Būt vai nebūt: EP deputāti debatē par “Brexit” sarunu gaitu

Ziņa publicēta 10.10.2019
Vai joprojām saglabājas iespēja panākt vienošanos, pirms Apvienotā Karaliste izstājas no ES? Debatējot par notiekošajām Brexit sarunām, deputāti apsprieda izaicinājumus un iespējamās sekas.

Saskaņā ar 10. aprīlī ārkārtas Eiropadomē panākto vienošanos Apvienotajai Karalistei no ES jāizstājas, vēlākais, 2019. gada 31. oktobrī. Jebkurš izstāšanās termiņa pagarinājums ir jāpieprasa Apvienotās Karalistes valdībai, un par to tai jāvienojas ar pārējām 27 ES valstīm.

2018. gada novembrī sarunu vedēji vienojās par izstāšanās līguma projektu, taču tas vēl nav ratificēts. Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalāta to ir trīs reizes noraidījusi. 2019. gadā jaunais Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka centīsies panākt atkārtotu nolīguma nosacījumu apspriešanu.

18. septembra plenārsēdē deputāti apsprieda esošo situāciju, ko radījusi gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Tajā pašā dienā deputāti pieņēma rezolūciju, apliecinot EP atbalstu koordinētās izstāšanās scenārijam.

Debašu laikā vairāki runātāji norādīja uz iespējamiem riskiem gadījumā, ja ‘’Brexit’’ notiek bez vienošanās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Bezvienošanās ‘’Brexit’’ risks joprojām ir reāls un būtībā izriet no Apvienotās Karalistes valdības pieņemtā lēmuma, taču tas nekad nebūs Eiropas Savienības izvēle [vai] vēlamā alternatīva. Un tāpēc es domāju, ka produktīvākais šobrīd ir koncentrēties uz to, ko mēs varam darīt, lai panāktu vienošanos - kas ir vēlamais [risinājums] un, manuprāt, vēl iespējams.”


Manfred Weber (ETP, Vācija): ‘’Šobrīd tā nav Lielbritānija, kas izstājas no ES, bet gan darbavietas un uzņēmumi, kas atstāj Lielbritāniju. Trešā daļa no Lielbritānijas teritorijā stradājošo uzņēmumu jau ir atstājuši vai plāno to atstāt [Lielbritāniju]. Daudzi klātesošie šodienas plenārsēdē pauž nožēlu par ‘’Brexit’’ iznākumu, bet man jums jāsaka, ka [Eiropas] vēlēšanu kampaņas laikā tas bija spēcīgs arguments, lai pateiktu eiropiešiem, ka tas ir muļķīgi un rada daudz neskaidrību ... Tāpēc jūs mums ļoti palīdzējāt.”


Viens no grūtākajiem jautājumiem ‘’Brexit’’ sarunās ir galējā noregulējuma risinājums (“backstop”), lai izvairītos no stingras robežkontroles ieviešanas starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. ES “Brexit” sarunu vadītājs Mišels Barnjē uzstāj, ka vienošanās par galēju noregulējumu ir praktisks risinājums konkrētām problēmām: “Mēs nevēlamies atgriezties pie fiziskas robežas starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku; mēs vēlamies aizsargāt vienotā tirgus integritāti un vēlamies saglabāt visas salas ekonomiku.”



S&D grupas vadītāja Iratxe García Pérez no Spānijas aicināja Borisu Džonsonu nodrošināt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu iegūtās tiesības. “Parastajiem pilsoņiem nav jāmaksā cena par viņu politisko pārstāvju pieļautajām kļūdām,” sacīja deputāte. Viņa arī piebilda, ka S&D grupa atbalsta Lielbritānijas iedzīvotājus, ja viņi vēlas mainīt savu lēmumu attiecībā uz ‘’Brexit’’: “S&D grupa vienmēr ir uzskatījusi ‘’Brexit’’ par vēsturisku kļūdu, un mēs esam gatavi atbalstīt Lielbritānijas iedzīvotājus, ja viņi nolemj pārskatīt šo lēmumu.”

Eiropas Parlamenta ‘’Brexit’’ koordinācijas grupas vadītājs Guy Verhofstadt (Beļģija, politiskā grupa ‘’Renew Europe’’) sacīja, ka, viņaprāt, panākt vienošanos joprojām ir iespējams, taču kritizēja Apvienotās Karalistes pieeju ES pilsoņu tiesību jautājuma risināšanā un aicināja nodrošināt “visu mūsu ES pilsoņu automātisku reģistrēšanu”. Runājot par nākotnes tirdzniecības attiecībām, ‘’Brexit’’ koordinators sacīja: “Šis Parlaments nekad nepieņems vienošanos, kurā Lielbritānijai ir iespēja izmantot visas brīvās tirdzniecības priekšrocības ar nulles tarifa likmēm, bet neievērojot mūsu ekoloģiskos, mūsu veselības un sociālos standartus...” Viņš piebilda: “Mēs nekad nepieņemsim Singapūru pie Ziemeļjūras. Tas nekad nenotiks.”


Philippe Lamberts (Zaļie / EBA, Beļģija): “Mēs neizvēlējāmies ‘’Brexit’’, bet mēs respektējam izvēli, ko izdarīja vēlētāju vairākums Lielbritānijā. Labākais pierādījums tam ir tas, ka mēs rīkojamies godprātīgi, vedot sarunas par līgumu, kurš koordinē izstāšanos, kuru mēs nožēlojam.”


“Lielbritānijas valdība vēlas noslēgt vienošanos: nevis vecu līgumu, bet gan tādu, kas ir pieņemams Lielbritānijas parlamentam un Lielbritānijas iedzīvotājiem,” sacīja Geoffrey Van Orden (EKR, AK), aicinot abas puses izrādīt labo gribu un elastīgumu. Viņš apšaubīja to personu motīvus, kuras rosina vēlreiz pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu. “Kāda jēga ir turpmākai vilcināšanai? Daži no jums var uzskatīt, ka, ja mēs to vēl nedaudz pavilksim, Lielbritānijā notiks režīma un, iespējams, arī viedokļu maiņa. Es uzskatu, ka tā ir pilnīgi maldīga pārliecība.”


Marco Zanni (ID, Itālija) sacīja, ka ES institūcijām nevajadzētu lasīt lekcijas par demokrātiju Lielbritānijas parlamentam: “Mani uztrauc fakts, ka cilvēku brīvi pieņemtie lēmumi, kas neiepriecina ES institūcijas, nekad nevar būt pieņemti.” Pēc M. Zanni teiktā, ES baidās zaudēt Lielbritāniju, jo tā būtu “ES pagātnes kļūdu demonstrācija”.


Martin Schirdewan (GUE / NGL, Vācija) sacīja: “Kad es pievienojos Parlamentam, es dzirdēju ‘’Brexit’’ atbalstītājus sakām, ka impērija ir jāiznīcina, un viņš atsaucas uz Eiropas Savienību. Vienīgais, ko ‘’Brexit’’ atbalstītājiem ir izdevies panākt, ir iegrūst Lielbritāniju tās lielākajā politiskajā krīzē uz gadu desmitiem. Tajā [krīzē], kurā strādniekiem un pensionāriem būs jāmaksā visaugstākā cena. Šāda politika nav nedz Lielbritānijas, nedz Eiropas iedzīvotāju interesēs.”

Ats.: 20190912STO60949
Copyright © 2008-2019 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »