Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://www.madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=15131
Darba sarunās piedalījās arī parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, ministra biroja vadītājs Māris Gelsbergs, padomnieks pašvaldības jautājumos Dainis Karolus, padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Cīrule, kā arī citiem no mūsu pašvaldības un novada. Madonas novada pašvaldību pārstāvēja: Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, viņa vietnieks Māris Justs, domes deputāti Janīna Grudule, Valda Kļaviņa un Rūdolfs Medenis, Aronas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu pārvalžu vadītājs Sandis Kalniņš, kā arī Centrālās administrācijas pārstāvji.
Tikšanās laikā atkārtoti tika pārrunāts jautājums par Gaiziņkalna virsotnes nonākšanu valsts īpašumā. Madonas novada pārstāvji uzsvēra, ka līdz Madonas simtgadei vēlētos šo jautājumu atrisināt, lai nodrošinātu virsotnes pieejamību sabiedrībai un saglabātu to kā nacionālu vērtību. Šobrīd norisinās sarunu process starp īpašniekiem un AS “Latvijas Valsts meži” par iespējamu savstarpēju īpašumu maiņu.
Saistībā ar ieilgušajām lietavām un sarežģītajiem apstākļiem lauksaimniecībā diskusijās izskanēja priekšlikumi par īpašuma nodokļu atlaidēm, soda procentu neaprēķināšanu un termiņu pagarināšanu lauksaimniekiem. Tāpat tika runāts par “Altum” apgrozāmo līdzekļu programmas pagarināšanu, kā arī iespējām kompensēt kredītprocentus un nodrošināt elastīgākus nosacījumus bioloģiskajām saimniecībām, kurām lopbarības iegāde ir kļuvusi kritiska šī gada ilgstošā slapjuma dēļ. Tika rosināts meklēt risinājumus, lai bioloģiskajām saimniecībām atļautu daļu lopbarības iegādāties ārpus bioloģiskās ražošanas, jo citādi pastāv risks par dzīvnieku uzturēšanu un saimniecību dzīvotspēju. Ministrijas pārstāvji solījās izskatīt šo ierosinājumu ieviešanas iespējas.
Madonas novada pašvaldības pārstāve aktualizēja vēl kādu būtisku problēmu laukos - latvāņu izplatību – Madonas novadā tie aizņem vairāk nekā 1,1 tūkstoti hektāru. Lielākās teritorijas tiek apkarotas, taču īpaši kritiska situācija ir zemes platībās, kas pieder valsts institūcijām. Pašvaldība aicināja Zemkopības ministriju izstrādāt ilgtermiņa (vismaz 7 gadu) plānu latvāņu apkarošanai.
Jebkādi nākotnes plāni atduras arī pret neatbildēto jautājumu – par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Madonas novada vadība tikšanās laikā minēja pašvaldības piemēru, kad jau vairākus gadus bērnudārzs pieejams bez maksas, kas ir nozīmīgs signāls jaunajām ģimenēm. Tika rosināts šādu atbalstu vērst plašumā valstī kopumā, līdzīgi kā jau šobrīd tiek apmaksāta ēdināšana visiem 1.-4 klašu skolēniem.
Tikšanās noslēgumā gan pašvaldības, gan ministrijas pārstāvji atzina sarunu par vērtīgu un konstruktīvu. Zemkopības ministrs apņēmās turpmākā darba gaitā izvērtēt Madonas novada pārstāvju aktualizētos jautājumus un ņemt tos vērā ministrijas darba kārtībā.
Informāciju sagatavoja:
Beāte Beatrise Juško
Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas
Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste