Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://www.madona.lv/lat/pasvaldiba-skaidro?fu=read&id=7310

PAŠVALDĪBA SKAIDRO 6. Aktuālākais Madonas slimnīcai - augsti kvalificētu speciālistu piesaiste.

2018.02.26 14:44

Ar mērķi veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti Madonas novadam un nodrošinātu turpmāku, sekmīgu novada attīstību, Madonas novada pašvaldība apstiprinājusi saistošos noteikumus "Par finansējuma studiju maksai piešķiršanu speciālistu piesaistei Madonas novadā" un "Par Madonas novada pašvaldības stipendiju piešķiršanas kārtību". Par šo noteikumu izpildi un citām slimnīcas aktualitātēm saruna ar SIA "Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāju Arti Stuburu.

 

Vai tiek slēgti sadarbības līgumi ar medicīnas studentiem nākotnes speciālistu piesaistei Madonas novadam?

Mēs vairāk sadarbojamies ar tiem jaunajiem ārstiem, kas jau ir iestājušies rezidentūrā. Tas nozīmē, ka šie studenti jau ir beiguši sešu gadu apmācību Latvijas Universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē un ir izvēlējušies kādu konkrētu specialitāti. Patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādē var tikai sertificēti speciālisti. Tas nozīmē, ka atbilstoši izvēlētajai specialitātei, tiem vēl ir jāiziet rezidentūras periods kā minimums 4-5 gadi.

Pie mums SIA “Madonas slimnīca” uz nepilnu slodzi strādā rezidenti, kas studē valsts budžeta apmaksātajā programmā. Šie rezidenti gan dežurē ar rezidenta atalgojumu, gan paralēli turpina mācību programmu savā izvēlētajā specialitātē, lai iegūtu sertifikātu. Piemēram, pie  mums strādā ārsts – anesteziologs, kurš ir ieguvis sertifikātu, bet turpina izglītību, apgūstot papildus specialitāti. Šogad rudenī mēs gaidām jauno ārstu – traumatologu, kurās arī strādā slimnīcā vairākus gadus.

Sadarbojamies  arī ar rezidentiem, kas nav tikuši valsts budžeta programmās. Sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību esam sākuši maksāt mācību maksu atsevišķiem rezidentiem. (Atgādinām, ka Madonas novada pašvaldība saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr.3 “Par finansējuma studiju maksai piešķiršanu speciālistu piesaistei Madonas novadā” nodrošina rezidentūras studiju maksas finansēšanu speciālistu piesaistei Madonas novadā laika posmā no 2017.-2023.gadam šādās ārstu specialitātēs: anesteziologs, reanimatologs; fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa; neirologs; ginekologs, dzemdību speciālists; gastroenterologs; ķirurgs; narkologs; otolaringologs; psihiatrs; radiologs diagnosts; traumatologs, ortopēds; internists; urologs; ģimenes ārsts.)

Atsevišķos gadījumos topošie speciālisti - otolaringologs un internists - sekmīgi studējot ir pārcelti uz valsts budžeta apmaksātām studijām. Attiecīgi šiem studentiem mācību maksa vairs nav jāmaksā. Arī slimnīca pati atbilstoši nolikumam maksā stipendiju no sava budžeta medicīnas studentiem - 75 eiro uz rokas, rezidentam - 100 eiro uz rokas. Slimnīca vienmēr slēdz līgumus ar visiem tiem, kuriem veidojas finansiālās saistības sedzot mācību maksu vai stipendiju. Cita veida sadarbība veidojas slēdzot nodomu jeb sadarbības līgumus, ka pēc rezidentūras beigšanas viņi nāk strādāt uz Madonas slimnīcu un nostrādā šeit vismaz 3 gadus. Studentiem šāda  veida vienošanās ar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas kalpo arī kā ieskaites punkti vai priekšrocības konkursā uz valsts apmaksātām studijām rezidentūrā. Šobrīd slimnīca ir noslēgusi astoņus šādus līgumus.

Kā par iespējām sadarboties ar reģionālajām slimnīcām studenti uzzina?

Slimnīcas vadība vairākus gadus piedalās Rīgas Stradiņu universitātes rīkotajās Karjeras dienās. Rudenī ir viena šāda diena, kad slimnīcas vadībai 6-7 minūtēs ir iespēja noprezentēt, kādi speciālisti tai ir nepieciešami. Pavasarī, kad rezidentūras studijas ir beigušās, ir vēl viena informācijas diena, kurā universitātes rezidentūras vadītāji informē ārstniecības iestādes, kāda būs jaunā mācību gada rezidentūras kārtība.

Kuru speciālistu mums Madonā trūkst visvairāk?

Visvairāk pietrūkst to, kas ilgus gadus ir bijuši pieejami, bet dažādu iemeslu dēļ pārtrauc darbu. Piemēram, kopš 2017.gada rudens slimnīcā vairs nav narkologa, ar 2018.gada februāri nebūs dermatologs, kas pie mums brauca reizi nedēļā no Rīgas. Minētie nebija pilna darba laika noslogojuma ārsti, tomēr būtiski svarīgi kopējā pakalpojumu spektrā.

Šogad Veselības ministrija nāca klajā ar paziņojumu par pāriešanu no četriem uz pieciem slimnīcu aprūpes līmeņiem. Madonas slimnīcai kā trešā līmeņa slimnīcai jābūt nodrošinātai darbībai septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā un dzemdībās un pediatrijā, kā arī jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība.  Šajā trešajā līmenī neatliekamo palīdzību jānodrošina 6 speciālistiem 24 stundas, 7 dienas nedēļā, visu gadu. Tie ir anesteziologi, internisti, ķirurgi, ginekologi, pediatri, radiologi. Bez nosauktajām ārstu specialitātēm mums vēl būtu nepieciešams arī ārsts -rehabilitologs, kā arī savlaicīgi jādomā un jāplāno dabiskā paaudžu maiņa visās jomās.

Veselības aprūpes sistēma ir pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām. Pirms pusgada vēl bija četru līmeņu slimnīcu grupējums, šobrīd jau ir piecu līmeņu dalījums. Pirmie divi līmeņi nodrošina pamata pakalpojumus (arī Madonas slimnīca 2017.gada beigās vēl bija otrā līmeņa slimnīca) - bija jānodrošina 3 dežūrspecialisti neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Tagad mēs esam trešā līmeņa slimnīca un mums jānodrošina 6 specialitātes. Iepriekš šādas prasības bija reģionālajām slimnīcām. Slimnīcai tas katrā ziņa ir uzskatāms par priekšrocību, bet ir izaicinājums, kā šos speciālistus nodrošināt.

Vēl svarīgs aspekts ir speciālistu pieļaujamais noslogojums. Veselības aprūpē darba ņēmēju  vidu plaši izplatītais pagarinātais darba laiks tiek strauji saīsināts. 2017.gada sākumā tas bija 60 stundas nedēļā (40 normālais un 20 pagarinātais normālais darba laiks), no 2017.gada 1. jūlija tas ir samazināts par 5 stundām, tātad uz 55 stundām, bet no 2018.gada janvāra – uz 50 darba stundām nedēļā. Nākamgad šis stundu skaits vēl saruks par piecām. 2020.gadā ārstniecības personām būs atļauts vairs tikai normālais darba laiks – 40 stundas nedēļā atbilstoši Darba likumam. Līdz ar ierobežojumu mediķiem strādāt garākas stundas, nākotnē personāla trūkums visās ārstniecības iestādēs kļūs vēl akūtāks.

Veselības ministrijas ir piedāvājusi Madonas slimnīcai veidot sadarbību ar Jēkabpils slimnīcu. Kādas ir Jūsu domas par sadarbības iespējas?

Par sadarbību ar Jēkabpils slimnīcu runājam sakarā ar Eiropas Savienības fondu apguves periodu no 2014.-2021.gadam. Pavisam veselības aprūpes jomā ir četras kārtas ES fondu apguvē. Pirmās divas kārtas jau tiek realizētas vairāk kā gadu. Madonas slimnīca iekļauta trešajā kārtā, kuras realizācijai šā gada 23.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi. Tajos ir nosacījums, ka ES fondu apguve ir saistīta ar sadarbības veidošanu ar reģionālo ārstniecības iestādi. Veselības ministrijas nākotnes vīzija ir tāda, ka ārpus Rīgas visi galvenie medicīniskie pakalpojumi atrodas deviņās nacionālās nozīmes pilsētās. Jēkabpils ir viena no tām, kurai attāluma ziņā atrodamies vistuvāk. Taču nosacījumi sadarbības līgumam ir visai konkrēti, kuri radīs organizatoras grūtības ar neparedzamām sekām.

Viens no tādiem ir kopēja medicīniskā personāla politika. Gribētos teikt - pašiem neiet viegli, bet starp divām iestādēm – pavisam utopiska šķiet ideja veiksmīgi koordinēt personālu. Otrs nosacījums – pārstrukturēt medicīnas pakalpojumu sniegšanu, koordinēt slimnieku plūsmu un stacionēšanu veidojot saskaņotu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību plašākā reģionā. Vēsturiski  šāda situācija dabiskā veidā  nav veidojusies un attīstījusies. Realitātē vai nu paši slimnīcā ar visu tiekam galā vai pacienti, kas ir mūsu apkalpes zonā, izvēlas doties uz Rīgu. Madonas slimnīca pati spēj pietiekamā apjomā un kvalitātē nodrošināt veselības aprūpi, līdz ar to nav nepieciešami šādi mākslīgi sadarbības mehānismi.

Mums ar vairākiem reģionālajiem centriem dabiski ir izveidojusies noteikta sadarbība. Piemēram, Vidzemes reģiona ietvaros mums ir sadarbība ar Valmieras jaundzimušo aprūpes centru. Rēzeknes slimnīcā ir atsevišķi pakalpojumi – insulta vienība, magnētiskās rezonanses izmeklējumi, neiroķirurģija, kas ir reģionālā līmeņa, un mēs sadarbojamies šādā veidā. Arī Jēkabpilī atsevišķus pakalpojumus izmanto Madonas novada iedzīvotāji – piemēram, otolaringologa un uroloģijas speciālistu pakalpojumus. Madonas slimnīcai galvenais ir nodrošināt speciālistus atbilstoši tai noteiktajam trešajam slimnīcas līmenim. Par laimi, mums tie ir un neredzu nepieciešamību to mainīt. Mums ir jāturpina pilnveidot to, kas mums ir un labi darbojas.

Es gribētu uzsvērt, ka slimnīcas atrašanās vieta un iedzīvotāju pašu brīva izvēle ir vēsturiski izveidojusies tā, ka cieša sadarbība ar reģionālajam slimnīcām nav nepieciešama. Tāpēc  šādu sadarbības līgumu neesam noslēguši. Pēdējā gada laikā ir bijušas tikšanās gan Veselības ministrijā, gan ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un Jēkabpils slimnīcas vadību, bet tā ir bijusi vairāk situācijas pārrunāšana, konkrēti lēmumi turpmākai sadarbībai nav pieņemti.

Kā notiks Eiropas Savienības fondu apguve?

ES fonu plānošanas periodā 2014.-2021.gadam trešā līmeņa slimnīcām (tādas ir 5 Latvijā, arī Madonas slimnīca) plānotais Eiropas Savienības fondu finansējums ir 1,1 miljons eiro. Madonas slimnīcas plānos ir vecā korpusa atjaunošanas remontdarbi. Otrajā stāvā paredzēts izvietot Bērnu nodaļu, pirmajā stāvā – ambulatoros pakalpojumus un hemodialīzes dienas stacionāru. Savukārt, pašreizējās hemodialīzes nodaļas vietā izveidot operāciju zāli, kas stratēģiski atrastos pareizākā vietā - vienotā operāciju blokā.

Vecais slimnīcas korpuss ir būvēts un nodots ekspluatācijā 60. gadu vidū, komunikācijas – ūdensvads, kanalizācija, siltuma apgāde ir stipri nolietojušās. Tās ir paredzēts nomainīt, kā arī kosmētiski atsvaidzināt telpas. Plānota arī rentgena aparatūras iegāde, sonogrāfijas aparatūras iegāde. Mūsu līmenim šis projekts neparedz jaunu ēku būvniecību, tikai esošā uzlabošanu un atjaunošanu. Netiek atbalstīta arī inovatīvas aparatūras iegāde, tikai esošās nomaiņa. Noteikti četri prioritārie profili – kardioloģija, onkoloģija, bērnu veselība un psihiatrija. Tas nozīmē, ka tiks vērtēts, ciktāl plānotās projektu aktivitātes atbilst kādam no minētajiem profiliem. Gan Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, gan Veselības ministrija visai skrupulozi vērtē projektu virzību. Pieņemu, ka būs sarežģīti saskaņot projektu atbilstību, jo ir daudz ierobežojumu un nosacījumu, tostarp arī aparatūras izmantošanas intensitāte. Projekta vērtēšanas rezultāti varētu būt prognozējami šī gada rudenī. Ātrākais, kad Madonas slimnīcā varētu uzsākt remontdarbus ir gada pēdējais ceturksnis.

Kā sevi attaisno dzemdību nodaļas īpašais pakalpojums – vanna ūdens dzemdībām?

Pārāk liels pieprasījums dzemdībām ūdens vannā nav. Ūdens dzemdības pusotra gada laikā bijušas vien piecas līdz septiņas. Bet, cik man zināms, arī citās dzemdību nodaļās valstī tādu nav desmitiem. Ūdens dzemdību vanna tiek izmantota arī kā relaksācijas līdzeklis, cenšoties panākt atslābinošu efektu tradicionālajās dzemdībās.

Kopumā dzemdību skaits samazinās. Dzimušo skaits 2017. gadā Madonas novadā ir vien ap 180. Jaundzimušo skaits kopumā visā valstī ir samazinājies par 7-8 % samazinās, arī pie mums. Mirušo skaits diemžēl ir gandrīz uz pusi lielāks par dzimušo skaitu - 328.

Interesants ir fakts, ka šogad Madonas novada dzemdētāju varētu būt mazāks nekā to, kas ir no apkārtējiem novadiem. Apmēram pirms četriem gadiem ap 75% no visām bija dzemdētājas no Madonas novada, pašlaik ir pieaudzis dzemdētāju skaits no Gulbenes un citiem novadiem.

Vēl būtiski saprast, ka atbilstoši grūtniecības norisei, grūtnieces tiek sadalītas riska kategorijās. Madonas slimnīcā nevaram uzņemt, augsta riska grūtniecības. Tādas tiek uzņemtas tikai slimnīcās, kurās ir perinatalās aprūpes centri – Jēkabpilī, Valmierā un Rīgā.

Pieskārāties augstajiem mirstības rādītājiem. Kas šobrīd ir galvenie nāves cēloņi?

Pirmajā vietā ir sirds un asinsvadu slimības. Tās ir - sirds un galvas smadzeņu asinsvadu saslimšanas – infarkti, insulti, asinsizplūdumi. Otrajā vietā – onkoloģija un trešajā – dažāda veida traumatisms un intoksikācijas.

Mūsdienās būtiski ir izvērtēt priekšlaicīgas mirstības cēloņus – vecumā līdz 64 gadiem. Statistiskie rādītāji ir sistemātiski jāanalizē, jāizdara secinājumi, jāpiedāvā risinājumi un rekomendācijas. Saslimšanas un mirstību noteikti ietekmē dzīvesveids, disstress, pārslodzes, neapdomība, nevērība pret savu veselības netaupīšana.

Slimības profilakses un kontroles centrs ir uzsācis projektu, kam kopumā visā Latvijā atvēlēti aptuveni 55 miljoni no Eiropas fondu līdzekļiem. Arī Madonas novadā aktīvi uzsākts  veselības veicināšanas projekti, uzsvaru liekot uz cilvēku izglītošanu par profilaktiskajiem pasākumiem veselības uzlabošanā, par iespējām savlaicīgi griezties pēc medicīniskās palīdzības. Tiek organizētas vingrošanas nodarbības, lekcijas par veselīga uztura pamatprincipiem un tamlīdzīgi. Pamazām jāmaina cilvēku dzīvesveids. Stipri ir mazinājušās organismam tik nepieciešamās fiziskās aktivitātes, it sevišķi svaigā gaisā. Mūsdienu modernās tehnoloģijas - internets, televizors, telefoni, tās mūs piesaista telpām, tās neatstāj labu ietekmi, tieši tāpēc aizvien populārākas kļūst arī kustību balsta aparāta saslimšanas.

Kā norit GISTAR pētījums Madonā?

Tas ir gatsroenteroloģisko (kuņģa un zarnutrakta) audzēju pētījums. Mums ir sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti par pētījuma norises vietu slimnīcas telpās no pagājušā gada 1. augusta, kuram 31. martā būtu jābeidzas, bet mums ir lūgts to pagarināt, jo Madonā kopumā ir liela cilvēku atsaucība un ļoti labi sokas ar pētījuma dalībnieku atlasi. Madonā ir vieni no vislabākajiem rādītājiem kādi Latvijā citās pētījumu veikšanās vietās ir bijuši. Līgums tiks pagarināts vēl līdz 31.maijam. Lai par kaut ko objektīvi spriestu, šādos milzīgos pētījumos jāpiedalās tūkstošiem respondentu ar, piemēram, vienu specifisku saslimšanas veidu. Tikai tad iespējams izdarīt kādus objektīvus secinājumus. Šis tieši tāpēc ir starptautisks pētījums, kas norit vairāku valstu starpā, piesaistot lielu skaitu pētījuma dalībnieku. Latvijā vien šādu pētījumu nebūtu iespējams nodrošināt.

Kādas vēl ir šī brīža aktualitātes veselības aprūpē novadā?

Esam uzsākuši darbu e-veselības sistēmā. Lai arī nelielas aizķeršanās mēdz būt, spējam nodrošināt darba nespējas lapu izsniegšanu un recepšu izrakstīšanu elektroniskā formā. Ja atceramies, sākotnējā e-veselības sistēmas ideja bija radīt vienotu datu bāzi, kurā tiks uzkrāti dati par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, lai vienuviet nodrošinātu šo datu pieejamību gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām no dažādām ārstniecības iestādēm. Recepšu un darba nespējas lapu izrakstīšana bija tikai viens no projekta punktiem. Bet 10 gadu laikā, kamēr šis projekts tika ieviests, esam nonākuši tikai līdz šo divu produktu ieviešanai darbībā. Protams, tas ir zināms atvieglojums darba procesā, vien jācer uz sistēmas nostabilizēšanos.

Esam pārstrādājuši darba samaksas nolikumu, tarifikācijas sarakstus saistībā ar darba samaksai atvēlēto līdzekļu pieaugumu 2018.gadā. Reāls algu pieaugums būs māsām un ārstiem arī no nodoļu sistēmas reformām.

Nodota ekspluatācijā ir sterilizācijas nodaļa. Šis bija projekts, kas sakarā ar krīzes gadiem bija ieildzis no 2008.gada. Tagad tas ir pabeigts.

Varam lepoties, ka veikto endoprotezēšanas operāciju ziņā esam 4. vietā valstī. Ir veiktas vairāk kā 360 operācijas gadā, neskaitot citas lielās operācijas traumatoloģijā un ortopēdijā.

Tuvākajos plānos ir turpināt sadarboties ar Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas speciālistiem, lai konsultētos par sekmīgu projekta pieteikuma sagatavošanu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un iesniegšanu.

Slimnīcas  nākotne ir cerīga.


Informācijai: 
Saistošie noteikumi Nr.3 "Par finansējuma studiju maksai piešķiršanu speciālistu piesaistei Madonas novadā". (Stājušies spēkā 2017.gada 11.aprīlī.)
Saistošie noteikumi Nr.28 "Par Madonas novada pašvaldības stipendiju piešķiršanas kārtību". (Stājušies spēkā 2018.gada 21.februārī.)


Citi PAŠVALDĪBA SKAIDRO raksti.

Ar SIA “Madonas slimnīca”  valdes priekšsēdētāju Arti Stuburu

sarunājās Ilze Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste