2023. gada rudens ekonomikas prognoze: mērena atveseļošanās pēc grūta gada

Sakarā ar lielo dzīves dārdzību, vāju ārējo pieprasījumu un stingrāku monetāro politiku Eiropas ekonomika šogad ir zaudējusi dinamiku. Lai gan paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte turpmāk pakāpeniski atjaunosies, Eiropas Komisijas rudens prognozē ES IKP pieaugums salīdzinājumā ar tās vasaras prognozēm ir samazināts. Tiek lēsts, ka oktobrī inflācija eirozonā ir sarukusi līdz divu gadu zemākajam līmenim, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās kristies.

Izaugsme ir zaudējusi dinamiku, taču joprojām ir gaidāma atgūšanās

Pēc spēcīga pieauguma gandrīz visa 2022. gada gaitā reālais IKP gada beigās samazinājās un 2023. gada pirmajos trijos ceturkšņos auga nenozīmīgi. Inflācija, lai arī kritās, tomēr saglabājās augsta, un stingrāka monetārā politika kopā ar vāju ārējo pieprasījumu radīja smagākas sekas nekā iepriekš gaidīts. Jaunākie uzņēmējdarbības rādītāji un apsekojumu dati par oktobri liecina par mērenu ekonomisko aktivitāti arī šā gada 4. ceturksnī lielākas nenoteiktības apstākļos. Kopumā rudens prognozē paredzēts, ka IKP pieaugums 2023. gadā gan ES, gan eirozonā būs 0,6 % jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā Komisijas vasaras prognozē.

Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atgūsies, jo patēriņš atjaunosies, pateicoties joprojām stabilam darba tirgum, turpmākam algu pieaugumam un nepārtrauktam inflācijas samazinājumam. Neraugoties uz stingrāku monetāro politiku, tiek prognozēts, ka investīcijas turpinās pieaugt; to veicinās kopumā stabilas uzņēmumu bilances un Atveseļošanas un noturības mehānisms. Paredzams, ka 2024. gadā ES IKP pieaugums palielināsies līdz 1,3 %. Tomēr tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā vasaras prognozē. Sagaidāms, ka eirozonā IKP pieaugums būs nedaudz zemāks — 1,2 %.

Paredzams, ka 2025. gadā, ņemot vērā inflācijas un stingrākas monetārās politikas atslābumu, izaugsme pastiprināsies līdz 1,7 % ES un 1,6 % eirozonā.

Inflācija pēc krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim turpinās samazināties

Inflācijai joprojām ir tendence samazināties. Tiek lēsts, ka oktobrī eirozonā tā ir samazinājusies līdz 2,9 % salīdzinājumā ar 10,6 % augstāko līmeni pirms gada. Šobrīd inflācijas līmenis ir zemākais kopš 2021. gada jūlija.

Lai gan pagājušajā gadā tās sarukumu galvenokārt izraisīja straujais enerģijas cenu kritums, tagad tas ir gājis plašumā, aptverot visas galvenās patēriņa kategorijas, ne tikai enerģētiku un pārtiku.

Stingrākai monetārajai politikai iedarbojoties uz ekonomiku kopumā, paredzams, ka inflācija turpinās samazināties, lai gan mērenākā tempā, atspoguļojot lēnāku, bet plašāku inflācijas spiediena sarukumu uz pārtikas, rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Prognozēts, ka kopējā inflācija eirozonā samazināsies no 5,6 % 2023. gadā līdz 3,2 % 2024. gadā un līdz 2,2 % 2025. gadā. Paredzams, ka ES kopējā inflācija samazināsies no 6,5 % 2023. gadā līdz 3,5 % 2024. gadā un līdz 2,4 % 2025. gadā.

Darba tirgus saglabās noturību

Par spīti ekonomikas izaugsmes samazinājumam ES darba tirgus rādītāji 2023. gada pirmajā pusē joprojām bija labi. Otrajā ceturksnī aktivitātes un nodarbinātības līmenis ES sasniedza augstāko jebkad reģistrēto atzīmi, un septembrī bezdarba apjoms saglabājās 6 % apmērā no darbaspēka – tas ir tuvu rekordzemam līmenim.

Lai gan jaunākā apsekojumu informācija liecina par nelielu atdzišanu un dažās dalībvalstīs bezdarba līmenis ir pieaudzis, paredzams, ka prognozes periodā darba tirgus saglabāsies noturīgs. Nodarbinātības pieaugums ES šogad tiek prognozēts 1,0 % apmērā, savukārt gan 2024., gan 2025. gadā tas varētu samazināties līdz 0,4 %. Paredzams, ka bezdarba līmenis ES 2023. un 2024. gadā kopumā saglabāsies stabils, proti, 6,0 %, bet 2025. gadā saruks līdz 5,9 %. Sagaidāms, ka reālās algas nākamajā gadā atsāks palielināties, pateicoties turpmākam nominālās algas pieaugumam un inflācijas samazinājumam.

Valsts budžeta deficīts samazinās, pakāpeniski pārtraucot fiskālo atbalstu

Paredzams, ka ar pandēmiju saistīto pagaidu pasākumu pakāpeniska izbeigšana, privāto investīciju subsīdiju samazināšana un ar enerģētiku saistīto pasākumu mazāka neto ietekme uz budžetu kompensēs spiedienu uz fiskālo bilanci, ko rada nelabvēlīgāka ekonomiskā situācija un lielāki procentu izdevumi. Līdz ar to tiek prognozēts, ka ES vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā nedaudz samazināsies, sasniedzot 3,2 % no IKP. Paredzams, ka diskrecionāra fiskālā atbalsta turpmāka ierobežošana vēl vairāk samazinās ES valsts budžeta deficītu līdz 2,8 % no IKP 2024. gadā un līdz 2,7 % 2025. gadā. Paredzams, ka galvenais šā krituma virzītājspēks būs ievērojams ar enerģiju saistīto pasākumu samazinājums nākamajā gadā un to pakāpeniska izbeigšana 2025. gadā.

Tiek prognozēts, ka ES parāda attiecība pret IKP 2023. gadā turpinās samazināties līdz 83 %. To veicina augstā inflācija, savukārt augstākas procentu likmes jaunām parāda vērtspapīru emisijām palielina procentu izdevumus tikai pakāpeniski, ņemot vērā valsts parādu ilgo vidējo dzēšanas termiņu ES. Tiek prognozēts, ka 2024. un 2025. gadā parāda attiecība kopumā stabilizēsies virs 2019. gada rādītāja, proti, aptuveni 79 %.

Ģeopolitiskās spriedzes apstākļos pieaug riski un nenoteiktība

Pēdējos mēnešos saistībā ar ieilgušo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Tuvajos Austrumos ir palielinājusies nenoteiktība un lejupslīdes riski attiecībā uz ekonomikas perspektīvām. Pēdējā minētā konflikta ietekme uz enerģijas tirgiem līdz šim ir bijusi ierobežota, taču pastāv risks, ka energoapgādē var rasties traucējumi, kas varētu būtiski ietekmēt enerģijas cenas, globālo ieguvi un vispārējo cenu līmeni. Riskus varētu radīt arī ekonomikas tendences ES galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, sevišķi Ķīnā.

Runājot par situāciju ES, monetārās politikas ierobežojumi var ietekmēt ekonomisko aktivitāti ilgāk un lielākā mērā, nekā lēsts šajā prognozē, jo uzņēmumu, mājsaimniecību un valdības finanšu pielāgošanās augstajām procentu likmēm varētu izrādīties sarežģītāka. Visbeidzot, ekstremāli laikapstākļi, piemēram, karstuma viļņi, ugunsgrēki, sausums un plūdi, kas arvien biežāk un plašāk saasinājušies visā mūsu kontinentā un ārpus tā, liecina par dramatisko ietekmi, kāda klimata pārmaiņām var būt ne tikai uz vidi un cilvēkiem, kas no tām cieš, bet arī uz ekonomiku.

Pirmo reizi ietvertās jaunās kandidātvalstis

Šī rudens ekonomikas prognoze pirmo reizi ietver Bosniju un Hercegovinu, Moldovu un Ukrainu, kurām Eiropadome pagājušajā gadā piešķīra ES kandidātvalsts statusu. Ukrainas ekonomika 2023. gadā demonstrē ievērojamu noturību. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā valsts ekonomika saruka par ārkārtējiem 29 %, taču tiek prognozēts, ka tās izaugsme sasniegs 4,8 % 2023. gadā, 3,7 % 2024. gadā un 6,1 % 2025. gadā.

To var saistīt ar negaidīti labu ražu un valdības stimuliem, kuru pamatā ir nelokāms starptautisko partneru atbalsts, kā arī ar iestāžu apņemšanos nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti.

Konteksts

Šī prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 25. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 31. oktobrim ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Abas visaptverošās prognozes aptver plašu ekonomikas rādītāju klāstu attiecībā uz visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un citām lielākajām attīstītām un jaunietekmes tirgus valstīm. Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.

Šīs publikācijas IKP un inflācijas aplēses tiks atjauninātas Eiropas Komisijas 2024. gada ziemas ekonomikas prognozē. Ar to paredzēts nākt klajā 2024. gada februārī.

Papildinformācija

Dokumenta pilns teksts: 2023. gada rudens ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā