Teiči – lielākais sūnu purvs Baltijā, Krustkalni – nozīmīgas ekosistēmas augu un kukaiņu sugu daudzveidības saglabāšanai.
Apmeklējumi
Rezervātu uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, attiecīgi plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus. Interesentiem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt šīs aizsargājamās dabas teritorijas gida pavadībā pa speciāli izveidotām takām. Blakus esošo pagastu (Ļaudonas, Mārcienas, Barkavas, Mētrienas, Murmastienes, Varakļānu, Atašienes) skolu skolēniem apmeklējums ir bez maksas. Rezervātu apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Teiču un Krustkalnu rezervātu dabas vērtībām un to aizsardzību (dažādie biotopi, to nozīme; dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi).
Jaunums - dabas izziņas programmas Teiču vai Krustkalnu rezervātu informācijas centru mācību klasēs. Programmas tēmu apmeklētāji var izvēlēties pēc savām interesēm. Tiek piedāvātas tādas tēmas kā, piemēram, „Putni”, „Augu un dzīvnieku valsts”, „Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas” u.c. Programmā ietilpst mācību klases ar izziņas materiāliem (stendiem, eksponātiem, informatīvajiem materiāliem) īre un saistošs dabas rendžera stāstījums.
Maksimālais dalībnieku skaits: 30 personas.
Teiču dabas rezervāts
Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā atrodas viens no lielākajiem, cilvēka maz ietekmētajiem sūnu purviem Baltijā - Teiču purva masīvs. Biotopu daudzveidība, dabiskums un teritorijas plašums nodrošina dzīves apstākļus tipiskām, retām, aizsargājamām un daudzviet izzūdošām sugām. Teiču purva masīvs kopā ar Pelečāres purvu kopš 1995. gada ir iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā un Eiropā putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Rezervāta platība ir 19657 ha, kur purvs vien aizņem vairāk kā 14000 ha. Teiču purva masīvu ieskauj mitrie meži (niedrājs, purvājs, dumbrājs), kas aizsargā purvu no piesārņojuma un pastiprinātas ūdens noteces, kā arī nodrošina dzīves vidi daudzām dzīvnieku sugām. Purvā ir vairākas minerālaugsnes pussalas un salas, uz kurām ir gan pļavas, gan sausieņu meži. Rezervātā ir 18 ezeri, kas kopā aizņem 450 ha lielu platību. Purvā daudz lāmu, slīkšņu, akaču. Gadu tūkstošos vietām uzkrājies līdz 9 m biezs kūdras slānis, kas, kopā ar tajā esošajiem ūdeņiem, nodrošina tuvākai apkārtnei īpašu hidroloģisko režīmu un mikroklimatu.
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts sniedz iespēju sajust un izbaudīt neskartas dabas elpas pieskārienu. Tas atrodas Madonas novadā, Ļaudonas un Mārcienas pagastos. Tā platība ir 3000 ha. Rezervāts dibināts 1977. gadā, lai saglabātu šeit esošās dabas vērtības - dzīvo organismu sugas un biotopus, kā arī ainaviskās vērtības, kas galvenokārt saistītas ar Madonas - Trepes valni un tam raksturīgajām stāvām nogāzēm, dziļām ieplakām, kurās ir mazi ezeriņi vai purviņi. Rezervāta dabu raksturo Praulienas pauguraine, Madonas - Trepes valnis un Dūku - Svētes ieplaka, kuru relatīvie augstumi svārstās no 164 m vjl. vaļņa virsotnēs līdz 94 m vjl. ieplakā. Madonas - Trepes vaļņa labi izteiktajā pakājē gar visu Dūku - Svētes ieplaku sastopami virszemē izplūstoši avoti. Dreimaņu ezera R krastā ir lielākais šāda veida karbonātiem bagāts avots - Krāku avots. Dūku - Svētes ieplakā atrodas arī Ļaudonas saldūdens kaļķu iegula. Ūdenstilpes rezervātā aizņem 70 ha. Lielākie ezeri ir Dreimaņu (Svētes), Lielais Plencis, Mazais Plencītis. No Dreimaņu ezera iztek Svētupe, no avotiem veidojas Niedruška un Nirīte. Krustkalnu rezervātā liela nozīme ir dabiskajām pļavām, kas palielina ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī kalpo par barošanās vietu daudzām kukaiņu, putnu un zīdītājdzīvnieku sugām.
Atpakaļ
