Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv <br>Interneta adrese:<br>https://www.madona.lv/lat/?fu=read&id=651<h3>Gaiziņkalns un apkārtne</h3><p>2010.03.03 22:42
</p><img src="thumbs/r350/news/daba-651.b.jpg" border=0 align=right>Adrese: Bērzaunes pagasts, Vestienas pagasts, Madonas novads

Piedāvājums:

    * "Gaiziņkalna apskates taka" (takas garums ~ 2 km). Taka ved Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā - 311,6 m virs jūras līmeņa. Takas infrastruktūra: marķēti celiņi, skatu panorāmas, kāpnes, atpūtas vietas, atrakcija "Tarzāns", šūpoles, telšu vietas.<p><span class="docLead"><ul><li>Valsts mežu dienesta&nbsp;Konsultāciju
pakalpojumu centra "Pakalnieši" interaktīvā taka "Dzīvnieku mājas"
(takas garums ~ 1km). Taka ejama kopā ar Meža māti (tel.: +371
26141853, 64873313).Takas infrastruktūra: stilizētas meža dzīvnieku
mājas - alas, dobumi, ligzdas, kukaiņu darbnīcas, Lielā zivs.</li><li>Klejojumu takas pa Gaiziņkalna dabas parku vides gida pavadībā:
"Piekūnu klejojumu takas", "Ezera-Meža taka", "Sirds-Mīlestības taka"
(tel.: +371 29178245). Klejojumu noslēgumu var apvienot ar pirts
rituālu mācīšanos un pēršanos "Piekūnu" pirtiņā (tel.: +371 29178245).</li><li>Laivu noma Kaķīša jeb Viešūra ezerā ("Lido" laivu noma, tel: +371 26339869).</li><li>Licenzēta makšķerēšana Kaķīša jeb Viešūra ezerā ("Lido" laivu noma, tel: +371 26339869).</li><li>Zirgu izjādes, vizināšanās ar pajūgu (zemnieku saimniecība "Stikliņi", tel.: +371 26534658).<img src="http://www.madona.lv/images/spacer.gif" width="1" border="0" height="5"><br></li></ul></span><span class="docText" style="padding-right: 30px; margin-right: 30px;"><b><p><b><u>Gaiziņkalna apskates taka</u></b></p>
</b>
<p>Taka ir apmēram 2 km gara. Maršruta veikšanai nepieciešamas apmēram
50 minūtes. Ejot pa šo taku, ir iespēja pakāpties Latvijas augstākajā
kalnā Gaiziņkalnā ( 311,6 m v.j.l.), izjust šīs vietas reljefu un vērot
gleznainās skatu ainavas, kuras paveras pār četrām kalna nogāzēm: „Dāmu
paradīzi” un „Rietumu nogāzi”,&nbsp; „Mazo Golgātu” un „Golgātu”.<br> Ceļotāju ērtībām takā ir ierīkotas 2 atpūtas vietas un kā
neklātienes gids kalpo mazie informatīvie stendiņi, kuri informē par
redzamajiem objektiem, bet saglabāt pareizo virzienu un nenomaldīties
palīdzēs takā izvietotās norādes zīmes. Atgriežoties uz takas sākumu,
pa ceļam ir iespēja iegriezties kādā no takas malā esošajām kafejnīcām,
vai izšūpoties lielajās šūpolēs. Savukārt pirms došanās projām,
ceļotājiem ir iespējams ieskatīties informatīvajā stendā, kur ir
izvietota, gan tuvākās apkārtnes karte, gan visas Vidzemes karte.&nbsp; <span class="docText" style="padding-right: 30px; margin-right: 30px;"><b><p>Takā esošie apskates objekti un skatu perspektīvas:</p>
<ul><li><b><em>K.&nbsp; </em>Ulmaņa avots</b>. 1938.g. Gaiziņkalnu apmeklējis tā
laika Latvijas Valsts prezidents K. Ulmanis (1877.-1942.) pēc kura
ieteikuma uz&nbsp; avota uzbūvēta aka, kur ceļotājiem veldzēties ar ūdens
malku. Apmeklējuma laikā K.Ulmanis Gaiziņkalnam dāvinājis 100 Ēdoles
ķiršu un 200 liepiņu stādus. Ķirši tikuši sastādīti ceļa posmā no
“Lejas Gaiziņiem” līdz "Golgāta" lejai, bet liepiņas stādītas no
"Golgāta" lejas līdz “Garkāju” mājām. Šobrīd no stādījumiem
saglabājušies vairs tikai atsevišķi koki. </li><li>&nbsp;<i>R</i>omantiskākā Gaiziņa nogāze <b>Dāmu paradīze</b> savu
nosaukumu ieguvusi pateicoties tam, ka jau no seniem laikiem šo
terasveidīgo , aizvējā esošo kalna pusi bijušas iecienījušas daiļā
dzimuma slēpotājas.</li><li>&nbsp;Gaiziņa vārds cēlies no vārda <i>Gaiszinis, </i>jo kalns arvien
tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā
ceļas miglaina dūmaka, tad&nbsp; ne vēlāk kā trešajā dienā gadāmi nokrišņi. </li><li>&nbsp;Skatoties pār <i>Dāmu paradīzes </i>nogāzi - paveras skats uz
Blāžu kalnu, aiz kura pacēlušies Bolēnu un Tomēnu pakalni. Tiem kam
paveiksies -nogāzes kreisajā pusē varbūt izdosies saskatīt tālumā
esošās Cesvaines pils torņus vai Madonas pilsētas pakalnus.</li><li>&nbsp;Skatoties pār&nbsp; <b>Rietumu nogāzi</b>,&nbsp; tālumā varbūt saredzēsiet Vestienas ciematu, bet kalna ielejā starp koku puduriem Avošiņa ezeriņu.</li><li>Senāk , kad Gaiziņa virsotnē koki vēl nebija sakuplojuši,&nbsp; skaidrā
laikā varējis saredzēt sešu baznīcu torņus: Ērgļos, Vestienā, Bērzaunē,
Kalsnavā, Lazdonā un pat Cesvainē, bet ziemas vakaros sveču&nbsp;liesmas 9
pagastu māju logos.</li><li>Kalna virsotnē&nbsp; atrodas 8 kanšu betona stabs ar krustiņu uz tā. Tas ir <b>reperis </b>– augstuma atzīme jeb piesaiste ģeodēziskajiem uzmērījumiem. </li><li>&nbsp;&nbsp;Gaiziņkana saulrieta pusē atrodas <b>Mazā Golgāta</b> nogāze.
Raugoties tālumā pār Mazā Golgāta nogāzi pa kreisi no Jums atrodas
Talejas ezers ar lielo Velnakmeni un otrais Latvijas augstākais&nbsp;
paugurs- <b>Sirdskalns </b>(296,8m.v.j.l.), bet tālumā skatiens paveras uz Vecpiebalgas pusi. </li><li>Kāda teika vēsta, ka sen senos laikos Vidzemē dzīvojuši arī kurši
un Latgales latvieši, bet šeit – ap Gaiziņu bijusi Vidus zeme, no kā
tad arī radies vārds <b>Vidzeme</b>.</li><li>Gaiziņkalns <b>klimatiskie apstākļi </b>raksturīgs ar to, ka ziema šeit sākas divas nedēļas ātrāk, bet beidzas divas nedēļas vēlāk nekā citviet Latvijā. </li><li>&nbsp;<b>Golgāts </b>– ziemeļu puses nogāze, kura jau vissenāk tikusi
izmantota slēpošanas priekiem. Pirmais bugelis jeb pacēlājs Golgātā
uzstādīts 1965.gadā, bet līdz tam slēpotgribētāji kalnā tikuši paši
saviem spēkiem. Un ne jau tikai kalnā, arī uz pašu Gaiziņu agrāk ticis
mērots ceļš ar kājām vai slēpēm no 20 km. apkārtnes.</li><li>Kalna pakājē redzamais <b>Viešura ezers</b> apkārtnē pazīstams ar
vairākiem nosaukumiem Kaķīša, Vēžu vai pat Devēnas ezers. Tā platība ir
166 ha, bet vidējais dziļums apmēram 10 m. Ezera dibens esot ļoti
nelīdzens, tajā esot vismaz 4 augstienes, kurai katrai dots savs
nosaukums. Ļaudis zin stāstīt, ka ar Gaiziņkalnu varētu aizbērt tikai
pusi no Viešūra ezera. <br></li></ul></b></span> </p></span>
<div><span class="docText" style="padding-right: 30px; margin-right: 30px;"><p><b><u>Dabas parks "Gaiziņkalns"&nbsp; </u></b></p>
<p>Dabas parks "Gaiziņkalns" atrodas Madonas rajona Vestienas,
Bērzaunes un Aronas pagastu teritorijās. Tas aptver pauguraini ap
Talejas ezeru un Viešura (Kaķīša) ezeru ar Latvijas augstāko virsotni
Gaiziņkalnu (311,6 m v.j.l.) vidū. Gaiziņkalna dabas parku raksturo
izcilas dabas vērtības, augsta estētiskā kvalitāte, kultūrvēstures
objektu bagātība. Kopumā Gaiziņkalna dabas parka platība ir 2026 ha.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena". </p>
<p>Dabas parka “Gaiziņkalns” teritorijā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:</p>
<ul><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Tropeļu senkapi (Kapu kalns, Zviedru kapi)</em> - Vestienas pagastā pie Tropelēm, kā vēlā dzelzs laikmeta, viduslaiku liecība, leģendāra vieta; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Dzīšļu senkapi</em> – Vestienas pag. pie Dzīšļiem, Viešūra ez. krastā, kā vēlā dzelzs laikmeta liecība; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Kalnaķelēnu senkapi</em> – Vestienas pag. pie Riekstiem un Ķelēniem, kā agrā dzelzs laikmeta liecība; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Boķu senkapi (Kapu, Vilku kalns)</em> – Vestienas pag. starp Bunkāniem un Talejas ez., kā vidējā un vēlā dzelzs laikmeta liecība; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Lindēnu (Sloku) apmetne un senkapi (Kapu kalns, Kumeļa kalniņš)</em> – Vestienas pag. pie Slokām un Lindēniem, Talejas ez. R krastā, kā vidējā un vēlā dzelzs laikmeta liecība; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Lejasgaiziņu senkapi</em> – Bērzaunes pag. pie Pelādēm un Lejasgaiziņa; </li><li>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <em>Dietlāvu senkapi (Pendera kalniņš)</em> – Aronas pag. pie Dietlāviem, kā nostāstu vieta</li></ul></span></div>
<div><span class="docText" style="padding-right: 30px; margin-right: 30px;"><p>Kā
objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi vērtējami arī sīkie ainavas
elementi, kas saglabājušies no agrākiem laikiem un pašreizējās ainavas
struktūrā uzskatāmi par arhaiskiem. Tās ir senas ežas, laukmalas,
kraujiņas nogāžu pakājē vai nogāžu vidū (senas lauku robežas), veci
ceļi, piemēram, Madonas rajonam cauri vijas senais ceļš no Kokneses
Staburaga uz Raunas Staburagu, ko mēdz dēvēt par "Vidzemes jostu";
mājvietas, piemēram, novadam raksturīga dzīvojama ēka (celta 1924.gadā)
- “Lejiņas”, akmens krāvumi, savrupi koki un akmeņi, piemēram,
Kalnamūžu (Kalnamuižu) Velnakmens Viešūra ezera krastā, koka krusti
2.pasaules kara vācu armijas karavīru apbedījuma vietā.</p>

<p>Gaiziņkalna dabas parka teritorijā&nbsp;atrodas 5 ezeri: Avošiņš,
Jaunēlītis, Talejas ezers, Viešūrs (Kaķītis) un Žautrītis – 2 lieli, 3
pavisam mazi. Ir arī nelielas upītes: no Talejas ezera iztek Taleja, no
Viešūra ezera – Viešupe. Bet abos minētajos ezeros ieplūst sīki
strauti, no kuriem daži ir pilnīgi vai daļēji pārrakti, veicot
meliorācijas darbus, un pārveidoti par grāvjiem. Šīs teritorijas
raksturīga iezīme ir sīkas ūdensteces, kas savieno dažādos līmeņos
novietotus purviņus.</p></span></div><script>
window.print();
</script>