Vēl līdz 1982. gadam nezināja, ka otrs lielākais Latvijas dižakmens slēpjas Kujas upes gultnē, uz agrākās Saikavas un Praulienas pagastu robežas. 1982. gadā Kujas upes vērienīgā meliorācija atsedza Velna Skrodera neparasti lielos izmērus. Vietējie iedzīvotāji milzakmeni izmanto kā balstu pašu veidotajam iekārtajam tiltam pār plati izveidoto upi.
Velna Skroderis ir neparastas formas dižakmens. Sarkanīgs, repakivi granīts, ar izteikti lieliem kristāliem. Tas nav ne šķautņains, ne arī noapaļojies elipsoīds kā daudzi citi, kas līdzīgi milzīgiem, labi uzrūgušiem maizes plāceņiem. Šis Velnakmens ir ar vertikālām malām, un tā garuma un platuma starpība ir tik maza, ka lielo granīta bluķi var uzlūkot gandrīz kā cilindru, kura apkārtmērs ir 20,2 m. Lielākais akmens augums upes pusē – 4,15, krasta pusē – 3,1 m. Akmens augša gandrīz plakana, ap 30 m2 liela. Upes gultne ir izbagarēta līdz pašai dižakmeņa apakšai tā, ka var iztaustīt Velna Skrodera apakšu. Milzenis balstās uz citu, mazāku akmeņu pakaušiem. Šis apstāklis ļauj kalkulēt pilnu akmens tilpumu, kas iznāk ap 100 kubikmetru liels. Ar to Velna Skroderis ieņem otro vietu Latvijas dižakmeņu skaitā, atpaliekot tikai no Nīcgales Baltā akmens, kura tilpums ir 170 kubikmetru.
Par Velna Skroderi zināma šāda teika: “Velns bija sanīdies ar Dievu, un visādi gribējis Dievam kaitēt. Nodomājis aizbērt Aivieksti pie Nagrotes. Velns bijis jau visus akmeņus no šīs apkārtnes salasījis un vienu maisu iebēris Aiviekstē pie Nagrotes, kur Aiviekstei krāces. Otrs maiss patrāpījies lielāks. Kāpjot pār Kujas upi, Velnam pārplīsušas ūzas (bikses). Tad šis aizgājis turpat uz Skroderiem. Tā agrāk sauktas Jaunauziņu mājas. Tur sadabūjis ragavu ilksi. Apsēdies uz lielā akmeņa un ar ilksi kā ar adatu lāpījis savas ūzas. Diegu vietā ņēmis auzas. Tikko ticis ar lāpīšanu galā, tā Kujas otrā krastā iedziedājies Auziņu gailis. Velnam atlicis tikai mukt, ko nagi nes. No tās reizes lielais akmens palicis Kujas krastā un saucas par Velna Skroderi.
Atpakaļ
