15. maijā Madonas novada kultūras centrā “Ģimenes dienas trīsdiennieku” jeb Starptautisko ģimenes dienas atzīmēšanu ievadīja paneļdiskusija "Madonas novads – ģimenēm draudzīgs?", kurā četras atšķirīgas, bet ļoti personīgas pieredzes izgaismoja dažādus aspektus par dzīvi novadā. Diskusiju organizēja Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas attīstības nodaļa, lai uzzinātu, kā novads izskatās no tā iedzīvotāju skatu punkta – ikdienas dzīvē, izaicinājumos, pieredzē un sajūtās. Ekspertu un speciālistu vērtējumā novads jau vairākkārt saņēmis apbalvojumus kā ģimenēm draudzīgākā pašvaldība Vidzemes un pat Latvijas mērogā; taču šī saruna bija kā termometrs – kur mums jau ir labi, bet kur – mūsu ģimeņu skatījumā jāpievērš papildus uzmanība.
Paneļdiskusiju vadīja Centrālās administrācijas attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Kazakevičs, diskusijā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem piedalījās:
Līga Tērauda – tradicionālās kultūras entuziaste un folkloristikas studente, kas kopā ar ģimeni pārcēlusies no Rīgas uz Cesvaines pusi. Aktīvi darbojas rokdarbu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, šobrīd strādā Gulbenē. Dzīvo lauku mājās "Tēraudi", kas kļuvušas par viņas sapņa piepildījumu – būt tuvāk dabai, tuvāk cilvēkiem. Tieši Cesvaines vietējā kopiena ir tā, kas uztur pozitīvo sajūtu par lēmumu šurp pārcelties.
Keitija Rota – dzimusi, augusi Londonā, šurp pārcēlusies pēc liktenīgas viesošanās Latvijā, kad burtiski iemīlējusi šo valsti, tās mieru un cilvēku neuzbāzīgo siltumu pret “savējiem”. Savulaik strādājusi par pedagoģi, nu viņa atradusi sevi mūzikas, mākslas un spēļu terapijā. Keitijas vadītajās nodarbībās Ērgļos bērni un jaunieši gūst palīdzību un atbalstu, ko ir tik svarīgi pilnveidot ne vien novadā, bet arī visā valstī.
Andrejs Sitiks – Madonas futbola treneris, ilggadējs sportists, kurš ar degsmi strādā ar bērniem un jauniešiem. Viņa vadītie treniņi iedvesmo gan mazākos, gan pusaudžus, un viņš aktīvi iestājas par sporta infrastruktūras nepieciešamību novadā. Pēc dzīves ārzemēs un Rīgā dzīves ceļi viņu atveduši atpakaļ uz dzimto Madonu. Un, kā izrādās, perfektāku vietu ģimenei viņš nemaz nevarētu iedomāties.
Aksels Vuhts – Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klases jaunietim priekšā vēl ir svarīgas izvēles par savu dzīves ceļu un to, vai tas kādā brīdī varētu būt atkal saistīts ar Madonu. Aksela līdzdibinātais un pārstāvētais skolēnu mācību uzņēmums “Blum” līdz ar uzvaru Latvijas konkursā ieguvis tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā “GEN-E Europe” Grieķijā, Atēnās. Lai gan Aksels pārstāv paaudzi, kas ikdienu vairāk tver caur digitālās komunikācijas prizmu, viņš novērtē un aktīvi iesaistās novada sabiedriskajā dzīvē.
Ikdienas dzīve un ģimenes vajadzības
Diskusijā tika uzsvērts, ka mierīgs dzīves ritms, sakopta vide un iedzīvotāju sirsnīgums, atvērtība ir Madonas novada ievērojamākie plusi – īpaši tiem, kuri šeit ierodas no lielpilsētām, meklējot mieru un kopienas sajūtu. Vienlaikus sarunā izgaismojās arī daži praktiski jautājumi: ierobežotā privāto pakalpojumu pieejamība vakaros (piemēram, frizieris, ēdināšana), sabiedriskā transporta trūkums pēc skolas uz treniņiem vai pulciņiem, kā arī pilnveidojams atbalsts bērniem ar mācīšanās grūtībām vai īpašām vajadzībām.
Pašvaldības pārstāvji atzina šos izaicinājumus un norādīja uz pozitīviem piemēriem, kur risinājumi jau tiek meklēti vai ieviesti. Piemēram, tiek nodrošināti izglītojamo pārvadājumi gan uz skolām, gan interešu izglītību, nepieciešamības gadījumā maršrutus arī papildinot. Tāpat ar dažādiem projektiem un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām tiek atbalstītas iniciatīvas, kas sniedz palīdzību bērniem ar īpašām vajadzībām, caur speciālajām programmām izglītības iestādēs vai ārpusstundu nodarbībās.
Jaunieši un piederības sajūta
Kā būtiski tika uzsvērti jautājumi par jauniešu līdzdalību, klātienes pasākumu nozīmi un iespēju veidot piederību savam novadam, lai pēc pasaules gaitām viņi šurp atgrieztos – jau ar savām ģimenēm.
Digitālā pasaule nenoliedzami nosaka komunikācijas toni, bet joprojām svarīgi radīt vidi, kurā jaunieši jūtas piederīgi – kultūrā, sportā, sadarbībā ar vietējo sabiedrību.
Viens no pozitīvajiem piemēriem, kas diskusijā izskanēja, bija jauniešu un multifunkcionālie centri katrā administratīvajā teritorijā. Tajos apmeklētājiem tiek piedāvātas gan mērķtiecīgas, gan izklaidējošas pēcpusdienas aktivitātes. Turklāt pašvaldība jau vairākus gadus atbalsta dažādas jauniešu pašorganizētas iniciatīvas un pasākumus, lai veicinātu viņu līdzdalību vietējās norisēs.
Sportā – vienmēr var gribēt vēl labāk
Madonas novadā ir spēcīga sporta kultūra, bet arī vieta izaugsmei. Skolu sporta laukumos un stadionos tieši pēdējos gados ieguldīts daudz - piecu gadu laikā novada izglītības iestādēs kopumā renovēti četri sporta laukumi, uzceltas divas jaunas sporta zāles, tāpat tiek atbalstīta sporta daudzveidība, domājot par iespējami plašu atbalstu sportam visā novadā.
Diskusijā tika aktualizēta nepieciešamība renovēt Madonas pilsētas stadionu. Iepriekš to darīt liedza sarežģītās īpašumtiesības, kas pirms dažiem gadiem sakārtotas; šobrīd – finansējuma trūkums.
Mājokļi un mobilitāte
Sarunā izgaismojās arī jautājums par mājokļu pieejamību. Arvien aktuālāks ir jautājums – kāpēc dzīvesvietas Madonā maksā tik dārgi? Iespējams, tas ir komplicēts apstākļu kopums, gan ar mazākām ģimenēm, gan pieaugošu senioru īpatsvaru, gan kopējo dzīves līmeni un ekonomisko aktivitāti. Pašvaldība informēja par plāniem celt divas jaunas daudzīvokļu mājas, no kuriem pirmās būvniecība tiks uzsākta jau tuvākajā laikā. Lai gan šis dzīvojamais fonds pilnībā nemainīs mājokļu tirgu, tās varētu dot impulsu jaunu dzīvesvietu attīstībai Madonā.
Tāpat pašvaldība uzsvēra, ka mobilitāte ir viens no prioritārajiem jautājumiem – sniegs tiek tīrīts arī uz attālākām viensētām, kas ne vienmēr ir pašsaprotami citviet Latvijā. Tas ir priekšnoteikums, lai ģimenes izvēlētos palikt vai pārcelties uz dzīvi arī ārpus pilsētas centra.
Dzimstības jautājums – vai to var ietekmēt pašvaldība?
Diskusijas noslēgumā – pats nozīmīgākais jautājums par dzimstības veicināšanu un to, vai to var ietekmēt pašvaldībā. Vai pabalsti patiešām varētu ietekmēt lēmumu par bērniem? Vai 5000 eiro par bērna piedzimšanu esošo 400 eiro vietā atsvērtu turpmāko bērna audzināšanu, uzturēšanu daudzu gadu garumā? Vai lielāka ģimene šodien tiek uztverta kā retums vai sabiedrības bagātība? Ja kādreiz plašas ģimenes bija teju vai praktiska vajadzība saimniekošanai lauku sētās, vai mūsdienās uz tām neraugās kā uz kaut ko “dīvainu”?
Pašvaldība atzina, ka vienreizēji pabalsti, visticamāk, nav izšķirošs faktors, tomēr tiek domāts par ilgtermiņa pieeju – dzīves vides uzlabošanu, sabiedrības attieksmes maiņu un atbalstu ģimenēm ikdienā. "Ja kādam ir gatava atbilde uz demogrāfijas problēmām – cepuri nost un visa mūsu atzinība," neslēpa pašvaldības pārstāvis.
Diskusija pierādīja – Madonas novads ir vieta, kur vērts veidot ģimenes dzīvi. Bet arī vieta, kur ar iedzīvotāju palīdzību pašvaldība cenšas saskatīt, kas vēl jāpielabo, jāpapildina vai vienkārši jāsadzird.
Galerija
Informāciju apkopoja:
Laura Kovtuna,
Madonas novada pašvaldības centrālās administracijas
Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste