Cik maksāsim par sadzīves atkritumu izvešanu?

Ir vairākas versijas par to kāda varētu būt norēķinu kārtība par iedzīvotāju saražoto atkritumu izvešanu un noglabāšanu- maksāt par saražoto vai ieviest vienotu nodevu visam novadam. Šoreiz apspriedīsim esošo kārtību un kā tā mainījusies.

Kā pašlaik tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu un noglabāšanu daudzdzīvokļu mājām, jautāju SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklim Osvaldam Lucānam.

Neapmierinātība ar sadzīves atkritumu uzskaiti ir daļai Madonas pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, kurus, manuprāt, nepamatoti aizstāv daži deputāti. Šie iedzīvotāji nevēlas maksāt pēc izvestā apjoma, bet gan saglabāt veco maksāšanas kārtību.Taču likumdošana nosaka, ka ir jāmaksā pēc izvestā apjoma.

Novada, izņemot Madonu, daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji maksā par saražoto atkritumu daudzumu (apjomu) kubikmetros. Madonieši norēķinās pēc iepriekšējās sistēmas- kopējā izvesto atkritumu apjoma kubikmetros, kas izdalīts uz vienu iedzīvotāju.Savā laikā visiem novada atkritumu ražotājiem (iedzīvotājiem), neatkarīgi no mājas statusa (daudzdzīvokļu vai individuālā) tika izstrādāta vienkāršota sistēma, norma, pēc kuras vadījās veicot aprēķinus.

Par atskaites punktu 1 m3  svara noteikšanai tika ņemts kalendārais gads. Piemēram, gada laikā SIA “Madonas namsaimnieks” uz poligonu “Dziļā vāda” aizved xxx m3 savākto sadzīves atkritumu. Poligonā atkritumi tika nosvērti.  Izdalot gada laikā Madonas novadā savākto atkritumu apjomu m3  ar poligonā nodoto svaru (tonnās) tika aprēķināts, ka vidēji 1m3 atkritumu sver 97 kg. Izdalot Madonas pilsētas daudzdzīvokļu māju gada laikā no sadzīves atkritumu koplietošanas laukumiem izvesto apjomu m3  ar iesaistīto (deklarēto un adresē dzīvojošo) iedzīvotāju skaitu tika iegūts vidējais apjoms, ko pieražo viens cilvēks- 0.133 kubikmetri.

Daļā cilvēku, tas radīja neapmierinātību, jo daži uzskata, ka viņi 0,133 kubikmetru atkritumu mēnesī nepieražo. Tika iesaistītas valsts institūcijas, kuras stingri norādīja, ka Madonas novadā maksas aprēķināšanas sistēma ir jāmaina, tāpēc ir jāpiemēro maksa par reāli izvesto atkritumu apjomu.

Kas ir lielākā problēma?

Daudzas viensētas nenodod atkritums centralizēti, kā to paredz likumdošana, un nav noslēgušas līgumu ar Madonas namsaimnieku par atkritumu izvešanu. Daļa atkritumus sadedzina, daļa aprok savās izgāztuvēs, daļa ved un izmet koplietošanas laukumos vai vienkārši mežā. Ja sadedzina, tad piesārņo gaisu kuru mēs elpojam. Ja aprok, tad tiek piesārņota grunts un gruntsūdeņi, kurus pēc tam paši to lieto tikai pagaidām to „neredz un nejūt”.

Šobrīd ir apzinātas visas viensētas, kurām nav noslēgti līgumi. Ir izsūtīti 2190 uzaicinājumi/atgādinājumi par to, ka jāiesaistās atkritumu apsaimniekošanā un līgums jānoslēdz. Priecē, ka daudzi ir apzinīgi un līgumus noslēdz. Par tām personām, kuras līgums nenoslēgs tiks informēti novada kārtībnieki, kuri vajadzības gadījumā iesaistīsies. Par saistību nepildīšanu paredzami bargi naudas sodi. Otrā problēma ir, ka pie sadzīves atkritumu konteineriem tiek izmesti arī celtniecības pārpalikumi-būvgruži.

Trešā problēma attiecas uz Madonas pilsētas daudzdzīvokļu iedzīvotājiem. No daudzdzīvokļu māju atkritumu laukumiem tiek izvests vairāk atkritumu nekā par tiem tiek samaksāts. Starpību (nesamaksāto daļu) par atkritumu nodošanu poligonā sedz “Madonas namsaimnieks”, kas būtiski samazina uzņēmuma ieņēmumus un ietekmē tā iespējas attīstīties. Viens iemesls, kāpēc tas tā notiek ir, ka par atkritumiem Madonas pilsētas daudzdzīvokļu mājās maksā tikai daļa iedzīvotāju. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā X dzīvo 100 cilvēki, bet uzskaitē un deklarēto personu skaits ir tikai 90. Tāpēc uz doto brīdi par  “nezināmajiem” 10 piemaksā Madonas namsaimnieks. Arī viņi ražo atkritumus un met tos konteineros. Tāpat nelielu daļu atkritumu pieved no malas.

Kāds ir risinājums?

Mūsu un arī valsts likumdošanas nosacījums - maksāt pēc reālā apjoma jeb- cik kubikmetrus pieražo par tik maksā! Vieniem izmaksas samazināsies, citiem pieaugs. Viss būs atkarīgs, cik atkritumu tiks saražots un kā tiek šķirots. To vai atkritumu laukumam piesaistīt vienu daudzdzīvokļu māju, piecas vai visu dzīvojamo rajonu, jāizlemj pašiem. Vēsturiski jau ir sadalījies, kur kuras mājas iedzīvotāji nes atkritumus. Taču cik cilvēki būs godīgi un vai tiešām atkritumus metīs tikai savos konteineros, tas paliek uz katra sirdsapziņas.

Tāpat atkritumus ir jāšķiro. Tas būtiski nesamazina maksu par atkritumu noglabāšanas daļu, samazināsies  noglabājamo atkritumu daudzumu poligonos un saudzēsies  daba. Nekas nekur nepazūd- tikai pārvēršas citā formā. Atbildīgiem jābūt visiem!

Ir jāsakārto koplietošanas laukumi, jāuzliek tiem nožogojumi un jāpanāk, lai pie namu apsaimniekotājiem piesakās visi iedzīvotāji, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos. Iespējams, pie dažiem koplietošanas laukumiem jāuzstāda videokameras.

Jo vairāk cilvēku sevi pieteiks un iesaistīsies (noslēgs līgumus), jo mazāk turpmāk būs jāmaksā. Mums (SIA “Madonas namsaimniekam”) nav būtiski pēc cik konteineriem mēs braucam, piemēram, uz Kusu--1 vai 3, jo uzņēmuma izmaksas nemainās. Lai savāktu atkritumus mums ir jāpatērē noteikta naudas summa-jāuztur tehnika, jāuztur telpas un administratīvais aparāts. Ja samazināsies konteineru skaits, izmaksas iedzīvotājam uz vienu konteineru būs lielākas. Jo būs lielāki savācamie apjomi, jo izmaksas uz vienu vienību būs mazākas.

Mēs esam pašvaldības uzņēmums, mums lieka peļņa nav vajadzīga, atšķirībā no privātā uzņēmēja. Peļņa ir vajadzīga tikai attīstībai un ja pašvaldības uzņēmums tiek apsaimniekots racionāli, tad par pakalpojumu vienmēr būs jāmaksā mazāk kā ņemot privāta uzņēmēja pakalpojumu.

Maksājums nodevas veidā

Viens no risinājums varētu būt, ka maksu par atkritumu apsaimniekošanu iekasētu pašvaldība nodevas veidā (visiem viena maksa). Rezultātā visi iedzīvotāji solidāri maksā par visu radīto atkritumu apjomu. Atkritumus varētu mest jebkurā tuvākajā konteinerā. Tas arī motivētu atkritumus neizmest mežā vai citā vietā, kas piesārņo dabu. Par šo risinājumu Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un izpilddirektors Āris Vilkšķērsts ir informējuši visas atbildīgās institūcijas un vai šāds risinājums būtu iespējams, informēsim nākamajā izdevumā.

Ar SIA “Madonas namsaimnieks” valdes locekli Osvaldu Lucānu sarunājās Edīte Miķelsone

Raksts publicēts Madonas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Madonas novada Vēstnesis"