Adopcija

            Adopcija nodrošina bērna attīstībai ģimenisku vidi.Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.

            Bāriņtiesa lemj par:
1) personas atzīšanu par adoptētāju;
2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos;
3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;
4) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;
5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;
6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

            Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam. Noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.

            Par adoptētāju nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

            Lai sāktu adopcijas procesu, bāriņtiesā jāiesniedz:

1) adopcijas pieteikums
2) laulību apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulāts;
3) šķiršanās apliecība, ja laulība ir šķirta;
4) izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
5) dzīves apraksts (CV);
6) ārsta izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā uzrādītas iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir;
7) ģimenē dzīvojoša bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot arī oriģinālu.

            Laulātie bērnu adoptē kopīgi. Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.

            Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti:

1) izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
2) noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
3) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
4) nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

            Pēc ģimenes izpētes bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju.

            Nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;
2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;
4) aizbildnis.

 Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.
Piekrišanu adopcijai var atsaukt līdz bērna nodošanai adoptētāju aprūpē.

            Informāciju par adoptējamiem bērniem adoptētājs saņem Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.

             Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Aprūpes beigās bāriņtiesa pieņem lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm un pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Ja bāriņtiesa noskaidro, ka adopcija nav bērna interesēs, tad aprūpe adoptētāju ģimenē tiek pārtraukta.

            Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus pieteikuma iesniegšanai tiesā un pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.

            Pirmsadopcijas aprūpes laikā adoptētājam izmaksā pabalstu bērna uzturam un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt Labklājības ministrijas noteikto atlīdzību 1000 Ls par katru adoptēto bērnu, kurš atradies ārpusģimenes aprūpē. Turpmāk adoptētājs saņem valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.

            Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

            Adoptējot sava laulātā bērnu, bāriņtiesa var atbrīvot adoptētāju no atsevišķu dokumentu iesniegšanas un pēc izvērtēšanas procesa bāriņtiesa pieņem lēmumu, vai adopcija ir bērna interesēs.

            Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai iesniedz gala norēķinu. Bāriņtiesa pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu un pēc sprieduma stāšanās spēkā atlaiž aizbildni no pienākumu pildīšanas.

            Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

            Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.

            Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

            Kārtību, kādā adoptējami bērni, nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 162.-176.pants un 2003.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība”.