Tikšanās ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu

Vakar, 10. martā, Madonas novada pašvaldību neoficiālā vizītē apmeklēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš kopā ar bijušo Latvijas futbola tiesnesi Ivaru Kazāku tikās ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, pašvaldības vecāko speciālistu sporta jomā Māri Gailumu un Madonas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru Voldemāru Šmugo.

Līdztekus futbolam tika skartas arī citas tēmas, kā, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, par kuras saturu šobrīd Saeimā turpina norisināties debates. Agris Lungevičs ministram atzina, ka ideja par reformu ir atbalstāma, jo dažādais novadu lielums un veiktspēja liedz reģioniem līdzsvaroti attīstīties. Tomēr iepretim 2009. gada reformai, kurā pašvaldībām tika paredzēti dažādi atbalsta mehānismi, kā, piemēram, ES struktūrfondu finansējums, ko Madonas novads, būdams liels, spēja savā teritorijā sekmīgi apgūt, jaunās reformas kontekstā par šādu atbalstu netiek runāts un nav skaidri ieguvumi, ko reforma varētu sniegt.

Apspriežot situāciju ar iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, ministrs atzīmēja, ka viena no prioritātēm šobrīd ir VUGD kapacitātes stiprināšana. Patlaban dienestā neaizpildītas ir 110 štata vienības, kas liedz nokomplektēt pilnas ekipāžas. VUGD plānota nelikvīdo nekustamo īpašumu optimizācija kur vien tas iespējams, pārejot uz tipveida projektu būvēm, kas prasa mazākus ieguldījumus.

Saistībā ar valsts policiju, viens no problemātiskajiem posmiem, saskaņā ar nozares ministra teikto, ir izmeklēšanas kvalitāte, kas saistīta ar darbinieku izglītību. Pozitīvi vērtējama ir Rīgas Stradiņa universitātes gatavība īstenot augstas kvalitātes studiju programmas tiesību zinātnē un iekšlietu sistēmas darbinieku sagatavošanā.

Sarunā ar domes priekšsēdētāju Sandis Ģirģens akcentēja faktu, ka patlaban vērojama būtiska atšķirība policista un bruņoto spēku karavīra atalgojumā.

“Valsts līmenī nedrīkst būt tik liela atšķirība starp aizsardzības sfēru un iekšlietām. Šobrīd atalgojumā tie ir teju 600 eiro. Tas ir bīstami, jo iekšlietu struktūrām kadru komplektācijā ir grūti konkurēt ar bruņotajiem spēkiem. Vērojama pat darbinieku pāriešana no iekšlietām uz aizsardzības sfēru. Esmu aicinājis valdības līmenī to pārskatīt, jo personāla algu politikai ārējās un iekšējās drošības jomā jābūt sabalansētai,” situāciju komentēja Sandis Ģirģens.

Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs
Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists