Pēc Valsts Vēstures muzeja datiem, Mārcienas pils (drupas atrodas apm. 10 km attālumā no Madonas un 1,5 km - no SPA kūrorta „Mārcienas muiža”) pirmsākumi meklējami 16. gs., kad uzcelta pirmā kungu māja. 1680. g. pēc muižu redukcijas - valsts īpašums, ko 1753. g. grāfs Vilhelms Fermors saņem īpašumā kā dāvanu no Krievijas carienes Elizabetes. 1785. g. dēls Vilhelms to pārdeva H. Fromholdam. 1801. g. muiža ieķīlāta, 1810. g. par īpašnieku kļuva apriņķa maršals A. fon Tranzē, bet no 1885. g. par īpašnieku kļūst barons fon Maidels.
Pils uzcelta 1830. gadā. Tā bijusi liela trīs stāvu ēka ar velvētiem pagrabiem un kārniņu jumtu. Radikālu pils pārbūvi pēc iegādāšanās uzsāka barons fon Maidels, nedaudz gados pārvērsdams Mārcienas pili par visgreznāko neorokoko šedevru Baltijā, ko apliecina Valsts Vēstures muzejā saglabājušas fotogrāfijas. Pils greznā interjera fotogrāfijas aplūkojamas arī SPA kūrorta „Mārcienas muiža” bibliotekā. Atkal atsaucoties uz Valsts Vēstures muzeja izpēti, speciālistos valda zināma pārliecība, ka daudzus interjera priekšmetus – mēbeles, kokgriezumus u.c. lietas izgatavojuši vietējie Mārcienas apkaimes meistari.
Pēc nostāstiem, pils gājusi bojā ugunsgrēkā 1918. gadā, to aizdedzinājis barons fon Maidels un vienlaikus arī pats nošāvies, nespēdams pieņemt padomju sarkano teroru, kas tajā laikā plosījās Vidzemē. Divi dēli un sieva pirms tam aizsūtīti drošībā uz Vāciju. Šiem faktiem vēsturisku dokumentālu apstiprinājumu diemžēl nav. 2007. gadā Mārcienu apciemoja tiešie Maidelu pēcnācēji no Jaunzēlandes, nejauši internetā atrodot savu senču saistību ar Mārcienu. Diemžēl arī viņiem nebija informācijas par barona un pils bojāejas apstākļiem un tālāko dzimtas likteni.
Pils teritorijā ir saglabājušās dažas ēkas – dārznieka māja, staļļa drupas, klēts. Stallis – skaista ēka ar kolonnām - izmantota dzīvokļiem pat līdz 1978. g., diemžēl tagad tā ir drupu stāvoklī. Zem staļļa ir velvēts pagrabs, blakus piebūvētas mazas kūtiņas, ko izmanto apkārtējo namu iedzīvotāji. Pils vietā padomju laikos ir uzbūvēta daudzdzīvokļu ēka, bet pils drupas jau 30-tajos gados novāktas un iebūvētas Madonas kultūras nama pamatos. Drupas ar kādreizējo pils parku pieder pašvaldībai.
Mārcienas muiža, kurā ir viesnīca un SPA kūrorts, nav Mārcienas pils. Attālums starp tām – 1,5 km. Pēc arhīvu datiem, barona fon Maidela valdīšanas laikā šī muiža, nodalīta un ar nosaukumu „Lejas Patmalnieki” pārdota brāļiem Bierņiem, kuri vēlāk to pārdeva vācietim Hanšmanim. Viņš uzsāka un 1908. gadā pabeidza muižas ēku pārbūvi tagadējā izskatā. Līdz mūsdienām nesadalīts saglabājies viss vēsturiskais ēku komplekss, vienīgi dzirnavas pie ezera sabombardētas pēdējā kara laikā.
Ir skaisti, ka mēs zinām un varam cildināt latviešu amatnieku Kārli Ziemeri, no kura dedzinātajiem ķieģeļiem celta un stipra stāv Mārcienas muiža. Viņa ķieģeļu ceplis atradies tuvējās „Plieniju” mājās, uz tām no muižas ved skaists ceļš cauri mežam un tās joprojām pieder Kārļa Ziemera mazmazmeitai - muižas direktorei Dacei Goloimovai. Pēckara gados muižas ēkās bija ierīkots bērnu nams, vēlāk Mārcienas pamatskola. Un atkal - divas pieminēšanas vērtas personības: bērnu namā par skolotāju strādājusi rakstniece Ilze Indrāne un te radies viņas romāns „Cepure ar kastaņiem”, bet internāta bērnus barojusi mūsu direktores vecmāmiņa Zelma Bērziņa. Dace, muižas direktore, ir jau trešā paaudze, kas te saimnieko, taču nu jau izaugusi šās ģimenes arī ceturtā paaudze - ar profesionālas kosmētiķes diplomu kā SPA kompleksa vadītāja šeit strādā Daces meita Marina Goloimova, bet vecākā viesmīļa amatā - Daces znots Māris Stiprais. Savukārt pārējie muižas darbinieki daudzi ir bijušās Mārcienas pamatskolas audzēkņi un mīl šo vietu kā savas mājas.
Atrašanās vieta kartēs: - 1 - , - 2 -
Atpakaļ
