2011.02.18 11:50
Kad aizpagājušajā gadā slēdza 4 toreizējā Madonas rajona slimnīcas, apkārtnes iedzīvotāji sevi mierināja ar domu, ka turpmāk medicīnisko palīdzību un ārstēšanu saņems toreizējā rajona centrā – Madonas slimnīcā. Slimnīca tikai uzbūvēta 2001.gadā, bez jaunā korpusa būvniecības tika veikta vērienīga arī veco korpusu rekonstrukcija, un atdzimusī slimnīca bija pirmā jaunuzceltā medicīnas iestāde Latvijas laukos atjaunotajā Latvijā. 2008. gadā Madonas slimnīca ieguva Veselības ministrijas balvu ka labākā ārstniecības iestāde, taču šobrīd tieši veselības ministrija Madonas slimnīcu ir iekļāvusi slēdzamo slimnīcu skaitā.Madonas slimnīcā valda satraukta gaisotne. Neziņas pārņemts ir gan personāls, gan pacienti. Iespējams, nākamgad tiks likvidētas 9 daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas Latvijas laukos, šajā sarakstā minēta arī Madonas slimnīca. No tā izriet, ka tuvākā slimnīca atradīsies Valmierā.
Ministrijas ierēdņu aprēķini vērsti uz veselības aprūpes nozares līdzekļu ekonomiju, taču madonieši šai ekonomijai nesaskata loģisku pamatojumu – ja Madonas slimnīca no valsts uz vienu slimnieku saņem 171 latu, tad reģionālās slimnīcas, ko paredzēts saglabāt – daudz vairāk - jau 240 latus. Savukārt, pēc aptuvenām aplēsēm, pat slēdzot visas minētās slimnīcas, tiku ietaupīti ap 6 miljoniem latu, kamēr viss veselības aprūpes budžets ir vairāki simti miljonu latu. Līdz šim Madonas slimnīca strādājusi saimnieciski un bez parādiem.
Slimnīcas vadība uzskata, ka Madonas slimnīca jau izveidojusies par reģionālu centru traumatoloģijas palīdzības sniegšanā. 4 kvalificēti traumatologi veic lielo locītavu endorpotezēšanu, pielietojot modernākās metodes. Slimnīca ir nodrošināta ar kvalificētiem ārstiem, mūsdienīgu aprīkojumu. Katru dienu caurmērā tiek veiktas 6 gan akūtas, gan plānotas operācijas. Mediķu vidū valda neizpratne, kāds ekonomiskais ieguvums valstij būtu 100 darbinieku atlaišana, kāpēc pieņemot lēmumus, ierēdņi paši neatbrauc uz vietas?
Vienprātība un protests valda arī pacientu starpā. Cilvēki ir nobažījušies, kā gan ārstēšanās būtu iespējama vairāk nekā 100 km attālajā Valmierā, no attālākajiem novada pagastiem tie būtu pat pusotra simta km.
Madoniešu pārliecību par savas slimnīcas nepieciešamību nosaka ne tikai emocijas. Izveidotā infrastruktūra un prātīgā saimniekošana slimnīcu allaž ir ierindojusi novada pelnošāko uzņēmumu vidū.
Dz. Stradiņa