Pa Cesvaines pils arhitekta pēdām jeb kā izskriet Vāczemi 5 dienās

Lai iedvesmotos un smeltos idejas pils atjaunošanai un tālākajai attīstībai, tapa maršruts projekta “Kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību stiprināšana” “Heritage.lv” ietvaros. Projekta pieteikums tika atbalstīts un varējām doties ceļojumā pa arhitekta Grīzebaha projektēto ēku pēdām. Sākumā maršrutā iekļāvām ap 30 objektiem, bet bija skaidrs, ka ir neiespējami to visu apmeklēt un aptvert paredzētā līdzekļu un dienu daudzuma ietvaros. Beigās maršruta apjoms tika samazināts līdz 5 dienām, 2 diennaktis no tām bija tikai ceļš uz un no apmēram Polijas-Vācijas robežas līdz Madonai, un gandrīz 4000 km. Sastādot maršrutu, balstījāmies uz pēc iespējas dažādām ēkām, lai secinātu par dažādu vai vienādu elementu izvēli vienā vai otrā vietā. Maršrutā bija gan vairākas ģimenes mājas – villas, gan muzejs, gan aptieka, gan arī staļļi un kučieru un sargu namiņi pie kungu mājām. Atsevišķi maršrutā (lai arī nav iepriekšminēto arhitektu projekts) tika iekļauta arī Cesvaines muižas īpašnieku fon Vulfu dzīvojamā ēka Vīsbādenē, kur, iespējams, ir dzimis un dzīvojis arī pils cēlājs Ādolfs fon Vulfs.

Nebija viegli, bet mēs to izturējām. Gari un nogurdinoši pārbraucieni, tomēr ieguvumu ir vairāk, kā bija domāts. Tik daudz dažādu elementu, krāsu, materiālu iekšējai apdarei, tāpat ir skaidrs par flīžu apdari kamīnos, vannas istabās un virtuvē. Centrālapkures to laiku risinājumi, lampu dizaini, metāla kāpņu veidi, durvju un logu vērtnes un rokturi, grīdas, durvis, griesti, kamīni un to apdares, paneļi, terases un vēl un vēl, visu nemaz nav iespējams nosaukt. Tostarp, vairākās no ēkām ir saglabājušās mēbeles un fotogrāfijas no ēkas celšanas laiku interjeriem, kur redzami arī sienu un griestu gleznojumi un mēbeļu izvietojums. Čehijā, Liberecas pilsētas Ziemeļbohēmijas muzejā (ko H.Grīzebahs ir projektējis kā muzeju!), pastāvīgajā ekspozīcijā ir redzami arī sienu apdares – auduma, tostarp izšūta zīda, tapešu fragmenti, kas pēc laika un arī dizaina atbilst 19.gs. beigām. Tāpat, apmeklējot Vīsbādenes muzeja jūgendstila ekspozīciju, varēja arī izprast tā laika krāsu un apdares izvēli māju interjeros un mākslas darbos.

Mūsu maršruts bija:

1. Jelenia Gora, Polija, Haus Wiesenstein jeb Gerhardt-Hauptman-Haus, šobrīd rakstniekam veltīts muzejs;

2. Libereca Čehijā – Ziemeļbohēmijas muzejs, kā arī Ginskī kungu māja, kurai 1948.gadā ir bijis līdzīgs liktenis Cesvaines pilij;

3. Vīsbādenes muzejs ar jūgendstila ekspozīciju;

4. Gartenstrasse 2 jeb kādreiz Paulinenstrasse 8, kurā, pēc Vīsbādenes adresu grāmatām, laikā no 1850.gadu beigām līdz 1890.gadiem dzīvojis gan Jūliuss fon Vulfs, gan pēc 1872.gada, viņa atraitne Šarlote fon Vulfa;

5. Vīsbādenes pilsētas galvenā aptieka – ēkā joprojām ir aptieka;

6. Pie Grīzebaha ēkām Vīsbādenē jāmin arī pilsētas rātsnams, kurš gan ir celts pilnībā no jauna mūsdienās, bet, kā izskatās, vismaz ārēji, kā iepriekš;

7. Levina villa Getingenā;

8. Hendesa villa (villa Hendess) Vernigerodē;

9. No ārpuses Vernigerodē aplūkojām arī Vaizes villu un tās kučiera mājiņu, kuras ir aizsargājams kultūras piemineklis;

10. Pēdējā ēka mūsu maršrutā bija Erbprinzenpalais Wernigerode, kas no 1997. gada darbojas kā viesnīca.

Ceļojumā devāmies 15 cilvēki, katrs no mums noteikti paņēma sev līdzi pozitīvus iespaidus vismaz no kāda no objektiem, jo, uzzinot par projekta mērķi, ēku īpašnieki vai tajās strādājošie uzreiz bija gatavi mums piedāvāt gan ekskursijas, gan izvadāt pa māju iekšpusi no pamatiem līdz jumtam, par ko jūtamies tiešām pateicīgi.

Plašāk par Cesvaines pils arhitektu projektēto ēku izzināšanu var lasīt Cesvaines pils Facebook kontā>>

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Madonas novada pašvaldība, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Informāciju sagatavoja: Linda Vizuma, Cesvaines pils vadītāja