Vēsturiskais Madonas pilsētas ģerbonis – uz vairogveidīgās pamatnes sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta zelta gaiļa galva – bija izgatavots pēc Madonas pilsētas dibināšanas.
Ģerbonis apstiprināts 1938. gadā.
Gailis – cīņā un darbā saucējs, gaismas, austošas dienas un dziesmas simbols.
Tas izteic Madonas pilsētas un tās apkārtnes bagātās tradīcijas, raženo darba un kultūras dzīvi.
Šķelts no kreisās ar sudraba pavedienspāri: Ģerboņa vairogveidīgā pamatne tiek šķelta ar sudraba pavedienu pāri (no kreisās uz labo pusi). Šis heraldikas elements simbolizē Madonas novada pauguraino apvidu. Divas augstākās virsotnes Latvijā atrodas tieši Madonas novadā - Vidzemes augstienē (Gaiziņkalns un Sirdskalns).
Ģerboņa apakšējā daļā zaļā laukā attēlotas trīs sniegpārslas. Sniegpārsla kā elements izvēlēta sasaistē ar Madonas kā ziemas galvaspilsētas/reģiona statusu. Madonas novads ir bagāts ar sniegu, ziemas aktīvās atpūtas un sporta veidu tradīcijām. Zaļās krāsas lauks akcentē novada mežainumu (~50% no novada teritorijas klāj meži), dabas bagātības, un ekotūrismu.
Šķelts no labās ar sudraba pavedienspāri:
sarkans un zaļš; augšā zelta gaiļa galva.
Sarkanā krāsa simbolizē enerģiju, aktivitāti, veselību un panākumus.
Zaļā – dzīvība, neatlaidība, gribasspēks, pārliecība. Zaļais un sarkanais veido spēju atbrīvot uzkrāto enerģiju.
Zelta gailis – varas zīme, spēks un aizsardzība.