NMPD mediķi aicina svinēt svētkus bez raizēm, padomājot par savu un tuvinieku drošību

Svētkos, kad visapkārt valda kņada un māja ir pilna ar ciemiņiem, slimnīcā daudz biežāk nogādājam mazus bērnus ar smagiem apdegumiem, kas gūti mājās. Parasti bērni applaucējas, uzraujot sev virsū uz galda malas atstāto karstā dzēriena krūzi, aiz elektrības vada paraujot tējkannu, virtuvē tiekot klāt karstiem katliņiem vai pannām. Savukārt zīdaiņi ar smagiem apdegumiem slimnīcā visbiežāk nonāk tāpēc, ka vecāki malko kafiju vai tēju, turot mazuli klēpī un bērnam, pastiepjot rociņu pēc krūzes, karstais šķidrums uzlīst virsū.  Tāpat aicinām nepieļaut, ka mazi bērni paliek vieni telpās, kur ir iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes vai viegli pieejami stikla eglīšu rotājumi. Mūsu pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad nepieskatīti mazuļi var nokost un norīt eglīšu rotājuma gabalu vai gūt elektrotraumu, spēlējoties ar elektrisko lampiņu virtenēm.

Ja svētkus sagaidīsi ar uguņošanu, parūpējies, lai tas būtu droši

Gada nogalē pirotehnika mediķiem sagādā vislielākās raizes. Lai gan no traumām, kas gūtas ar pirotehniku, mēs varētu izvairīties, nav bijis neviens gads, kad kāds šādi nebūtu nopietni cietis. Piemēram, pērn gadu mijā smagi cieta trīs cilvēki, bet gadu iepriekš cietušo skaits bija rekordliels – 12 cilvēki. Tāpat gadu no gada vērojami gadījumi, kad ar pirotehniku cilvēki traumējas arī vairākas dienas pirms vai pēc pašas Jaungada nakts.

Visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgst rokās vai trāpa sejā, kājās. Ļoti bieži traumas ir smagas un atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. Cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Tāpat arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c.

Lielākoties negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība – pirotehnikas palaišana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās palaišana, turot to rokās. Arī instrukcijas neievērošana - mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Tāpat dažkārt pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās vai arī viņiem tiek atļauts palaist raķeti.

Ievēro mērenību, lietojot alkoholiskos dzērienus

NMPD izsaukumu statistika liecina, ka svētkos lielākoties traumas un negadījumi notiek alkohola reibumā.  Ierasti ir lūzumi, galvas traumas, plēstas, dziļas brūces pēc kritieniem, arī vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi, krītot no liela augstuma - balkoniem, kāpnēm. Tāpat katru gadu cilvēki slimnīcā nonāk ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, kas gūti alkohola reibumā iemiegot uz ielas, dodoties mājās no svinībām. Tāpēc atceries - alkohola reibums iet roku rokā ar pārgalvību, dara mūs neuzmanīgus un var būt cēlonis traģēdijām.

Jau laikus parūpējies par mājas “aptieciņu” un zini, kur saņemt palīdzību

Gatavojoties svētkiem, NMPD mediķi iesaka sarūpēt ne vien dāvanas saviem mīļajiem, bet arī “aptieciņu” ar sev nepieciešamajiem medikamentiem. Neviens neplāno saslimt, taču gatavam dažādām situācijām jābūt – vīrusiem nav brīvdienu, un tie svētkus nesvin. Jo īpaši būtiski -“aptieciņas” saturs jāpārskata cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku saslimšanu. Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darbalaiku.

Kur saņemt medicīnisko palīdzību Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienu laikā?

Pirms gaidāmajām Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām, no 24. līdz 26. decembrim un no 31. decembra līdz 2020. gada 1. janvārim, Nacionālais veselības dienests (NVD) iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniedz medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika.

Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta līdzmaksājums 1,42 eiro apmērā*.

Traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās (ja tas ir iespējams), ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

*Pacienta līdzmaksājums nav jāveic no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Piemēram, bērniem līdz 18 gadiem, 1. grupas invalīdiem, trūcīgām personām, politiski represētām personām u.c.

Informāciju sagatavoja: Anna Karolīna Šaule

Nacionālā veselības dienesta

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67 043 787

Arita Freimane

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67337009                                                                                                     

prese@nmpd.gov.lv