Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://www.madona.lv/lat/aktualitates-novada?fu=read&id=10655

Durvis ver H. Medņa kultūrizglītības centrs ”Dziesmusvētku skola”

2021.07.09 10:46

Kordiriģenta Haralda Medņa dzimtas mājās “Dzintari” (Praulienas pagasta, Madonas novadā) durvis vēris jauns kultūrizglītības centrs ”Dziesmusvētku skola”.

Turpinājumā iepazīstināsim par kultūrizglītības centra īstenošanu, izmaksām, kā arī saturisko piepildījumu. 

Būvniecība

Projekta ideja ir balstīta sabiedrības iniciatīvā. 2016. gadā Madonas novada pašvaldība to iesniedza Lauku atbalsta dienesta rīkotajā projektu konkursa aktivitātē "Kultūrvēsturisku pieminekļu un dabas objektu sakārtošana, veicinot tūrismu un iedzīvotāju aktivitāti".

2017. gada sākumu no Lauku atbalsta dienesta, tika saņemts lēmums par projekta pieteikuma apstiprināšanu.

Projekta mērķis tolaik bija dziesmu svētku virsdiriģenta Haralda Medņa celtās dzimtas mājas „Dzintari” (1931. gads) atjaunošana, saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinot pieejamību Madonas novada iedzīvotājiem un tūristiem. Projekta ietvaros veikta H. Medņa dzimtas mājas "Dzintari" atjaunošana. Ēkai veikta logu un durvju nomaiņa, fasādes atjaunošana, piebūves atjaunošana izbūvējot 1. stāvā terasi un 2. stāvā balkonu, veikta bēniņu siltināšana, jumta spāru konstrukciju pastiprināšana, jumta seguma nomaiņa, inženiertīklu, t.i. apkures sistēmas izbūve, ventilācijas sistēmas izbūve, iekšējie un ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, elektroinstalācijas izbūve uzstādot jaunus mūsdienīgus gaismas ķermeņus, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, apsardzes signalizācijas izbūve un atjaunotas pagraba telpas.

Objekts tika atjaunots, izmantojot būvdarbu tehnoloģijas, kas lielā mērā tiek pielietotas kultūrmantojuma objektu atjaunošanai.

Risinājumu izpilde dzīvē atšķiras no ikdienā objektos sastopamajām darbu veikšanas tehnoloģijām. Piemēram, sienas iekštelpās tika atjaunotas ar kaļķa javas apmetumu,  ēkas fasādes atjaunošanai pielietots kaļķa javas apmetums, kas gatavots uz vietas objektā, ievērojot visus tehnoloģiskos procesus materiāla sagatavošanai, terase un balkons izbūvēts no dabīgā koka, to apstrādājot ar līdzekļiem, lai ilgtermiņā to ekspluatējot, tas nebojātos, u.c., saglabājot ēkas vēsturisko veidolu. Šie darbi bija izaicinājums, gan būvniekam, gan pasūtītājam. 

“Pašvaldībā objekti, kur tiek pielietos senatnīgās būvniecības metodes to atjaunošanā, tiek īstenoti ļoti reti, kā arī objektam šobrīd jau atrodoties ekspluatācijas fāzē ir sava aura, kas uz šejieni aicina māksliniekus, tūristus, lai uzzinātu ko vairāk par Madonas puses ievērojamākajiem māksliniekiem,“ uz  būvniecības fāzi ēkā atskatās Madonas novada pašvaldības Projektu ieviešanas nodaļas projektu vadītāja Indra Kārkliņa.


Labiekārtojums

Haralda Medņa dzimtas māju „Dzintari” atjaunošana bija nozīmīgs, taču tikai viens no soļiem uz  kultūrizglītības centra ”Dziesmusvētku skola” izveidi. Ne mazāk būtisks ir arī vietas labiekārtojums. Tas ir  veidots pietuvināti vēsturiskajam pagalma plānojumam, vienlaikus respektējot jauno ēkas funkciju un plānoto ārtelpas izmantošanas noslodzi.

“Būtiskākā vai pamanāmākā atšķirība ir cietā seguma izbūve ap ēku grants seguma vietā, bet izvēle nav bijusi nejauša. Pielietotais materiāls nodrošina ērtāku piekļuvi ēkai un daudzveidīgākas pagalma izmantošanas iespējas (piem. āra nodarbības, neliela semināra vai pasākuma organizēšana ārtelpā). Bruģakmens tonis ir maksimāli pietuvināts zemes toņiem  (brūnganpelēcīgs krāsu sajaukums), pieskaņojot to ēkas arhitektoniskajam veidolam un pārējiem labiekārtojuma elementiem, kas ir ieturēti pelēcīgos toņos, “ materiāla izvēli ēka labiekārtojumam pamato Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas ainavu arhitekte Agnese Silupa

Augu sortiments ir vistiešākajā sasaucē ar laiku, kad H. Mednis šeit dzīvojis. Pateicoties Dacei Zvirgzdiņai - novada kultūrmantojuma vērtību izzinātājai un cilvēkam, kas pagājušā gadsimta 50. gados ir dzīvojusi “Dzintaros”, izdevās gūt daudzas vērtīgas atmiņas un sajūtu vīzijas par vietu un augiem, kas šajā vietā auguši. Tā, piemēram, dažādu šķirņu un krāsu ceriņi, kas nebūt nebija parasta parādība katrā pagalmā.  Dārzokopības institūts “Dobeles ceriņi” par godu H. Mednim ir uzpotējuši ceriņu šķirni "H. Mednis" un kopā ar šķirni "Tēvzeme" tā tiks stādīta pagalma teritorijā. Kopējā apstādījumu ansamblī, balstoties uz atmiņām tiek stādīti vēl tādi augi kā alpu vērene, sniegabumbas jebšu irbenes, baltie flokši ar hostām, magones, kas nākušas no pašas Daces Zvirgzdiņas dārza.

2020.gada jūlijā "Dzintaru"teritorijā tika veikta koku dendroloģiskā inventarizācija, ko veica LDB sertificēts dendrologs , Latvijas kokkopju-arboristu biedrības biedrs, sertificēts arborists-koku eksperts, Latvijas dendrologu biedrības viceprezidents, Gvido Leiburs. Stingri ievērojot  izstrādātā dokumenta rekomendācijas un koku kopšanas prioritātes, 2020.gada oktobrī teritorijā tika veikti koku kopšanas darbi 31 kokam vietējā arborista vadībā. Kopšanas rezultātā tika nozāģēti tie koki, kuriem rekomendējama vai pieļaujama likvidēšna (koki, kas ir mazvērtīgi, ar būtiskiem sakņu, mizas bojājumiem, trupes pazīmēm, novērojamu zaru vīti, defoliāciju utml., un kuri pie nelabvēlīgiem apstākļiem var apdraudēt cilvēka dzīvību un  īpašumu). Šo koku sarakstā bija parastais osis, parastā goba, parastā zirgkastaņa un parastā kļava. Vērtīgajiem kokiem tika sakopti vainagi, lai uzlabotu koka vitalitāti, stabilitāti un vizuālo izskatu.

Ārtelpa, ko redzam šobrīd ir bijis kopdarbs un vairāku posmu kopums: vēsturiskā izpēte/ atmiņu uzklausīšana no Zvirgzdiņas kundzes, kompozicionālā, saturiskā ietvara izstrāde ainavu arhitektei un projekta papildināšana un dokumentācijas izstrāde no SIA "B&L projekti puses".

Ar laiku pagalma zonā pie galvenās ieejas plānots izvietot vides objektu, kas būs tiešā sasaucē ar H. Medni un "Dzintariem".


Projekta izmaksas

Kopumā projekta H. Medņa dzimtas māju atjaunošana izmaksas sastāda 348 700  eiro.

Būvniecības izmaksas, kas sevī ietver būvprojekta izstrādi, būvuzraudzību, autoruzraudzību un būvdarbus sastāda 218 300 eiro. Būvdarbus projekta ietvaros veic SIA “ELBRA”, būvuzraudzību nodrošina SIA “RM būvuzraudzība”, bet autoruzraudzību - SIA “Mailītis A.I.I.M.”. Savukārt interjera un ekspozīcijas izveide, kā arī teritorijas labiekārtošana – 130 400 eiro (no tiem vēl aptuveni 30 000 eiro plānots apgūt 2021. gadā).


Saturs

Noslēdzoties aktīvajai būvniecības fāzei un turpinoties teritorijas labiekārtojumam, paralēli noritēja darbs pie kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola”  telpu iekārtojuma un ekspozīciju izveides. “Dziesmusvētku skolas” misija ir kalpot par kultūras, izziņas un radošuma centru visa vecuma interesentiem, izglītojot sabiedrību un vairojot izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmi.

 H. Mednis ir teicis: "Ja es nebūtu no zemes nācis, varbūt nolūztu. Grūtā brīdī man jātiek dārzā un jāsāk rakt, lai domāšana noskaidrotos.  Un tad manī ieplūst zemes spēks.”

“Aktīvi strādāts, lai šovasar varētu atvērt ekspozīciju, ēkas 1.stāvā, balstoties uz Austra Mailīša izstrādāto interjera un ekspozīcijas projektu. Šeit, galvenokārt, apmeklētāji varēs iepazīties ar H. Medņa dzīvi, iespaidiem un iedvesmas avotiem, mīlestību pret dziesmu, kā arī sajust Dziesmu svētku burvību, klausīties kora dziesmu repertuāru, izmēģināt diriģēšanas prasmi un iejusties diriģenta tēlā, atskatīties uz Dziesmu svētku vēsturi un, protams, nekautrēties un visiem par prieku arī ko uzdziedāt!

Vienā no ekspozīcijas telpām atrodas “Dziesmusvētku skapis”, kur apkopoti Dziesmu svētku materiāli, atmiņas un dziesmas. Ikviens Dziesmu svētku dalībnieks ir aicināts palūkoties savos atmiņu svētku krājumos, un, iespējams, atrast kādu, no Dziesmu svētkiem palikušu, piemēram: atmiņu foto, rakstu laikrakstā, notis, dziesmu repertuāra grāmatiņu, un nodot glabāšanai lielajā Dziesmusvētku skapī, kur ikviens šos materiālus varēs apskatīt, īpaši priecāsimies par svētku nozīmītēm – ar tām papildinot svētku nozīmīšu kolekciju apskatei arī citiem apmeklētājiem. Veidosim un piepildīsim Dziesmusvētku skapi kopā!”, aicina H. Medņa kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” vadītāja Kintija Krastiņa piebilstot, ka “Dziesmusvētku skola” tās apmeklētājus uzrunās ar savu vienkāršību, dabas mīlestību un dziesmas spēku.

Kolīdz apstākļi tam būs labvēlīgi, kultūrizglītības centrs priecāsies kuplākā skaitā uzņemt arī kora dalībniekus, jo dziedāt šeit būs ļauts! Ja kāds uzsāk dziesmu, pārējie pievienojas!

Gada otrajā pusē plānot pilnībā iekārtot ēkas 2. stāvu. Tajā apmeklētāji tiks iepazīstināti, ne tikai ar ekspozīciju - H. Medņa istabu, bet tiks piedāvātas telpas tūristiem un interesentiem kā vieta, kur atslēgties no ikdienas steigas un pabūt mierā.

Īpaša vērība tiks pievērsta, lai “Dziesmusvētku skolā” interesanti ir arī pašiem mazākajiem apmeklētājiem. Iecerēts izveidot āra aktivitātes, kā arī papildināt piedāvājumu iekštelpās ar dažādiem sitamiem instrumentiem un bērniem saistošu literatūru.

Kolīdz būs iespējams pulcēties kuplākā skaitā, kultūrizglītības centrā  redzēsim dažādu radošu darbnīcu norisi, tematisku pasākumu organizēšanu, meistarklases bērniem un jauniešiem, kā arī piedāvātas nometnes, kas saistītas, gan ar tradicionālo, seno amatu apguvi, gan komponēšanu un muzicēšanu.

Viena no iecerēm ir arī Madonas novada tūrisma piedāvājums dažāda vecuma grupām “Izveido pats savu mūzikas instrumentu!”, kas jau ir procesā, vien jāgaida labvēlīgāki apstākļi, kad būs iespējams pulcēties lielākā sastāvā. Jārūpējas par jaunu kultūras vērtību radīšanu - novada koru, ansambļu sadziedāšanās pasākumiem, instrumentālo ansambļu, folkloras kopu muzikālo pēcpusdienu organizēšanu, teatrāli iestudējumi, muzikālas nometnes.

“Labprāt, veidotu sadarbību ar Madonas novada mūzikas un mākslas skolām. Rīkojot šeit muzikālas meistarklases un mākslas plenērus, rezultātā izveidojot neparastu muzikālo plenēru. Radās arī ideja par brīvdabas kino vakariem, kas saistīti ar dziesmu, kordziedāšanu, dziesmu svētkiem, leģendārām personībām, iedvesmojošiem māksliniekiem, mūzikliem un ne tikai. Ticu, ka jau šovasar to būs iespējams īstenot. Gribētu šeit nākotnē izveidot “muzikālo dabas taku”, pat ja arī pārsimt metru, bet jaunākajiem apmeklētājiem, tas varētu būt ļoti aizraujošs piedzīvojums.

Pasākumus un norises šeit saskatu kā iespēju ikvienam mijiedarboties mākslā un mūzikā. Arī tiem, kas ar mūziku un mākslu ir uz Jūs. Tāpat, saskatu piedāvājumu tiem, kam tuvs miers un daba, veidojot meditatīvus, muzikālus un akustiskus pasākumus. Izglītot un ieinteresēt, plānots arī piesaistot profesionāļus savā jomā,  piedāvājot seminārus un izglītojošas lekcijas, ne tikai par mūziku, bet aptverot dažādas jomas. Sadarbība jāveido ar tautas mākslas kolektīviem, gan Madonas novadā, gan Latvijas un visas Baltijas mērogā. Saskatu, ka centram varētu izveidoties arī savs sauklis un pat himna, vai kāds īpašs skaņdarbs.

Neliels ieskats dažās no aktivitātēm kurās iesaistīties var "Dziesmusvētku skolas" apmeklētāji: “Esi pats diriģents!” – apmeklētājam iespēja izmēģināt savus spēkus diriģēšanā, viens ir diriģents, pārējie grupas biedri – koristi; “Garākā tautasdziesma” – apmeklētāji grupās veido paši savu tautas dziesmu, liekot kopā tautasdziesmu no jau esošajām, veidojot oriģinālu tautasdziesmu virknējumu; “Mūzikai pa pēdām” – apmeklētājiem iespēja caur radošu spēli atklāt vēstures faktus par H. Medni, kora mūziku, dziesmu svētkiem; foto orientēšanās.

Protams, arī neizpaliek dalība un finansējuma piesaiste VKKF mērķprogrammu rīkotajos projektu konkursos un citos projektos, lai būtu lielākas iespējas šīs ieceres un plānus realizēt. Sadarbības veidošana ar vietējiem uzņēmējiem un amatniekiem. Redzu pagalmā arī kādu amatniecības tirdziņu norisi, kā arī tautas tērpu parādi un kopīgu sadziedāšanos, un kur nu vēl bez muzikāliem improvizācijas vakariem.

Ieceru ir gana daudz, un, ja kāds jau tagad lasot, izjūt vēlmi iesaistīties vai piedalīties kādā

“Dziesmusvētku skolas” virsmērķis ir atdzīvināt šo vēstures apvīto vietu, lai tā pulcētu visa vecuma interesentus no Madonas, Latvijas un visas pasaules, izglītojot un iepazīstinot ar tik bagāto, iedvesmojošo kormūzikas, dziesmu un deju svētku kultūras mantojumu.  Lai latviešu tauta vēl vairāk apzinātos kormūzikas un dziesmu svētku vērtību un nozīmīgumu, lai Madonas novadā būtu vēl viens unikāls, izglītojošs, radošs centrs, kurā gaidīts ikviens – gan liels, gan mazs, gan līksms dziedātājs, gan priecīgs klausītājs! 

Iespēja ielūkoties virtuālā tūrē pa jaunatvērto kultūrizglītības centru.


Centra darba laiks vasaras sezonā:

Pirmdienās un otrdienās – slēgts, bet no  trešdienas līdz svētdienai atvērts no  plkst.10.00 līdz 17.00.     

Grupām apmeklējums iepriekš jāpiesaka, sazinoties pa tālruni, e-pastu vai soc. tīklu starpniecību. Informācija par centra aktualitātēm un pasākumiem pieejama  sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram: #Dziesmusvētku skola


Kontakti: Kintija Krastiņa

H. Medņa kultūrizglītības centra

“Dziesmusvētku skola” vadītāja

Adrese – “Dzintari”, Praulienas pag., Madonas novads, LV-4825

Tālrunis: 28080668

E-pasts: dziesmuskola@madona.lv



Uzziņai: Haralds Mednis (1906-2000)

Haralds Mednis dzimis 1906. gada 16. augustā Jaunlaicenes pagastā. Vecāki -  Tēvs Pēteris Mednis – draudzes skolas pārzinis, diriģents un māte Martas Emīlija (dzimusi Prauliņa.) Viņa tēvs kopš 1907. gada strādājis Praulienas pagasta skolā (kas atradās agrākajā Lazdonas luterāņu draudzes skolas ēkā). Papildus skolotāja pienākumiem vadījis arī draudzes kori un bijis ērģelnieks. Tādējādi pirmo saskarsmi ar mūziku un dziesmu H. Mednis guvis jau bērnībā. “Mīlestību uz dziesmu, uz cilvēkiem, iemācījos tēva paspārnē skraidīdams. Jau tolaik redzēju, cik sabiedriskas attiecības valdīja korī, kā viņi cits citu cienīja. Es arī tur ķepurojos pa vidu un mācījos saprast, kāpēc cilvēks dzied.”

1920. gadā H. Mednis devās uz Rīgu un iestājās Rīgas 1. ģimnāzijā, kā arī apguva mūzikas teoriju un klavierspēli pie profesora Alfrēda Kalniņa. Pēc skolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātē. Īslaicīgi studējis matemātiku un astronomiju Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1924–1925).

1925. gadā pēkšņi saslimst un nomirst viņa tēvs, tādēļ nepilnu deviņpadsmit gadu vecumā H. Mednis bija spiests stāties tēva vietā, kļūt par ģimenes apgādnieku un sāka skolotāja gaitas Praulienas pagasta skolā.  No tēva H. Mednis pārņēma arī ērģelnieka un Lazdonas draudzes kora diriģenta pienākumus. Lazdonas koris piedalījās visos Latvijas Dziesmu svētkos, sākot jau ar pašiem pirmajiem. Medņa kopsolis ar lazdoniešiem aizsākas līdz ar VIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Vēlāk uzņēmies diriģēt Madonas aizsargu pulka vīru kori, Madonas ģimnāzijas zēnu kori, kā arī Latvijas Skautu izlases kori.

1938. gadā profesors Jāzeps Vītols aicināja H.Medni stāties konservatorijā, kur padziļināti apguvis kompozīciju, diriģēšanu un ērģeļspēli (1938–1949). Veiksmīgi izturējis iestājpārbaudījumus, diriģents uzsāka studijas konservatorijas kompozīcijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola un profesora Ādolfa Skultes. Strādāja par Latvijas Operas un baleta teātra kormeistaru (1940-1956).

Vadījis amatierkorus:

•           vīru kori „Dziedonis” (1940-1953)

•           LU vīru kori (1950-19570)

•           Tautas (Rīgas skolotāju) kori „Skaņupe” (1947-1993)

•           vīru kori „Tēvzeme” (1957-1993)

Leģendārs Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents, Gaismas saucējs.  Bijis 8 dziesmu svētku virsdiriģents. Divkārtējs Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Ar J. Vītola dziesmu “Gaismas pils” H. Mednis sevi iedziedāja tautas dvēselē. "Kad bija jādzied Gaismas pils un Jāņu vakars un viss tūkstošbalsīgais koris sauca: Medni! Medni! - tā bija mana zvaigžņu stunda."

"Viens ir skaidrs, - ja nebūtu saglabājušies Dziesmu svētki, Latvijas nebūtu."


Informāciju sagatavoja: Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļa sadarbībā ar Kintiju Krastiņu, H. Medņa kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” vadītāju.