Studentu redzējums par Madonas, Mārcienas un Ērgļu telpisko attīstību un reģenerāciju

Studenti, kuri jau ir savas darba jomas profesionāļi, bet šajās studijās apgūst papildu zināšanas, strādāja trīs darba grupās: veicot katras apdzīvotās vietas vēstures un plānošanas dokumentu izpēti; pētot Madonas pilsētu un ciemus dabā un izvēršot gan intervijas, gan aptaujas (elektroniski, telefoniski, uz ielas).

Šāda LU mācībspēku sadarbība ar Latvijas pašvaldībām ļauj studentiem savos kursa darbos veikt reāllaikā un vietā balstītu izpēti, savukārt pašvaldībām – smelties iedvesmu studentu izvirzītajos risinājumos vietējo teritoriju attīstībai.

Kursa darbu par Madonas telpiskās struktūras novērtējumu un priekšlikumiem attīstībai izstrādāja: Iveta Piziča, Inga Pērkone, Zane Pīpkalēja, darba vadītāja – Māra Kalvāne. Kā galvenos ierosinājumus nākotnes attīstībai studentes minēja: satiksmes lēnināšanu pilsētas centrā, to padarot draudzīgāku gājējiem un velobraucējiem; plaša, nepārtraukta parku un zaļo zonu koridora izveidi; labiekārtotu āra dzīves un norišu telpu; un vienota mobilitātes punkta izveidi pilsētā, savienojot pārsēšanās iespējas no vilciena uz autobusu un mikroautobusiem; Saieta laukuma “dzīvināšanu” (vairāk zaļās zonas, Gaiziņkalna motīva apspēle āra vides elementos utml.).

Izstrādājot Mārcienas ciema attīstības redzējumu, Mārtiņš Eņģelis, Madara Jenerte, Linda Estere Bondareva, darba vadītājs – Pēteris Šķiņķis saredzēja dažādas ciema attīstības iespējas - gan ne pārāk, gan izteikti optimistiskus iespējamos nākotnes scenārijus. Studentu ieskatā Mārcienai ir potenciāls nekļūt par kārtējo nojaukto ciemu Latvijā, bet gan svinēt savu 900gadi kā saliedētai, viedai un pieaugošai kopienai.

Lai līdz 2113. gadam noritētu veiksmīga ciema attīstība, studenti saredz trīs reģenerācijas virzienus: kopienas un pārvaldības "viedināšanu", ārtelpas un mezgla vietu attīstību un mājokļa attīstības programmu. Piemēram, “Māja par eiro”, “Tukšo nekustamo īpašumu atvērto durvju diena”, ciema centra neizmantotās lauksaimniecības zemes zonējuma maiņa dzīvojamajai apbūvei (kontekstā ar tuvumā esošo Sauleskalna industriālo zonu, Madonu); estētiskas, zaļas un efektīvāk izmantojamas ārtelpas attīstība; mājokļu labiekārtošanu u.c.

Ērgļu ciema telpiskās attīstības iespējas kā lieliskas vērtēja Ramona Vucāne, Eva Meijere, Tatjana Kārkliniece, Felicita Kārkluvalka, darba vadītāja – Gunta Lukstiņa.

Dzīvināšanas priekšlikumi sevī ietvēra: dabas telpu plašāku izmantošana attīstībai un to pievilcības veicināšana, piemēram, atverot Ogres upi – tās pieejamību - un veidojot skata līnijas; reljefa izmantošana sporta un tūrisma piedāvājumam; mājokļu attīstības virzība, aktualizējot un izglītojot iedzīvotājus par ēku energoefektivitātes veicināšanu; atsevišķu vietu un objektu “dzīvināšana”, piemēram, esošā tirgus laukuma savienošana ar plānoto Rūdolfa parku, satiksmes mierināšanu Rīgas ielā, to padarot draudzīgāku vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, utml.

LU studenti pauda - Madonas novadā varam lepoties ar ainavisko reljefu, klusumu, sakoptību, izveidoto infrastruktūru. Teritoriju attīstībā vienmēr ir, kur augt. Kursa darbu tapšanas gaitā priecējusi atsaucība gan no iedzīvotāju, gan pašvaldības puses. Un, pat ja ikkatram mazliet atšķīrušās idejas un nākotnes redzējums, nenoliedzams bijis aptaujāto un uzrunāto iedzīvotāju iekšējs lokālpatriotisms. “Cilvēki ir ieinteresēti par savu vietu, darboties griboši un varoši,” vēstīja Eva Meijere. Tas arī ir galvenais potenciāls, lai ikkatra vieta attīstītos.

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls atzina, ka studentu izvirzītie risinājumi daudzējādā ziņā saskan ar pašvaldības un arī pērn Madonas pilsētplānošanas hakatonā izskanējušo redzējumu, kas apliecinot – šie ir tie virzieni, kuros visiem kopīgi jāstrādā.

Pēc kursa darbu prezentēšanas tika rīkota radošā plānošanas darbnīca bērniem un jauniešiem Mārcienā, savukārt Ērgļos norisinājās pasākums ar iedzīvotājiem vecajā zāģētavā.

Informāciju sagatavoja: Laura Kovtuna

Madonas novada pašvaldības

Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste