Veikparki
 

"Teiču dabas rezervāts" - lielākais sūnu purvs Baltijā (19 779 ha)

Teicu purvs122123Laipa 130132Teiči. 133Agrais Purvraibenis 136Baltpieres zoss 137Alnis 138139Mežacūka. 141Teicu purvsTeici  2013_ 140.jpgTeici  2013_ 137.jpgTeici  2013_ 132.jpgTeici  2013_ 139.jpgTeici  2013_ 136.jpgTeici  2013_ 146.jpgTeici  2013_ 143.jpgTeici  2013_ 098.jpgTeici  2013_ 107.jpgTeici  2013_ 113.jpgTeici  2013_ 117.jpgTeici  2013_ 120.jpg      Teicu DR_Kristapuri_D.Vasilevskis.JPG
Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā. Tam raksturīga Austrumlatvijas purvu un mežu flora. Kopējā platība ir 19 779 ha, un lielāko daļu  - 13 681 ha jeb 69% - aizņem sūnu purva masīvs, kas ir viens no lielākajiem un neskartākajiem šāda veida purviem Baltijā. Kopumā šeit   konstatētas 688 ziedaugu un paparžaugu sugas (38 aizsargājamas), kā arī 217 sūnu sugas (24 ir aizsargājamas). Teiču purva masīvs kopā ar Lielo Pelečāres purvu kopš 1995. gada ir iekļauts Ramsāres konvekcijas starptautiski nozīmīgo mitrāju un Eiropā putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Administratīvi Teiču dabas rezervāts atrodas triju novadu – Madonas, Varakļānu un Krustpils teritorijās.

Teču purva masīvs atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā un sācis veidoties pirms 10 000 – 12 000 gadu. Pārmērīga mitruma apstākļos reljefa pazeminājumos veidojās sekli ezeri. Tie pamazām aizauga. Purvā vidējais kūdras slāņa biezums ir 6-7 m, maksimālais – līdz 9 m. Teritorijas vidēji viļņotā reljefa raksturīgā iezīme ir gari vaļņveida pacēlumi jeb flūtingi. Flūtingi Teiču purvā veido iegarenas salas un pussalas. Lielākās ir Raksala un Siksala. Purva virsmas mikroreljefu veido augstajam purvam raksturīgie ciņu, ciņu-liekņu un grēdu-liekņu kompleksi.

Kāpēc rezervātu nedrīkst brīvi apmeklēt?  Rezervātus dibina vietās, kur saglabājušās plašākas, cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. To tālākai saglabāšanai  nepieciešams saglabāt iespējami dabiskus apstākļus, novēršot tiešu cilvēka darbību – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.

Purva tipi un flora. Teiču purvs ir augstais (sūnu) purvs, kas aizņem lielāko daļu rezervāta teritorijas, taču nelielās platībās ir arī pārejas un zāļu pļavas. Sūnu purvā kupoli (pacēlumi) pār pārējo teritoriju paceļas līdz pat 7 m. Purvā ir 18 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Tie pārsvarā atrodas kupolu nogāzēs. Lielākā sugu daudzveidība ir zāļu purvos, kur augi barības vielas iegūst ne tikai no lietus ūdeņiem, bet arī no gruntsūdeņiem. Šeit sastopamas dažādu sugu orhidejas, trejlapu puplakši, purva rūgtdilles, ārkausa kasandra, purva dzērvenes, niedres un dažādu sugu grīšļi, kā arī vairākas retās un aizsargājamās sugas: purva sūnene, Lēzeļa lipare, kūdrāju grīslis, sūnas: tumšā pinkaine, parastā dižsirpe un palienes lāpstīte.

Sūnu purvos pārsvarā aug sfagnu sūnas, jo kūdra satur niecīgu minerālvielu daudzumu. Šeit augi pārtiek galvenokārt no nokrišņu ūdeņiem. Dominējošās sugas ir purva vaivariņš, zilene, ārkausa kasandra, sila virsis, makstainā spilve, purva šeihcērija; sūnas: Magelāna sfagns, iesarkanais sfagns. Nedaudzie pārejas purvi sastopami pārsvarā sūnu purva malās. Tajos ir gan zāļu, gan sūnu purviem raksturīgi augi. No retām sugām – mellenāju kārkls. Teiču purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur atrastas sūnas: mīkstais sfagns un klints andreja. No īpaši aizsargājamo augu sugām Teiču rezervātā aug arī dzeltenā dzegužpuķīte, meža silpurene, platlapu cinna, pundurbērzs, gaišdzeltenā pūslene u.c.

PutniTeiču dabas rezervāts ir starptautiski nozīmīga migrējošo un ligzdojošo ūdensputnu vieta. No Eiropā apdraudētām šeit konstatētas 57 putnu sugas. Nozīmīgākās ir mazais ērglis, klinšu ērglis, lietuvainis, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte, pelēkā dzērve un melnkakla gārgale. Teiču purvs ir nozīmīga vieta rubeņu un medņu riestiem, kā arī atpūtas un barošanās vieta dzērvēm un zosīm pavasara un rudens migrāciju laikā. Purvam piegulošajos mitrajos mežos un uz minerālzemes saliņām sastopami veci lieli koki, kas piemēroti lielo plēsīgo putnu – ērgļu, peļu klijānu, kā arī melno stārķu ligzdām. Dobumus ligzdošanai  izmanto pūces, gaigalas, melnās dzilnas un citas dzeņveidīgo sugas.

Par Teiču dabas rezervāta dabas vērtību simbolu ir izraudzīta melnkakla gārgale. Latvijā tas ir ļoti rets ligzdotājs, jo šeit šī suga sasniedz izplatības areāla dienvidu robežu. Savi ligzdu gārgales taisa nepieejamos purva ezeros uz saliņām. Perējumā parasti ir 1-2 mazuļi. Barībā izmanto zivis, kuras spēj noķert, nirstot atvērtām acīm līdz 7 m dziļumam. Teiču purvā ik gadus novēroti 1-3 melnkakla gārgales pāri.

Dzīvnieki. Rezervātā konstatētas 47 Latvijas faunai raksturīgas zīdītājdzīvnieku sugas. No Eiropā apdraudētām: lūsis, vilks, bebrs, ūdrs un brūnais lācis. Purvā bieži uzturas arī aļņi, to šķērso mežacūkas, meža caunas un meža ciršļi. Ūdenstilpnes apdzīvo bebri, ūdri, Amerikas ūdeles. Sastopami arī sikspārņi: ziemeļu sikspārņi, ūdeņu naktssikspāŗņi, rūsganie vakarsikspārņi un pundursikspārņi. No rāpuļiem Teiču purvā bieži sastop pļavas ķirzakas, odzes dažādās krāsās – brūnā, zaļganā, pilnīgi melnā. Retumis var sastapt glodenes. Pavasaros purva malas grāvjos uzturas abinieki: purva vardes, parastās vardes, bieži sastopami parastie krupji.

Bezmugurkaulnieki. Teiču dabas rezervātā konstatētas vairāk nekā 3070 mezmugurkaulnieku sugas. No tām 1417 ir tauriņi, galvenokārt sūnu purviem raksturīgās sugas. Šeit sastopamas 27 pēcleduslaikmeta tauriņu sugas: zileņu makstkode, lielais purvraibenis, purva vērpējsprīžmetis, purva dzeltenis, zileņu zilenītis, purva samtenis, Karēlijas pundurvērpējs u.c. Mēreni mitrajās rezervāta pļavās sastopams zirgskābeņu zilenītis. Purvu un stāvošie ūdeņi ir mājvieta vairākām retām spāru sugām: sikspārei, brūnganajai plankumspārei, spilgtajai purvspārei, raibgalvas purvspārei, ugunsspārei. No vaboļu retumiem minama tkai purvā dzīvojošā purvāju skrejvabole un divjoslu airvabole, kura iekļauta Bernes konvencijas aizsargājamo kukaiņu sarakstā. Mežaudzēs mīt vītolu slaidkoksngrauzis un marmora rožvabole; pļavās – zilā eļļasvabole. Teiču purvam piegulošajās mežaudzēs un pļaviņās sastopamas retu un aizsargājamu jātnieciņu sugas: ziemeļu jātnieciņš, dižais habroniks, lielais metopijs un melnais jātnieciņš.

Rezervāta apraksta avots: Dabas aizsardzības pārvalde.

Piedāvājums:
* Pārgājiens pa Sildu dabas taku. Garums 3 km, infrastruktūra: laipas, stāvlaukums, atpūtas vieta, informācijas stends. Atrodas Madonas novada, Mētrienas pagasta Sildās.

Apmeklējums bez gida:
* 27 m augsts skatu tornis. Atrodas Krustpils novada, Atašienes pagasta Kristakrūgā, ceļa Jēkabpils - Rēzekne malā.

Papildus:
* Putnu un dzīvnieku vērošanas tūres. Gids - Dainis Tučs, tel. 26528739. Tikšanās vieta sarunājama individuāli.
Kontakti:
Darba laiks:*Apmeklējums atļauts tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka vai pilnvarotas personas pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim un ekskursijas iepriekš laikus jāpiesaka.

*Teiču dabas rezervāta apmeklējumam var pieteikties, zvanot Laurai Biķerniecei mob. 20021220.(LV, ENG) Dalībnieku skaits grupā ir līdz 15 cilvēkiem.

Adrese:Madonas, Varakļānu un Krustpils novadi
GPS:Takas sākums: X: 644126, Y: 6282048 / Lat: 56.6603321, Lon: 26.3514100
Tālrunis:+371 20021220 (Laura Biķerniece, LV, ENG), 29139677 (Regīna Indriķe, LV, RUS, LT)
E-pasts:laura.bikerniece@gmail.com

Komentāri

Jūsu atstātais komentārs sniegs vērtējumu, atsauksmi un ierosinājumu.
Ja Jums radies kāds jautājams – izmantojiet sadaļā “kontakti” norādīto tālr.nr. vai e-pastu un sazinieties tūrisma pakalpojuma sniedzēju!
Labi

 Atpakaļ
Copyright © 2008-2017 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »