PIESAKIES KULTŪRAS JAUNUMIEM

Atceroties 1941.gada 14.jūnijā aizvestos

iesūtīts: 2021.06.14 10:29
Tieši pirms 80 gadiem notika tas, par ko neviens pat iedomāties nevarēja: tūkstošiem cilvēku vienlaicīgi tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Krievijas tālākajiem nostūriem. Kādas bija sajūtas cilvēkiem tobrīd, kad viņi nezināja, kas notiks, kurp, uz cik ilgu laiku jādodas? Atsevišķi citāti no izsūtīto atmiņām veido spilgtu ainu, kas mums ļauj kaut aptuveni iedomāties, ko pārdzīvoja šie cilvēki tobrīd.



Fragmenti no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā esošajām atmiņām par 1941.gada 14.jūnija deportācijām.

Aizbraukšana

...Stacijā sievietes ar bērniem atdalītas no vīriešiem...

... jaunākajam dēlam Guntim 1941.gada jūnijā 3 gadi, un 14.jūnijā viņš slims (temperatūra 400). Hermīnei prasīts, kāpēc viņa neģērbjas, atbildējusi, ka bērns slims, lai šaujot viņu pašu nost tepat. Teikuši, ka nešaušot, ja bērnu esot kur atstāt, lai atstājot...

...14.jūnijā māte pacientam labojusi zobus, tad ienācis pagasta IK priekšnieks, milicis un vēl viens. Pateikuši – pusstundā jāsagatavojas braukšanai, līdz var ņemt 100 kg mantu. Ar smago mašīnu ved visus četrus (māti un trīs bērnus) uz Madonu...

...Tēvs atbraucis no Rīgas uz Liepkalni un pats ieradies Madonā, gribot tikt kopā ar ģimeni (..) Viņš ar smago mašīnu vests pakaļ ešalonam...

...Kad vecāki tika izsūtīti 1941.gada 14.jūnijā, Valdim bija 4 gadi, Aijai 8 mēneši. Laikam nekad mēs nezināsim, kas tieši notika izsūtīšanas naktī. Pēc vecāku izsūtīšanas par bērniem rūpējās Pētera māte un Lūcijas brālis Jānis ar sievu Mariannu. Kopā ar Jāņa ģimeni viņi devās trimdā uz Vāciju un dažus gadus pēc kara izceļoja uz Austrāliju...

...14.jūnija sestdienas rītā (..) vēroju dzīvu satiksmi uz blakus esošā lielceļa. Brauca smagās mašīnas pilnas ar cilvēkiem. Nobrīnījos, kādēļ tieši šodien tāda ekskursiju diena, visi brauc vienā virzienā...

...Kur bēgt ? Mežā ar visu bērnu? Cik ilgi tur cietīsi? Gan paši, gan zirgs dunduros pašā siltākajā laikā. Varbūt mājā ierodas vīrs, tad vismaz visi kopā...

...Viņas vīrs Francis, sestdienā strādādams uz dzelzceļa, redzējis cilvēku ešelonus un sapratis, kas notiek. Apstaigājis vagonus, bet no mums nevienu neredzējis...

...Uztrūkos naktī no daudzu kāju smagu soļu dipoņas. Tā stunda bija situsi. Tūlīt sekoja stipri sitieni pa ārdurvīm. Kaut ko uzģērbusi, visa drebēdama, gāju pretī (..) istabiņā pie sienas ieraudzīja telefona aparātu. Piegāja, pārgrieza vadus un aparātu ar visām naglām atrāva no sienas. Aparātu paņēma pie sevis...

...Kad ziņas bija pierakstītas, pajautāju, par ko mani apvaino. “Jūs netiekat ne par ko apvainota”  “Kādēļ tad?” Brīdi paklusējis, čekists teica – ja tas būtu atkarīgs no mums, laikam domādams to otro arī, mēs jūs neizsūtītu. Izpildām pavēli.Mēs pacentīsimies jums palīdzēt bērnu atstāt tepat...

...Gulbenē vīriešu un sieviešu ešaloni blakus bijuši. Mamma Inu pacēlusi pie restotā loga, lai tēvu redzētu...

...Stacijā Pēteris un Lūcija sadalījuši drēbes un naudu un tā šķīrušies uz 13 gadiem...

...Daugavpilī tēvs redzēts pēdējo reizi. Tur vilciens bijis ap 18.jūniju. Tālākais tēva liktenis nav zināms...

...Pēc izvešanas lopi palikuši kūtī un nomiruši badā. Sieva izvešanas brīdī bijusi Krievciemā šķūtīs, tāpēc netikusi aizvesta...

Vagonā

...Pretī lāvai līdz ar grīdu bija restots lodziņš. Pretējā pusē tāpat bija divas lāvas – augšējā, apakšējā un tāds pat lodziņš. Pa vidu eja, kurā netālu no sienas grīdā caurums. Tāda bija māja un dzīvoklis izsūtītajiem uz vairākām nedēļām. Apgaismojuma nebija...

...No sākuma mēs, sievas, pieņēmām cilvēcīgo variantu: vīriešus no sievietēm atšķīra, lai vagonu šaurībā, saspiestībā nerastos neērtas situācijas. Gan galā satiksimies, varas vīri solīja...

...Ja kādreiz vilciens apstājās klajā vietā, centāmies tikt klāt jebkurai purvainai lāmai, lai ar plaukstām iesmeltu mutē kaut netīra ūdens lāsi...

Sibīrijā

...1941.gada augustā latvieši parakstījušies, ka no Latvijas izbraukuši labprātīgi...

...Kad ieradāmies, mums pateica, ka te būšot jādzīvo 20 gadi, vēlāk, ka te būšot jādzīvo visu mūžu. Ik pa 2 nedēļām nācās kājām doties uz 50 km tālo Irbeju reģistrēties komandantūrā...

...Dienā ap 200 vai 400 grami tā saucamās maizes, mēnesī puslitrs eļļas, nedaudz prosas graudu un kartupeļu (  ) Ja kolhozā nobeidzās kāds lops, dabūjām no tā kādu taukuma kriksīti. Visus dikti mocīja sāls trūkums...

...Maize dota 250 grami uz strādājošo dienā. Bērniem un veciem cilvēkiem neko nedeva. Rudenī gājuši lasīt vārpas. No bada caureja, miruši bērni, tos vairs nevarējuši ar tējām izārstēt...

...Novosibirskā vēl mazāk ko ēst kā lēģerī. Pa mēnesi dots 16 kg rudzu miltu. Veikalā nekas nav bijis...

...centāmies kādu graudu sauju paņemt līdz, taču mūs kratīja un visu atņēma, tomēr izdevās iznest, izmantojot viltīgus paņēmienus...

...1942.gada pavasarī iestādījuši kartupeļus, bet jūnijā pavēlēts braukt prom...

...1942./43. gada ziemā brālis nosūtīts ap 350 km no Tūras uz Jesejas ezeru zvejā. Ledus ezerā līdz 2 metriem...

...1942.gada pavasarī sievietes bez bērniem tikušas norīkotas zvejā. Tas bijis garš ceļojums pa Jeņisejas upi uz ziemeļiem aiz polārā loka. Ceļojums beidzies aiz Igarkas, zvejas kolhozā. ...darbs zvejā un siena pļavās. Saņēmušas maizi, un mežos bijis daudz ogu un sēņu. Rudenī varējušas arī nozagt kartupeļus...

...Marta no viņa par zelta gredzenu kartupeļu spaini iemainījusi...

...Lūcija kritusi uz ledus un izmežģījusi rokas locītavu. Nekāda medicīniskā palīdzība nebijusi pieejama, un vienīgais siltuma avots apliekamiem bijis urīns…

...Jau pēc pāris mēnešiem Pēterim sapampušas kājas un viņš bijis tik vājš, ka nevarējis pārkāpt barakas slieksni, nepaceļot savas kājas ar rokām...

...Sniedze gaidījusi, kad Ina atnāks no skolas, lai var iziet laukā ar Inas drēbēm...

...No vidusskolas mājās nākusi sestdienās, bet vasarā katru dienu (20 km vienā virzienā)...

...Citreiz piecas meitenes nosūtītas ap 500 km no Tūras pa Tungusku (Drūmupi) uz augšu pļaut sienu. Pēc tam meitenes pašas sazāģējušas kokus, vācieši sasējuši plostu, uz kura sakrauts siens. Neilgi pirms sniega meitenes plostojušas pa upi uz leju. Kilometrus 200 no Tūras plosts uztriecies uz akmeņiem, meitenes ar grūtībām izglābušās...

...Kad 10 soda gadi bijuši cauri, viņam nav ļauts atgriezties Latvijā, bet viņš pārcelts uz Kazahstānu, kādā sovhozā par grāmatvedi (..) tikai šinī Kazahstānas laikā Pēteris un Lūcija beidzot ir uzzinājuši, ka viņu bērni ir sveiki un veseli un dzīvo Austrālijā. Visus garos Sibīrijas gadus viņi par saviem bērniem neko nav zinājuši!...

...Aizsūtīja uz Sverdlovskas apgabalu pie  Turinskas (kādos 6 lēģeros bijis). Sākumā strādājis mežā, vēlāk par kurpnieku, kalēju, taisījis mucām stīpas...

...Lēģeros atrodoties, neļauts rakstīt, paciņas sūtīt. Tikai pēc kara atļāva. Rakstījis un sūtījis vēstules nelegāli...

...Ja guļot neapsēja galvu, mati pie sienas piesala…

...no izsūtītajiem iekasēja nodokļus. Tā kā mammai nebija, ko maksāt, viņa izņēma savus zelta zobus un teikusi: “Tāpat jau nebūs ko ēst un zobus nevajadzēs...”

...Uz Turu kuģis vienreiz gadā atveda produktus. Vasarās šis tas izauga, jo dienas ļoti garas...

 

Atgriešanās

...1949.gada rudenī mātei kā sarkanarmieša ģimenes loceklei (arī brālim) atļauts braukt atpakaļ uz Latviju...

...Kazahstānas sovhozā Pēteris un Lūcija nodzīvoja 16 gadus. Kad 1969.gada Jāņos viņiem beidzot atļāva atgriezties Latvijā, viņi to darīja ar labu žūksni naudas kabatā. Iepirka māju Rīgas tuvumā, Jaunciemā, un vēl palika nauda pāri ikdienas vajadzībām un mazajam “Zapim”...

...1957.gada 24.jūnijā atgriežas Latvijā, dzīvo tēva mājā...

...Līcos, 1946.gada 21.jūlijā. Kārli kur tu esi palicis? Vaj ar Tevi kāda nelaime notikusi?...

...Vorkutā, 1946.gada 5.augustā. Mīļo tautieti! Man piekrīt tas grūtais pienākums paziņot Jums par nelaimi, kas piemeklējusi Jūsu dēlu Kārli 29.jūnijā darbā šahtā...

...Smalkais un viņa mazdēls (3 mēneši vecs) nomira ceļā uz Sibīriju. Dēla sieva Emīlija mira izsūtījumā ap 1960.gadu. Mazmeita Līga dzīvo Sibīrijā...

...atgriezāmies Dzimtenē. Mūsu mājā dzīvoja citi...


Ilze Gaujēna

Madonas muzeja vadošā pētniece


Anotācija attēlam

Zenta, Visvaldis un Olģerts Dzenīši no Bērzaunes “Brutēniem” izsūtīti kopā ar vecākiem 1941.gada 14.jūnijā.

Tēvs miris 1942.gada 18.augustā, bērni Latvijā atgriezās 1946.gadā, bet māte tikai 1954.gadā.

Foto no Madonas muzeja krājuma

Pārsūti Draugiem.lv Pārsūti Facebook Pārsūti Twitter Pārsūti LinkedIn
© 2008-2021 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika