| Dibināšanas gads: | 1963 |
|---|---|
| Dalībnieku skaits: | 26 |
| Kolektīva vadītājs: | Ieva Lapiņa, 26528132, ieva.lapina.lv@gmail.com |
| Mēģinājuma vieta: | Ērgļu saieta nams |
| Mēģinājuma laiks: | pirmdienās, piektdienās |
Nozīmīgs resurss teātra vēstures izziņai ir Z. Saulītes grāmata “Teātris Blaumaņa zīmē”, kas apkopo gan faktus, gan laikmeta noskaņu. Ar nelieliem pārtraukumiem Ērgļu teātris darbojies nepārtraukti līdz pat mūsdienām, saglabājot savu piederību vietai un kopienai.
Mūsdienu posms teātra dzīvē īpaši spilgti iezīmējas ar režisores Ievas Lapiņas darbu, sākot ar 2023. gada Līgo uzvedumu “Siržu zagļi” pēc R. Blaumaņa “Zagļi” motīviem, kas iestudēts Brakos. Tam sekoja vērienīgais Valsts svētku uzvedums “Čaks. Ar sirdi Latvijā”, kurā līdzās aktieriem piedalījās arī vairāki Ērgļu saieta nama amatiermākslas kolektīvi, apliecinot teātra spēju apvienot visu kultūras vidi kopīgā mākslinieciskā notikumā.
Ērgļu teātris īpaši izceļas ar tradīciju veidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītus uzvedumus, kas kļuvuši par emocionāli piesātinātu un gaidītu novada kultūras notikumu. Tie skatītājiem sniedz gan patriotisku pacēlumu, gan dziļi personisku Latvijas stāsta pārdzīvojumu. Katrs jauns iestudējums turpina jau iesakņotu līniju – Blaumaņa, Raiņa, Čaka un citu autoru darbi tiek pārvērsti dzīvos skatuves stāstos, kas runā par cilvēka likteni, izvēlēm un piederību savai zemei. No “Lāčplēša atgriešanās” līdz “Pūt, vējiņi!” interpretācijām – Ērgļu teātra repertuārs veidojas kā laikmeta un sajūtu hronika.
Šodien Ērgļu teātris ir ne tikai izrāžu kolektīvs, bet arī kopienas satikšanās vieta, kur amatiermāksla kļūst par dzīvu tradīciju. Tas turpina attīstīties, saglabājot Blaumaņa garu, vietas identitāti un ticību tam, ka teātris ir stāsts par cilvēku – viņa prieku, sāpēm un spēju būt kopā.
“Lāčplēša atgriešanās” pēc Z. Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” motīviem (2009.g).
“Vēstules Ērgļiem” caurstrāvo vēstules savam dzimtajam pagastam ( 2010. g.)
“Latvieša sirds” pēc M. Zālītes traģikomēdijas “Tobago” motīviem (2011.g.)
“Tā ir dzīve, tas nav kino”, jeb sapnis par vienīgo (2012.g.)
“Spārni mūs ceļ, nes un tura” pēc M. Zālītes un U. Marhilēviča uzveduma ”Priekules Ikars” motīviem ( 2013. g.)
“Svētī debesīs šo zemi” pēc Z. Liepiņa muzikālās drāmas “Vadonis” motīviem.( 2014. g.)
„Es Tevi atradīšu” pēc klaida latvieša „Čikāgas piecīšu” solista Alberta Legzdiņa, Emmy balvas laureātes Lolitas Ritmanes un Andra Ritmaņa muzikālās drāmas “Eslingena” motīviem. (2016.g.)
“Laika ritmi” pēc R. Suhanova izrādes “Kafejnīca “Apollo”. (2017. g.)
“Saule. Pērkons. Daugava.” pēc Raiņa dramatiskās poēmas „Daugava” motīviem ( 2018. g.)
”Es. Cimze. Tauta. Dziesma.” pēc Laura Gundara lugas “Lattia” motīviem. (2022. g. maijs)
“Uz Rīgu!” pēc R. Blaumaņa un A. Deglava “Rīga” darbu motīviem. (2022.g)
“Čaks. Ar sirdi Latvijā.” - muzikāls uzvedums ar A.Čaka dzejas motīviem (2023.g)