Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk tekstā - Pārvalde) pēdējos gados saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži bieži tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus, jo īpaši dārzu īpašniekiem. Zinātnieki aprēķinājuši, kas suga masveidā dārzos un citās vietās var nest zaudējumus un iznīcināt pat pusi ražas. Ņemot vērā šajā gadā palielināto nokrišņu daudzumu, iedzīvotāju sūdzību skaits ir būtiski pieaudzis, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem vai sūdzoties par kaimiņos esošām neapsaimniekotām teritorijām, kurās Spānijas kailgliemeži netraucēti vairojas un izplatās. Šobrīd daļa iedzīvotāju savos īpašumos aktīvi cīnās ar šiem kaitēkļiem, bet daļa problēmu ignorē, kas noved pie sabiedrības neapmierinātības. Suga Latvijas teritorijā ir sastopama kopš 2009. gada. Līdz 2025. gada 15. jūlijam iedzīvotāji par sugas sastopamību ziņojuši 1223 reizes, visvairāk ziņojumi saņemti par Latvijas centrālo daļu. Taču jāņem vērā, ka šie ir tikai iesniegtie ziņojumi.
Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā suga klasificējama kā invazīva, šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādē ir normatīvais regulējums, izvērtējot šīs sugas iekļaušanu vietējo invazīvo sugu sarakstā un mehānismu ieviešanai, lai būtu iespējams vērsties pret tiem īpašumu apsaimniekotājiem, kas neveic invazīvās sugas ierobežojošus pasākumus, bet tikmēr Pārvalde aicina pašvaldības izmantot iespējamos esošos risinājumus. Piemēram, piemērot pašvaldības saistošos noteikumus attiecībā uz teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu.
Latvijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem tūdaļ. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, ir jāpanāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.
Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.
Ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm var ziņot tīmekļa vietnē www.invazivs.lv Spānijas kailgliemeža faktu lapā, lai atbildīgās institūcijas būtu informētas par invazīvās sugas izplatību. Papildus informācijai iepazīties ar Pārvaldes izveidotajā tīmekļvietnē www.invazivs.lv Invazīvo sugu pārvaldnieks pieejamajiem materiāliem, kā arī izdevumu “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes”.