Ceļš pie Andreja Eglīša - piemiņas taka Ļaudonas kapos

PIEMIŅAS TAKA:
* Lai godinātu un saglabātu dzejnieka Andreja Eglīša (1912-2006) piemiņu, 2007. gadā Ļaudonas kapos tika izveidota piemiņas taka „Ceļš pie Andreja Eglīša”. Piemiņas vietas skulpturālā izpildījuma autors ir tēlnieks Indulis Ojārs Ranka. Taku veido 8 skulptūru grupa, kurā asociatīvi attēloti Andreja Eglīša dzejas motīvi.

* 50 metrus garā taka sākas pie kapličas un tālāk ved pa kapsētas gravu, līdz nonāk pie ievērojamā dzejnieka un viņa mātes Emīlijas Eglītes kapavietas.

* Skulptūru idejas tēlniekam radušās, lasot A. Eglīša kopoto rakstu sējumus. Takas izveidi atbalstīja Ļaudonas pagasta pašvaldība, finansiālu atbalstu sniedza LR Aizsardzības ministrija, tika saņemti vairāki ievērojami ziedojumi.

ANDREJS EGLĪTIS (1912-2006):
Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada 21. oktobrī Ļaudonas pagasta Siliešos, kalpu ģimenē. Skolas gaitas uzsācis 1922. gadā Ļaudonas pamatskolā. Pēc skolas absolvēšanas vēlas turpināt mācības ģimnāzijā, bet nepietiekamā finansējuma dēļ dodas uz Rīgu un iestājas Rīgas pilsētas tehnikumā. Jau šajā laikā Eglītis aizraujas ar literatūru, tiek sarakstīti pirmie dzejoļi. Paralēli viņš arī aktīvi aizraujas ar sportu, it sevišķi futbolu.

Pēc tehnikuma absolvēšanas 1935. gadā Andrejs Eglītis tiek iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā. Vēlas uzsākt virsnieka karjeru. 1936. gadā iestājas karaskolā, bet drīz vien mācības pamet, jo saprot, ka armijas dzīvei nav piemērots. 1938. gadā uzsāk žurnālista gaitas laikrakstos Brīvā Zeme un Rīts. Darbojies arī Latvijas radio informācijas daļā. Vēlās uzsākt teoloģijas studijas Latvijas universitātē taču šo nodomu izjauc karš.

Otrais pasaules karš un Latviešu tautas liktenis tajā atstāj smagu iespaidu Eglīša dzejā. 1943. gadā top Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte Dievs tava zeme deg. 1943. gadā Andreju Eglīti iesauc Latviešu Leģionā. Nosūtīts uz kara korespondentu apmācības grupu Berlīnē. Pēc atgriešanās piekomandēts 19.divīzijai ar kuru nogājis kauju ceļu no Cesvaines līdz Liepājai. 1945. gada aprīļa beigās, kad Liepājā beidz iznākt laikraksts Tēvija, kļūst par jauna dienas laikraksta Laika Balss redaktoru. Tomēr, vācu armijas sakāves dēļ, redakcija tā arī nesāk darbu. 1945. gada maijā no Liepājas, kopā ar daudziem citiem latviešu inteliģentiem, bēgļu laivā emigrē uz Zviedriju (Gotlandi). Dzīvojis Stokholmā.

Aktīvi iesaistās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1947. gadā piedalījies Latviešu Nacionālā fonda dibināšanā. No 1948. līdz 2000. gadam bija šī fonda ģenerālsekretārs. 1972. gadā kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureātu. 1953. gadā apprecējies ar Andu Jaunvīksni. 1994. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1998. gadā Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriežas uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Miris Rīgā, 2006. gada 23. februārī.

Andrejs Eglītis ir spilgta personība Latviešu dzejā. Lielāko dzīves daļu pavadot trimdā, viņa dzejas galvenais vēstījums un stūrakmens ir patriotisms un tēvzemes mīlestība. Eglīša trimdā rakstīto liriku caurstrāvo mīlestības skumjas, sāpes par zaudēto un izpostīto dzimteni, par tautas likteņiem. Tomēr visu viņa dzeju caurstrāvo pārliecība, ka Latvijas brīvība ir neizbēgama. Netiek pat pieļauta cita iespējamība. Viņa darbi bija viens no daudzajiem elementiem, kas trimdas latviešu sabiedrībā visus 50 gadus uzturēja ticību par Latvijas brīvību. Arī pēc atgriešanās Latvijā, Eglītis turpinājis uzsvērt, ka tautai nepieciešams atgūt savu pašcieņu. Pats par sevi dzejnieks ir teicis: ”Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums. Dzeja ir manī ierakstīta. Visi dzejoļi ir no zemapziņas. Bieži vien tie ir uzplaiksnījumi, kad vajag tikai pierakstīt.

Kontakti:
Adrese:
Ļaudonas kapi, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
GPS:
Lat, lon: 56.716477, 26.163879 Braukt
Lai skatītu šo Google karti, nepieciešams iespējot sociālās sīkdatnes.
Pielāgot sīkdatnes

© 2008-2024 Madonas Tūrisma informācijas centrs. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Piekļūstamības paziņojums · Sīkdatņu politika · Pielāgot sīkdatnes