nav slēgts un vienmēr ir atvērts jauniem dalībniekiem. Studijā darbojas dažāda vecuma, izglītības un profesiju cilvēki – gan ar profesionālām iemaņām mākslas jomā, gan tādi, kuri nekur nav mācījušies mākslas priekšmetus un studijā gūst pirmās iemaņas un zināšanas zīmēšanā, glezniecībā un kompozīcijā. Studijas dalībnieku gleznas skatāmas daudzās Latvijas kultūrvietās, bet vienmēr gleznas apskatāmas Madonas novada kultūras centra foajē un ceturtajā stāvā. Ņemot vērā svētku gadu - šogad gleznu motīvi tiek izmantoti arī Madonas novada kultūras centra organizēto pasākumu vizuālajos materiālos.
Studija savas pastāvēšanas 50. jubileju plāno atzīmēt ar izstādes atklāšanu šā gada 28. septembrī.

 

Kora dziesma Madonas kultūras namā skanējusi sen. Jauktais koris darbojies Kārļa Dievkociņa, Jāņa Beitika un Alberta Mucinieka vadībā. Izveidojies arī sieviešu koris Marijas Barušas vadībā. Vēlāk pēc pārtraukuma dibināts skolotāju un kultūras darbinieku koris. Diriģenti – Jānis Zirnis, vēlāk Egils Lipšāns un Ingrīda Gailīte.
1990. gadā uz šī kora pamata izveidots jauniešu koris enerģiskā diriģenta Artūra Grandāna vadībā. Ar savu māksliniecisko skanējumu koris ātri iekaroja madoniešu simpātijas. Tika veidotas interesantas koncertprogrammas, bieži kolektīvs ar koncertiem priecējis klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Koris uztur Madonas kordziedāšanas tradīcijas un visus gadus savā pastāvēšanas laikā izcīnījis iespēju piedalīties Dziesmu un Deju svētkos. Ik gadu martā Madonā kopā pulcējas kori no visas Latvijas koncertā "Tautasdziesmas spēks", lai izdziedātu latvisko dainu, paceļot to atkal saulītē un ļaujot koriem no sirds izdziedāties. Pēc koncerta lustīgos latvju dančos tiek kārtīgi iedancota deju grīda. Artūrs Grandāns kori vadījis 20 gadus.
2011. gadā kora vadību pārņēmis Jānis Rijnieks, ienesot savas tradīcijas un notikumus kora dzīvē, veidotas un stiprinātas jaunas draudzības ar citiem Latvijas koriem. Savu 35 gadu pastāvēšanu kā Madonas novada kultūras centra Jauktajam korim "Madona" kolektīvs atzīmēs ar koncertu šā gada 29. novembrī.

 

Pašreizējais Madonas novada kultūras centra Koklētāju ansamblis “Rasa” šogad atzīmē savu 70. jubileju. Tā pirmsākumi meklējumi jau 1955. gadā, kad tā vadītāja toreiz bija Tamāra Jansone, vēlāk no 1962. gada Marija Baruša. No 1993. gada kolektīva vadību uzņemas Inese Ābola. 
Koklētāju ansamblis "Rasa" ir regulārs Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, piedalījušies visos valsts organizētajos koklētāju festivālos, ziemas mūzikas festivālos, Kokļu dienās Jūrmalā. Ansamblis koncertējis arī ārzemēs.
Koklētāju ansambļa “Rasa”  repertuāru, galvenokārt, veido dažādas tautas dziesmu un deju apdares, mūsdienu komponistu oriģinālmūzika. Lai papildinātu un veidotu daudzpusīgāku ansambļa mūzikas programmu, Inese pati veido aranžijas melodijām, kā arī tautasdziesmu apdares un pārlikumus no klasikas skaņdarbiem. 
Būsiet gaidīti svētku koncertā šā gada 27. decembrī, Ziemassvētku noskaņās.

 

Sekojiet aktuālajai informācijai Madonas novada mājaslapas Kultūras sadaļā, kā arī internetā, Facebook kontā.


Titulfoto - glezna no Tēlotājmākslas studijas "Madona".

Informāciju sagatavoja: ‌Madonas novada kultūras centrs