2010.03.03 22:21
Telefons: +371 29234956
Internetā: www.madona.lv/lubans
Piedāvājums un cenas: Lubāna ezers ir Latvijas lielākais ezers. Tas aizņem 8240 ha
lielu platību pie normāla ūdens līmeņa un 9553 ha platību pie maksimāla
ūdens līmeņa. Tā krasti ir pārveidoti, tos ieskauj dambju un kanālu
sistēma. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes slūžas un
ezera Izvadkanāla slūžas. Lubāns ir vislielākais iedambēteis ezers
Eiropā. Īpaši skaisti pie ezera ir pavasarī, kad pirms aizlidošanas uz
ligzdošanas vietām ziemeļos, Lubāna ezerā un zivju dūķos pulcējas
vairāki tūkstoši ziemeļu gulbju, baltpieres zosu un mazo gauru.
Vēsture Lubāna mitrāja komplekss Ticējumi Grēcīgās vietās esot ezeri Ja "zīdu kakts" (Lubānas ezera tas gals, kas atrodas uz Varakļānu pusi) rūc, tad drīzi līs lietus. /A. Aizsils, Lubāna./ 20. Lubāns, 3. Strautmalietis Lubānā. «Balss» 1888. g. nr. 39. LP, VII, I, 1288, 4. Kāda cita teika, ko pierakstījis l. R. Blaus Ērgļos. Brīvzemnieka «Sborņik». LP, VII, I, 1304, 16. Lubānas ezera vietā senāk bijusi viena pils, kur valdījis bargs
kungs, kas apprecējis raganas meitu. Kungs pastāvīgi karojis ar citiem
kungiem, bet kad tie taisījušies šim uzbrukt, tad vecā ragana arvien ar
zviegšanu paziņojusi par to savam meitas vīram. Milzis Lubāns to
nevarējis paciest un tas lūdzis Pērkonu (laikam gan Dievu), lai sodītu
negantnieku. Nu sācis līt no gaisa ūdens, kas noslīcinājis ļaunā kunga
pili ar visu apkārtni. Raganas meita vēl gribējusi izbēgt, veldama sev
līdz zelta mucu. Bet te spēris pērkons un raganas meita ar visu mucu
iekritusi zemē. Jaunais ezers nu nosaukts par Lubānu. Cits ezers, kas
radies raganas mājas vietā, nosaukts par Zviedzezeru. To vietu, kur
raganas meita nogrimusi ar zelta mucu, dēvē par Naudas ezeru. Tiem, kuri gribējuši kādu ezeru aizdzīt, bijis jāizaudzina melns
zirgs, melns vērsis, melns suns, melns kaķis un melns gailis, bet
audzinot lopiņi nedrīkstējuši nemaz saules gaismas redzēt. Ja nu kāds
tādus izaudzinājis, tad vajadzējis naktī melnajam zirgam mugurā kāpt,
vienu podu dzīvsudraba paņemt un trīs reizes ezeram riņķī apjāt. Trešo
lāgu jājot, dzīvsudrabs bijis jāiemet ezerā un pašam, cik ātri vien
iespējams, mājā jājāj, bet atpakaļ neskatoties. Tūliņ tad ezers
pacēlies gaisā un aizgājis uz citurieni. Audzinātiem lopiņiem bijis
jāsagaida jājējs vārtos. Ja aiz-
● Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centra apmeklējums (centrs piedāvā: informatīvos materiālus, apkārtnes vērošanu ar teleskopu un binokli, 6-vietīgas laivas nomu, naktsmītni 5 personām),● ekskursija pa apkārtni ar gidu (tel.:
+371 28301143. Cena: 0,50 Ls no personas skolēniem, 1Ls no
personas pieaugušajiem),
● putnu vērošana no skatu torņiem (apkārtnē reģistrētas 225
putnu sugas, no kurām 51 ir ierakstīta Latvijas sarkanajā grāmatā.
Putnu vērošanai ir uzbūvēti 6 novērošanas torņi),
● peldvietas (ziemeļaustrumu krasts),
● laivu noma (tel.: +371 29234956, 29466342, 29204956),
● nelielām kompānijām izbrauciens rūpnieciskajā zvejā, Lubāna
ezera zivju realizācija no zvejnieku saimniecības "Meža 8", (atkarībā no sezonas - līdakas, līņi, plauži, zandarti),(tel.: +371 29204956),
● lidojums ar "SKY RANGER" lidmašīnu (tel. +371 29234956, 26184023. Cena 10 Ls par 10 minūtēm),
● pārgājiens pa 800 m garu, laipotu „Teirumnieku purva taku”,
● Lubāna ezera zivju zupas un žāvējumu degustācija lauku mājā „Zvejnieki” (tel. +371 28301143, 29165392).
Lubāna ezers izveidojies pirms apmēram 10-13 tūkstošiem gadu ledāju
kušanas rezultātā. Apmēram pirms 8300 gadiem sākotnēji lielais ezers
gandrīz izzuda. Pēc īslaicīgas izzušanas, kuras cēloņi pagaidām vēl nav
noskaidroti, ezers izveidojās no jauna un, tā līmenim vairākkārt
svārstoties, pastāvēja nepārtraukti apmēram 3000 gadus. Šis seklais,
bet ļoti plašais ezers siltā un mitrā atlantiskā klimata apstākļos
staruji aizauga un piepildījās ar nogulumiem. Kā liecina arheoliģiskie
izrakumi, zemienes teritorija šajā laikā bija blīvi apdzīvota. Par to
liecina arheologu zināmās 27 akmens laikmeta cilvēku apmetņu vietas.
Lubāna ezera mitrāja arheoloģisko nozīmīgumu parasti īpaši atzīmē
sakarā ar pašu pirmo iedzīvotāju parādīšanos toreizējā Latvijas
teritorijā pēc ledāju atkāpšanās uz ziemeļiem. Tiek uzskatīts, ka
Lubāna ezera mitrājā bija lokalizēts viens no lielākajiem neolīta
dzintara apstrādes centriem Eiropas teritorijā.
Ap Lubāna ezeru plešas Lubāna mitrāja komplekss. Tā ir 480,2 km2
liela teritorija. 23% teritorijas aizņem ūdeņi. Bez Lubāna ezera, te
atrodas vēl 7 ezeri, zivju dīķi (27 km2), Aiviekstes, Rēzeknes, Maltas,
Lisiņas, Malmutes, Pededzes, Balupes, Ičas u.c. upes. 41% teritorijas
aizņem skuju un lapu koku meži, 3% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme,
10% - klānu pļavas, 23% - purvi.
No bioloģiskās daudzveidības viedokļa tā ir unikāla vieta ne tikai
Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā - te reģistrētas 225 putnu sugas,
no kurām 51 ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā, 23 zīdītājdzīvnieku
sugas, ezeros un upēs dzīvo 20 zivju sugas. 1999. gadā floras, faunas
un biotopu aizsardzībai teritorijā izveidoti 10 dabas liegumi.
2002. gadā Lubāna mitrāja komplekss iekļauts 1971. gada Ramsāres
konvekcijas "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu
dzīves vidi", vietu sarakstā.
Ja Lubānas ezera salas dienvidgals šalc, tad
sagaidāms lietains laiks.
/A.Krone, Meirāni./
krituši no gaisa un grēciniekus no-
slīcinājuši.
/G. Pols, Baldone./
Tajā laikā, kad ezeriem vēl bijis ieradums pārcelties no vienas
vietas uz otru, tajā vietā, kur tagad Lubānas ezers, bijusi liela,
skaista pilsēta, kuras iedzīvotāji, grēcīgi dzīvodami, bijuši
apkaitinājuši Dievu, kādēļ Dievs apņēmies izdeldēt pilsētu no zemes
virsus ar visiem iedzīvotājiem. Vienā jaukā vasaras rītā divas sieviņas
velējušās ārpus pilsētas upes malā un ieraudzījušas lielu, tumšu mākoni
paceļamies, kas drīzi sasniedzis pilsētu un tā trokšņojis, it kā lubas
kāds plēstu. Šo troksni dzirdēdamas, viena velētāja iesaukusies:
«Nudien, māsiņ, tas jau vai pats Lubāns būs atnācis!» Tajā paša
acumirklī mākonis nogāzies ar lielu troksni zemē, aprakdams savos
viļņos visu pilsētu ar visiem iedzīvotājiem. Tikai abas velētājas,
tādēļ ka devušas ezeram vārdu, palikušas dzīvas. Atnākušais ezers
priekš tam bijis tur, kur tagad Rīga. Katru gadu no Lubānas ezera eimot
viens sūtnis uz Rīgu apjautāties, vai Rīga reiz būšot pilnīgi uzbūvēta,
jo kad Rīgu beigšot celt, tad Lubānas ezers iešot atpakaļ uz savu pirmo
vietu.
Viens milzis aizsērsis senāko Kangaru ezeru. Par šādu milža darbu
ezers nejauki sasirdījies un trīs dienas, trīs naktis satrakojis,
gribēdams Kangaru kalnus (aizsērsumu) izpostīt. Kad tas tomēr
neizdevies, tad nospriedis citur vietas meklēt un cēlies gaisā.
Pacēlies gaisā un gājis, gājis taisni uz Aiviekstes upi, kur tagad
Lubānas ezers . Šī vieta bijusi aplam jauka, ar mājām, kā piesēta.
Vienu dienu meitas, pie upes velēdamās, ieraudzījušas gaisā lielu
mākoni, sadzirdējušas mākonī arī lielus plīsienus. Citas meitas
ieteikušās: «Tā plīst, it kā lubas plēstu!» bet viena sacījusi: «Tas
mākonis cits nekas nav kā liels ezers!» Tik ko to bija meitas
izteikušas, tā mākonis, Kangaru ezers, nokritis zemē, apslīcinādams
visu jauko upes ieleju. Bet meitas - tādēļ ka uzminējušas ezeram vārdu
- izmestas krastā un palikušas dzīvas. Bet nokritušo ezeru, kas šurp
nākdams tā trokšņojis it kā lubas plēstu, iesaukuši par Lubānu.
dzinējs darījis labu, ezeru
aizdzīdams, tad audzinātie lopiņi otrā dienā drīkstējuši saules gaismā
nākt, bet ja nekāds labums necēlies no tam, ka ezers aizgājis, tad
audzinātiem lopiņiem bijis tumsā jāiet atpakaļ un pats aizdzinējs otrā
rītā nomiris. T. Dzintarkalns, Talsi