Saskaņā ar jaunākajiem monitoringa datiem Latvijā uzturas vismaz 190 brūnie lāči. Populācijas novērtēšanai tiek izmantots gan sistemātisks monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām, gan ģenētiskās analīzes, kurās pēc matu, ekskrementu un siekalu paraugiem iespējams identificēt konkrētus indivīdus. Sabiedrības ziņojumi ir būtisks papildinājums šai informācijai, jo palīdz labāk izprast lāču izplatību un pārvietošanās paradumus.

Kā ziņot par pamanītu lāča klātbūtni?

Ikviens, kurš dabā pamana lāča klātbūtnes zīmes – pēdu nospiedumus, apmatojumu, ekskrementus, skrāpējumus, dravu vai citu objektu postījumus – vai arī ir iemūžinājis lāci foto vai video, tostarp novērošanas kamerā, aicināts ziņot par novērojumu portālā “Dabas dati”. Ziņojumā obligāti jānorāda precīzs novērojuma datums, kā arī GPS koordinātas. Būtiska ir arī lāča klātbūtnes pazīmju fiksēšana foto vai video ar laika zīmogu.

Ja tiek pamanīti lāča pēdu nospiedumi, iedzīvotāji aicināti tos nofotografēt no augšas. Tā kā pastāv tieša saistība starp lāča vecuma grupu, priekšķepas izmēru un svaru, lāču monitoringam īpaši būtiski ir fiksēt tieši priekšķepu, turklāt svarīgi ir izmērīt to platākajā vietā. Ja līdzi nav mērlentas, lai precīzi noteiktu priekšķepas platumu, blakus nospiedumam var novietot kādu mēroga noteikšanai derīgu izmērāmu priekšmetu, piemēram, bankas karti vai sērkociņu kastīti.

2025. gadā apkopotas ziņas par 827 nejaušiem lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumiem. Ziņojumi ietver gan dzīvnieku fiksēšanu (klātienē vai ar slēpņu kamerām), gan to klātbūtnes pazīmes – pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.

DAP uzsver -

Lācis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un no cilvēka klātbūtnes laikus izvairās. To apliecina arī fakts, ka pat dabas pētniekiem monitoringa gaitā klātienē ieraudzīt lāci izdodas ārkārtīgi reti, lai gan viņi gadiem ilgi mērķtiecīgi apseko lāču apdzīvotās teritorijas. Jāņem vērā, ka speciālisti stingri ievēro vispārpieņemtos drošības un uzvedības principus, kas ļauj izvairīties no tieša kontakta lāci.

DAP izsaka pateicību ikvienam, kurš dalās ar saviem novērojumiem, palīdzot veidot faktos balstītu priekšstatu par lāča izplatību Latvijā. Salīdzinot dažādu gadu rezultātus, iespējams novērtēt, kā mainās lāču izplatība un skaits, kā arī plānot nepieciešamos dabas aizsardzības un konfliktu mazināšanas pasākumus. Ar lāču monitoringa pārskatiem iespējams iepazīties DAP vietnē.

Kā rīkoties, ja lācis tomēr sastapts?

Lai izglītotu sabiedrību par brūno lāci, DAP ir sagatavojusi dažādus materiālus:
1) brūnā lāča vadlīnijas, kas tapušas sadarbībā ar nozares ekspertiem;
2) informatīvo grafiku ar ieteikumiem, kā rīkoties, satiekot lāci, un kādi drošības pasākumi jāievēro, lai to nepievilinātu (attēlā);
3) īsfilmu seriālu “Lāči un mēs”.

Ko darīt, ja lācis nonāk pilsētvidē?

Saistībā ar jūnija sākumā notikušo gadījumu Jēkabpilī, kad lācis bija ienācis pilsētā, speciālisti skaidro - tas visbiežāk notiek, lācim klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadītam vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. DAP atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no pilsētas ātrāk.

Šādā situācijā iedzīvotājiem būtiski ir saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Tieši mazāks stress palielina iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.

Lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. To ienākšanai pilsētā var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Otrkārt, pilsētvidē ir brīvi pieejama barība – mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt. Visbeidzot, var gadīties arī, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt.

Eiropas pieredze rāda, ka problēmu parasti rada konkrēti indivīdi vai noteiktas teritorijas, nevis visa populācija. Rumānijā, Slovākijā un Polijā dzīvo ievērojama lāču populācija, un šīs valstis aicina sekot viņu piemēram un efektīvāk strādāt ar problemātisko indivīdu pārvaldību un profilaksi, īstenojot atkritumu pieejamības mazināšanu, biškopības aizsardzību un ātru reaģēšanu konkrētos gadījumos.

Vienlaikus jāuzsver, ka sugu klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi nav uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai. Tomēr gadījumos, kad lācis apdraud vai ir aizdomas par apdraudējumu cilvēka veselībai un/vai dzīvībai, nekavējoties jāziņo vietējai pašvaldībai un DAP (pasts@daba.gov.lv).

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvalde

Kā rīkoties, ja redzi vai sastopies ar lāci?