Vai mazāk ir vairāk?

26.aprīlī Madonā notika laikraksta "Latvijas Avīze" publiskā diskusija par gaidāmo Administratīvi teritoriālo reformu "119:35. Vai mazāk ir vairāk?", ko organizēja Europe Direct Gulbenē Madonas informācijas punkts.

Sarunā piedalījās  VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Madars Lasmanis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis,   Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, Madonas domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks un Varakļānu domes priekšsēdētājs Māris Justs. Diskusiju vadīja Linda Rumka. 

Diskusijas epicentrā tika izvirzīts šobrīd aktuālākais reģionālās politikas jautājums - jaunā teritoriālā reforma.

Kā Latvija mainīsies pēc reformas, kā tas ietekmēs vietējos iedzīvotājus? Kā sasniegt labāko rezultātu? Kāda ietekme būs uz struktūrfondu un investīciju piesaisti? Vai reformas galvenais mērķis ir skolu sistēmas sakārtošana? Lielie novadi - ko no tā iegūsim, vai tie spēs noturēt cilvēkus? Administratīvie izdevumi - uz ko ietaupa? 

Diskusijas laikā tika mēģināts rast atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem.

Sadarbība nedrīkst tikt ierobežota! Tai jābūt sadarbībai daudzos virzienos. Kā piemērs tika minēts jauno tehnoloģiju sadarbības virziens – piemēram, Edinburga pozicionējas kā klusā pilsētā, jo tās iedzīvotāji pļauj tikai ar elektroniskajiem pļāvējiem. Tas ticis nodrošināts pašvaldībai sadarbojoties ar uzņēmumu Husqvarna.

Turpinot sadarbības jautājumu, diskusijas laikā tika izvirzīti vairāki ierosinājumi, piemēram, veidot kopīgas institūcijas funkcijām un pakalpojumiem, ko katrs novads atsevišķi nevaram nodrošināt. 

Kādreiz pašvaldības attīstījās no lauku reģioniem, šobrīd viss tiek koncentrēts tikai uz Rīgu. Galvenais ir saprast, ka mēs dzīvojam vienā valstī, mēs - katrs iedzīvotājs - esam pelnījuši vienādu attieksmi. Mazos novados beidzot panākta vietējās identitātes, piederības sajūta. 

Šajā kontekstā izskanēja ierosinājums ministrijas un citas iestādes izvietot ārpus Rīgas, kāpēc nomāt dārgas privātās ēkas Rīgas centrā, ja ārpus Rīgas, citos novados ir daudz pamestu ēku? 

Kā mazie uzņēmumi spēs “pacelt” lielos miljonu projektus, reforma panāks to, ka arī vietējā uzņēmējdarbība iznīks. 

Tāpat tika runāts arī par 1. un 2. līmeņa pašvaldībām, par reformas ekonomisko efektu. Taču galvenais secinājums – katra mazā pašvaldība spēj saskatīt konkrētajam apvidum būtiskākās nepieciešamības, izstrādāt un realizēt katram novadam aktuālos projektus, attīstīt vietējā mēroga uzņēmējdarbību, uzturēt “dzīvību” katrā nelielajā apvidū. Samazinot pašvaldību skaitu no 119 uz 35 lauku reģioniem ekonomiskais efekts netiks panākts, administratīvais slogs tikai pieaugs un tika izteiktas bažas arī par bezdarba pieaugumu un migrācijas pastiprināšanos.

Vai un kā noritēs Administratīvi teritoriālā reforma, kā tā mainīs Latviju, ko mēs varam mācīties no citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes? Šie un daudzi citi jautājumi vēl joprojām ir bez atbildēm, atbildes rādīs laiks. 
‌
‌Šobrīd svarīgākais solis ir Eiropas vēlēšanās izdarīt pēc katra iekšējās pārliecības pareizāko izvēli. Būsim aktīvi un būvēsim Eiropas Savienības, Latvijas, Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu novadu un katra lielākā un mazākā pagasta nākotni kopā!