Pašvaldība tiekas ar skolu pedagogiem

Sanākmes ievadā Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne klātesošos iepazīstināja ar situāciju izglītības jomā novadā kopumā, lielu uzmnaību vēršot statistikas rādītājiem un tendencēm. Proti, nodaļas vadītāja norādīja, ka, sarūkot iedzīvotāju skaitam, Madonas novadam, kas ir lielākais Vidzemē un trešais lielākais valstī, lielā teritorija jāuztur ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Tāpat S. Seržāne uzsvēra, ka lai arī bērnu skaits ir sarucis, pēdējos pāris gados skaita ziņā vērojama nostabilizēšanās. Izanalizējot statistikas datus, pagastos un Madonas pilsētā līdz 20. gadam prognozē par 24% samazinātu iedzīvotāju skaitu. S. Seržāne vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim lielākais pēdējos desmit gados novada teritorijā ir dzimušo skaits - 239 bērni aizvadītajā gadā. Savukārt šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par 74 pret iepriekšējo mācību gadu novadā (lielākais samazinājums bijis 2011. gadā - 252 skolēni). Skaitļi liecina, ka lielākais piepildījums ir 1. - 6. klašu posmā, bet krasākais samazinājuma posms - 9.-12. klasēs. Sīkāk par statistikas datiem varēs iepazīties mājas lapas izglītības sadaļā. 

Bez statistikas S.Seržāne runāja arī par tendencēm izglītības jomā novadā, uzsverot, ka pēdējie divi gadi norāda samazinājumu skolēnu skaita ziņā, kas dodas mācīties uz vidusskolām. Nodaļas vadītāja uzskata, ka tas norāda uz novada izglītības problemātiku un vajadzību pēc novada skolu tīkla sakārtošanas risinājumiem. "Mums jāpieņem izaicinājums palielināt izglītības lomu, novadā stratēģiski izvietot izglītības iestādes. Mēs varētu radīt izglītības iestādes, kuras būtu interesantas ne vien pašiem, bet arī reģionā un Latvijā. Ceļš būs kopā mērojams," nobeigumā uzsvēra S.Seržāne.

Tikšanos turpināja domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļpīters, norādot, ka sanāksmes mērķis ir izklāstīt, kādā veidā un kā attīstīsies izglītības sistēma Madonas novadā: "Jāatrod risinājums, kā vislabākajā formātā bērniem pārbūvēt skolu tīklu arī saistībā ar finanšu piesaistēm materiāli tehniskajai bāzei. Ir jāpaveic mājas darbs - gada beigās izsludinās konkursus finanšu piesaistei no ES struktūrfondiem. Izglītības ministrijas šā brīža uzstādījums ir nodrošināt 1. - 6. klasi maksimāli tuvu dzīvesvietai, un tas jāņem vērā." Pašvadlības vadītājs norādīja, ka ES fondu galvenais uzsvars vērsts uz 7. - 12. klašu posmu, atvēlot 2000 eiro uz vienu skolēnu, savukārt valsts gimnāzijām - 5000 eiro. "Ir jāzubūvē modelis ne vien tāpēc, ka būs pieejami ES struktūrfondi, bet arī demogrāfiskās situācijas dēļ. Jārēķinās ar to pieprasījumu, kas ir šodien," uzsvēra A.Ceļapīters,"Manevra iespēju nav sevišķi daudz - teritorija liela, tāpēc 1. - 6. klašu posmā nav jautājumu par skolu likvidēšanu. Bet ir jārunā par 7. - 12. klašu posma izglītību. 127 izglītojamie uz visām vidējām izglītības iestādēm novadā ir nepieņemami. Tās ir piecas klases." Balstoties uz šiem datiem, domes priekšsēdētājs aicināja kopīgi meklēt risinājumus turpmākai izglītības sistēmai novadā, kā aktuālāko priekšlikumu izvirzot Madonas pilsētā atstāt divas vidējās mācību iestādes - valsts ģimnāziju un Madonas vidusskola, kas rodas saplūstot 1. un 2. vidusskolai, savukārt uz Ļaudonas vidusskolas bāzes veidot stipru pamatskolu.

"Jārunā tieši un atklāti, kā iziet no esošajiem statistikas rādītājiem nākotnē," uz diskusiju klātesošos aicināja pašvaldības vadītājs.

Diskusija izvērtās emocionāla, zāle vairākkārt applaudēja te vieniem, te otriem runātājiem. Skolotājs  Aloizs Spridzāns diskusiju daļu uzsāka ar retorisku jautājumu: " Kad realizē reformas?", uz ko A.Ceļapīters atbildēja, ka reformas realizē pašvaldība tad, kad nobrieduši apstākļi. Pedagogs turpināja, vaicājot, vai domes priekšsēdētājs ir painteresējies, vai šādas reformas ir attaisnojušās citos novados, kur tās veiktas.

Ar sagatavotiem statistikas slaidiem klāteošos uzrunāja Madonas 2. vidusskolas direktors, domes deputāts Valentīns Rakstiņš: "Uzskatu, ka skolēnu skaits ir pietiekošs, tāpēc nav reforma jāveic." Skolas direktors pauda uzskatu, ka par finansējumu, ko sastāda visu trīs lielo Madonas pilsētas skolu darbība, kopējā novada budžetā ienāk vairāk nekā 2 miljoni eiro. "Vai tas ir par maz? Kāpēc ir kas jāreformē?" vaicāja V. Rakstiņš. Deputāts uzsvēra, ka neracionāls finanšu izlietojums ir pašvaldības administrācijas uzturēšana nevis pedagogu algas. "Konkurencei ir jāpastāv skolu vidū arī novada ietvaros, ne vien starp tikai novadiem," uzstāšanās nobeigumā pauda V.Rakstiņš.

Savukārt Madonas 1.vidusskolas skolotāja Rūta Trušele noliedza, ka Madonas 1. vidusskola savā vēstulē būtu izteikusi priekšlikumu par pilsētas vidusskolu apvienošanu, turklāt skolotāja uzskata, ka ES fondu ieguldījums nav tik liels, lai veiktu reformu.

Skolotāja Valda Bērziņa pašvaldības vadītājam jautāja, vai pašvaldība nav padomājusi attīstīt uzņēmējdarbību tā vietā, lai reformētu skolu sistēmu?

Neapšaubāmi, lielākās kaislības norisinājās par Madonas skolām. Tas arī saprotami, jo Madonā mācās 54% no visiem novada izglītojamajiem, taču, raugoties diskusijā, radās iespaids, ka esam lieliski interpretācijas meistari. Par vieniem un no tiem pašiem skaitļiem mēs sacenšamies, kas kuram skaitās daudz, kas kuram - maz, kurš viens pārspēs nievājošā asprātībā otru, jautājumi, kuri nemaz negaida atbildes... Kāda tikšanās dalībniece izteicās: "Man šeit notiekošais atgādina, ka vienā istabā dzīvo cilvēki, kas viens otru neieredz. Ir jādomā, kā veicināt konkurenci, ceļot skolu līmeni, nevis kasīties savā starpā."

Kāda būs Madonas novada izglītības sistēma nākotnē? Publiskā diskusija ir uzsākta.

Dz. Stradiņa

Attēlos - mirkļi no tikšanās.