.
8.maijā Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā tika atvērta gleznotāja Harija Veldres (1927-1999) izstāde „Latvijas ainavas”. Izstādē līdz 6.jūnijam ir aplūkojamas deviņas lielformāta gleznas, kas tapušas laika posmā no 1961.gada līdz 1990.gadam. Harijs Veldre ir viens no redzamākajiem gleznotājiem, kas visu sava talanta spēku ziedojis ainavas žanra attīstībai latviešu tēlotājā mākslā. Mūža garumā H.Veldre savu individuālo glezniecisko rokrakstu izkopis līdz tādai pakāpei, ka viņa audeklus nevar sajaukt ar citiem gleznotājiem.
Izstāde „Latvijas ainavas”
iesūtīts: 2015.04.30 20:00
8.maijā Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā tika atvērta gleznotāja Harija Veldres (1927-1999) izstāde „Latvijas ainavas”. Izstādē līdz 6.jūnijam ir aplūkojamas deviņas lielformāta gleznas, kas tapušas laika posmā no 1961.gada līdz 1990.gadam. Harijs Veldre ir viens no redzamākajiem gleznotājiem, kas visu sava talanta spēku ziedojis ainavas žanra attīstībai latviešu tēlotājā mākslā. Mūža garumā H.Veldre savu individuālo glezniecisko rokrakstu izkopis līdz tādai pakāpei, ka viņa audeklus nevar sajaukt ar citiem gleznotājiem.
Harijs Veldre dzimis 1927.gadā Rīgā. Mākslā ienāk agri, kara laika sākumā, Rīgas daiļamatniecības vidusskolā (zīmēšanu mācījies pie Jēkaba Bines) un Leo Svempa vadītājā gleznošanas studijā. Mākslas Akadēmijā viņu uzņem uzreiz otrajā kursā. Mākslas akadēmijā mākslinieciski apdāvināto un jau profesionālos pamatus apguvušo jaunieti balstīšanos uz realitāti un izteiktu zīmējumu palīdzēja izveidot Kārlis Miesnieks, bet glezniecības kompozīcijas mācīja ievērojamais meistars Ģederts Eliass. Profesora Eliasa vadīto figurālās glezniecības nodaļu H.Veldre pabeidza ar diplomdarbu „Ielu bruģētāji”. Kādu laiku H.Veldre strādāja par pedagogu Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.
Savas darbības sākumā H.Veldre gleznojis tematiskas kompozīcijas, bet drīz saprata, ka viņa īstais aicinājums ir ainava, jo tajā var izteikt nozīmīgu saturu. H.Veldre turpināja tradīcijas, kuras radīja klasiķi - J.Feders, V.Purvītis, J.Rozentāls, J.Valters, L.Svemps, E.Kalniņš.
Balstoties uz labu skolu un tās tradīcijām, netiecoties pēc uzspēlētas oriģinalitātes, H.Veldre apstiprināja savu glezniecisko spēku un tehnisko varēšanu nemitīgā darbā, meklējumos, sevis pilnveidē. .Ja sākotnēji viņa darbos visai izteikta ir rotaļīga impresija, tad vēlāk līdz ar briedumu mākslinieka darbi kļūst viengabalaināki, monumentālāki, tiem raksturīga vispārinoši tēlaina Latvijas dabas atklāsme. Darbos izteikti apvienojas objektīvā savdabība un mākslinieka subjektīvā skaistuma izjūtas neatkārtojamība.
Harijam Veldrem raksturīga latviska dabas izpratne, kas tapa varenajā darbnīcā - dabā, kur mākslinieks kļuva par šīs neizsmeļami bagātās pasaules līdzstrādnieku un pārradītāju. Taču vērienīgāki gleznojumi pēc dabā veidotājām skicēm savu nobeigumu gūst mākslas darbnīcā Rīgā.
Hariju Veldri gan kritiķi, gan publicisti sauca par dabas noskaņu meistaru, kā arī dabas dzejnieku krāsās. Sevišķi pasvītrota viņa iespēja atklāt neparasto parastajā. Katra no tiem akcentēta kāda no mākslinieka talanta šķautnēm, viņa radošās personības būtiskām izpausmēm, kas izteikti atklājas Kurzemes zvejniekciemu gleznojumos, Siguldas un Piebalgas apkārtnes ainavās, Ventas ūdeņu un zilgano mežu spilgtumā, Gaujas krāšņajos līkločos, Latvijas mazpilsētu un dzimtās Rīgas atainojumā.
Mākslinieku īpaši saistīja pavasaris ar kūstoša sniega, brūnganas zemes, koku gaišo un tumšo toņu kontrastiem. Sudrabaini pelēkie palu ūdeņi, bērzu un kļavu fascinējošais zeltainums rudenī ir īpaši iemīļoti motīvi mākslinieka daudzveidīgajā krāsu paletē. Mākslinieks mīlēja atgriezties vienā un tajā pašā vietā, kur meklēja vēl neatvērtas nianses gan viegli miglainā, gan tumši sabangotā, gan saules apspīdētā jūrā.
Gleznojot koku puduri upes līča krastā rīta rēnumā vai rietoša saules spilgti sarkanajā atspīdumā, katrreiz jau pazīstamajā mākslinieks atklāj jaunu glezniecisku saturu, atšķirīgas koloristiskas kvalitātes un noskaņas. Savu talantu viņš arī veltīja J.Raiņa trimdas vietai - Slobodskai. Mākslinieks gleznoja arī Beļģijā, Holandē. Francijā. Viņa dokumentālas ainavas nav ilustratīvas, bet radoši mākslinieciskas. Tajās atklājās gan objektu plastikas un telpas dziļuma bagātības, gan komplicētu gaismēnu mirgojums un krāsainība, gan mēra izjūtā balstītie refleksu ritmi.
Gleznotāju saistīja mainīgais gaismas raksturs un tās nosacītā gleznieciskā krāszieda iespēju atklāsme. Viņa gleznas caurauž paskarba vīrišķība, aizturēts spēks, kas apvienojas ar atraisītību, smalki dzejisku dabas izjūtu, dažādās niansēs, kas atklāj Latvijas zemes skaistumu. Mākslinieks atklāja arī dramatismu, piemēram, Jānim Zāberam veltītajā ainavā. Mākslinieka palete kolorītā tonāli niansēta, kaut H.Veldre izmanto arī spilgtas krāsas. Savā daiļradē H.Veldre lielu vērību veltīja gleznas faktūrai, kura ir dinamiski ekspresīva, kas panākta ar otas raksta un paletes naža izliecienu meistarību.
Harijs Veldre izstādēs piedalījās no 1947.gada. Personālizstādes rīkotas Rīgā (1967., 1968., 1977., 1992., 1995.), Liepājā un Ventspilī (1972.) Valmierā un Saldū (1982.), Jūrmalā (1988.), Lapmežciemā (1977.). Viņa gleznas eksponētas arī Anglijā, Japānā, Francijā, Holandē, Somijā.
Izstādes atklāšana Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā 2015.gada 8.maijā pulksten 17.
Izstāde būs skatāma līdz 2015.gada 6.jūnijam.
Šajā materiālā izmantots mākslas zinātnieka P.Zeiles priekšvārds H.Veldres jubilejas gleznu izstādes katalogam personālizstādei Mākslinieku namā Rīgā 1977.gada martā.
Foto: publicitātes foto.
Informāciju iesūtīja: izstādes kuratore Rita Jakobsone.
Mob.tālr.: 00 371 26236812.
Rediģēts:12.05.2015.
Ievietoja:
Inga Arāja
Savas darbības sākumā H.Veldre gleznojis tematiskas kompozīcijas, bet drīz saprata, ka viņa īstais aicinājums ir ainava, jo tajā var izteikt nozīmīgu saturu. H.Veldre turpināja tradīcijas, kuras radīja klasiķi - J.Feders, V.Purvītis, J.Rozentāls, J.Valters, L.Svemps, E.Kalniņš.
Balstoties uz labu skolu un tās tradīcijām, netiecoties pēc uzspēlētas oriģinalitātes, H.Veldre apstiprināja savu glezniecisko spēku un tehnisko varēšanu nemitīgā darbā, meklējumos, sevis pilnveidē. .Ja sākotnēji viņa darbos visai izteikta ir rotaļīga impresija, tad vēlāk līdz ar briedumu mākslinieka darbi kļūst viengabalaināki, monumentālāki, tiem raksturīga vispārinoši tēlaina Latvijas dabas atklāsme. Darbos izteikti apvienojas objektīvā savdabība un mākslinieka subjektīvā skaistuma izjūtas neatkārtojamība.
Harijam Veldrem raksturīga latviska dabas izpratne, kas tapa varenajā darbnīcā - dabā, kur mākslinieks kļuva par šīs neizsmeļami bagātās pasaules līdzstrādnieku un pārradītāju. Taču vērienīgāki gleznojumi pēc dabā veidotājām skicēm savu nobeigumu gūst mākslas darbnīcā Rīgā.
Hariju Veldri gan kritiķi, gan publicisti sauca par dabas noskaņu meistaru, kā arī dabas dzejnieku krāsās. Sevišķi pasvītrota viņa iespēja atklāt neparasto parastajā. Katra no tiem akcentēta kāda no mākslinieka talanta šķautnēm, viņa radošās personības būtiskām izpausmēm, kas izteikti atklājas Kurzemes zvejniekciemu gleznojumos, Siguldas un Piebalgas apkārtnes ainavās, Ventas ūdeņu un zilgano mežu spilgtumā, Gaujas krāšņajos līkločos, Latvijas mazpilsētu un dzimtās Rīgas atainojumā.
Mākslinieku īpaši saistīja pavasaris ar kūstoša sniega, brūnganas zemes, koku gaišo un tumšo toņu kontrastiem. Sudrabaini pelēkie palu ūdeņi, bērzu un kļavu fascinējošais zeltainums rudenī ir īpaši iemīļoti motīvi mākslinieka daudzveidīgajā krāsu paletē. Mākslinieks mīlēja atgriezties vienā un tajā pašā vietā, kur meklēja vēl neatvērtas nianses gan viegli miglainā, gan tumši sabangotā, gan saules apspīdētā jūrā.
Gleznojot koku puduri upes līča krastā rīta rēnumā vai rietoša saules spilgti sarkanajā atspīdumā, katrreiz jau pazīstamajā mākslinieks atklāj jaunu glezniecisku saturu, atšķirīgas koloristiskas kvalitātes un noskaņas. Savu talantu viņš arī veltīja J.Raiņa trimdas vietai - Slobodskai. Mākslinieks gleznoja arī Beļģijā, Holandē. Francijā. Viņa dokumentālas ainavas nav ilustratīvas, bet radoši mākslinieciskas. Tajās atklājās gan objektu plastikas un telpas dziļuma bagātības, gan komplicētu gaismēnu mirgojums un krāsainība, gan mēra izjūtā balstītie refleksu ritmi.
Gleznotāju saistīja mainīgais gaismas raksturs un tās nosacītā gleznieciskā krāszieda iespēju atklāsme. Viņa gleznas caurauž paskarba vīrišķība, aizturēts spēks, kas apvienojas ar atraisītību, smalki dzejisku dabas izjūtu, dažādās niansēs, kas atklāj Latvijas zemes skaistumu. Mākslinieks atklāja arī dramatismu, piemēram, Jānim Zāberam veltītajā ainavā. Mākslinieka palete kolorītā tonāli niansēta, kaut H.Veldre izmanto arī spilgtas krāsas. Savā daiļradē H.Veldre lielu vērību veltīja gleznas faktūrai, kura ir dinamiski ekspresīva, kas panākta ar otas raksta un paletes naža izliecienu meistarību.
Harijs Veldre izstādēs piedalījās no 1947.gada. Personālizstādes rīkotas Rīgā (1967., 1968., 1977., 1992., 1995.), Liepājā un Ventspilī (1972.) Valmierā un Saldū (1982.), Jūrmalā (1988.), Lapmežciemā (1977.). Viņa gleznas eksponētas arī Anglijā, Japānā, Francijā, Holandē, Somijā.
Izstādes atklāšana Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā 2015.gada 8.maijā pulksten 17.
Izstāde būs skatāma līdz 2015.gada 6.jūnijam.
Šajā materiālā izmantots mākslas zinātnieka P.Zeiles priekšvārds H.Veldres jubilejas gleznu izstādes katalogam personālizstādei Mākslinieku namā Rīgā 1977.gada martā.
Foto: publicitātes foto.
Informāciju iesūtīja: izstādes kuratore Rita Jakobsone.
Mob.tālr.: 00 371 26236812.
Rediģēts:12.05.2015.
Ievietoja:
Inga Arāja
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja