“Nav jēgas mīt jau iemītu taku”. Saruna ar Reini Silupu - Aronas un Lazdonas pagastu pārvaldes vadītāju.

Viņš ir absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot profesionālo bakalaura grādu ekonomikā un ārējo sakaru struktūrvienību vadītāja kvalifikāciju. Līdz  šim viņa darba pieredze bijusi saistīta ar uzņēmuma vadību, finanšu plānošanu, darba organizāciju, kā arī projektu īstenošanu. Vairāki no projektiem realizēti ārpus Latvijas – Dānijā, Ukrainā un Lietuvā. Tas ļāvis gūt starptautisku pieredzi un izveidot labus kontaktus ārvalstīs, kuri var noderēt arī vadot pagasta pārvaldi. Piedāvājam jūsu uzmanībai sarunu ar jauno pārvaldes vadītāju Aronas un Lazdonas pagastos.

- Esi vietējais caur un cauri?

- Dzīve ir iegrozījusies tā, ka lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis Madonā, novadā. Protams, Rīgas dzīve studentu gados ir izbaudīta un arī ārvalstis, vadot projektus un dodoties komandējumos, ir gana bieži apmeklētas. Vienmēr esmu izjutis vilkmi uz dzimto pusi. Ja rodi iespēju nodarboties ar to, kas tev patīk un sniedz gandarījumu dzimtajā novadā, tad kamdēļ meklēt ko citu? Šī atziņa man zemapziņā vienmēr ir saglabājusies un esmu to īstenojis. Pēc augstskolas atgriezos Madonā, nodibināju ģimeni un sāku nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šobrīd no uzņēmēja esmu kļuvis par pārvaldes vadītāju Aronas un Lazdonas pagastos.

- Kas motivēja uz pārmaiņām profesionālajā karjerā?

- Uzņēmējdarbībai, kurā līdz šim darbojos, piemita sezonāls raksturs. Brīvajā laikā centos pieņemt jaunus izaicinājumus, darboties dažādās sfērās. Tā maz pamazām nobrieda lēmums kaut ko mainīt. Tas noteikti nebija viegls un spontāns. Brīdī, kad esi sakārtojis savu iekšējo vidi, tu parasti sāc raudzīties plašākā mērogā, prātojot, ka vienu vai otru jautājumu savā pagastā es risinātu tā vai savādāk. Ar mani tā notika. Tas kalpoja par iemeslu  pieteikties uz vakanci. “Karjeras ziņā nevar būt  augstāka izaicinājums, kā darbs sabiedrības labā” – tas ir mans moto, un šie vārdi nav tukša skaņa.

-  Vairāk nekā mēnesi esi aizvadījis pārvaldes vadītāja amatā. Vai esi jau “iesildījies” un iepazinis abu pagastu saimniecību un risināmos jautājumus?

- Pēc dabas neesmu cilvēks, kas “taustās” un ”iesildās” pirms sākt strādāt. Ja pieķeros, tad daru. Arī šajā amatā pieturos šim principam. Priecājos, ka ir izveidojušās labas attiecības ar pašvaldības vadību, domi un speciālistiem. Mani priekšlikumi un ierosinājumi tiek uzklausīti, pieņemti un arī netiek liegta iespēja rīkoties. Abos pagastos vēlos sakārtot daudzas pamatlietas. Nenoliedzu to, kā darbs pārvaldēs tika organizēts līdz šim, taču man ir savs redzējums un priecājos, ka ir dota “zaļā gaisma”, lai ietu uz priekšu un pārvaldes darbā sāktu pielietot jaunas iestrādnes.

Pārvaldes vadītāja amats ir mana pirmā pieredze valsts struktūrās, taču jau šobrīd jūtu to, ka pieredze uzņēmējdarbībā ļoti palīdz jaunajā darbā. Man patīk, ka pašvaldībā un pagasta pārvaldē ir plašs kolektīvs, kur katram ir sava atbildības sfēra. Pārvaldes darbs  nenoliedzami ir komandas darbs. Katram darbiniekiem  ir perfekti jāpārzina savi darba pienākumi un man, kā vadītājam jānodrošina, ka darbinieks ir motivēts un ieinteresēts to pildīšanā, lai mēs kopīgi sasnigtu izvirzītos mērķus.

Jāatzīst, kā uzņēmējs biju pieradis, ka teju viss jādara pašam un jābūt lielai uzticības pakāpei, lai kādu pienākumu deleģētu citam. Tiesa arī kā pārvaldes vadītājam man jāpārzina plašs jautājumu loks, taču ne vienmēr tev jābūt speciālistam katrā no jomām. Darba galds pārvaldes vadītāja kabinetā ir bīstama vieta, no kuras raudzīties uz pagastā veicamajiem darbiem. Ir lietderīgi, pirms pieņemt lēmumu, piecelties, doties un izpētīt katru situāciju uz vietas.

- Ir jau apzināti būtiskākie veicamie darbi?

- Tas, ko prioritāri vēlos paveikt, ir ieviest savu pārvaldes sistēmu. Diemžēl, liela daļa no problēmjautājumiem nav sistēmiski apkopoti, uzlikti uz papīra, līdz ar to grūtības  sagādā veicamo darbu saraksta sastādīšana. Iespējams, pirmie manas darbības mēneši aizritēs bez spilgtiem, pagastu teritorijās pamanāmiem darbiem. Pirms kaut ko stihiski veikt, ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā rīkoties. Veidosim koprades procesu, sadarbības platformas, lai ciešā dialogā ar pagastu iedzīvotajiem apzinātu būtiskākās vajadzības. Neuzskatu, ka demonstratīvi jāveic kāda aktivitāte, lai pēc tam secinātu, ka vietējai sabiedrībai tas nebūt nav bijis nepieciešams.

Ja runājam par konkrētiem darbiem, pašlaik abos pagastos strādājam pie ceļu apsekošanas žurnāla pilnveides, lai varētu dot veicamos uzdevumus pagastu ceļu uzturētājiem un vienlaikus iedzīvotājiem būtu viegli pieejama informācija par to, kāds ir pārvaldes plāns - kuri ceļi pirmie tiek greiderēti, tīrīti. Strādājam arī pie vienota mājas lapas modeļa izveides visa novada pagastu mājaslapām. Svarīgi, lai mājas lapa nav tikai aktuālās informācijas apkopojums. Tai jākalpo par reālu iedzīvotājam noderīgu pakalpojumu saņemšanas rīku.

- Esi identificējis stiprās puses katram no pagastiem?

- Lazdona manā vērtējumā ir kā nenoslīpēts dimants. Raugāmies uz Mārupi, Ādažiem u.c. Rīgas piepilsētas rajoniem, kas spējuši attīstīties, nezaudējot savu identitāti. Šādu potenciālu es saskatu arī Lazdonas gadījumā, kura ģeogrāfiski jau ir Madonas piepilsēta, taču šo funkciju vēl pilnībā nepilda. Man ir vīzija un stratēģija Lazdonas pagasta attīstībai. Lazdonai jau ir vairākas priekšrocības – lokācija (Madonas tuvums, ezeri un dabas daudzveidība), spēcīgi, ražojoši uzņēmumi, skola, muižas ēka. Potenciāls ir liels. Mans uzdevums būs uzrunāt vietējo sabiedrību un sniegt redzējumu vietas turpmākai attīstībai. Jāsaprot, ka pārvalde vai pašvaldība viena pati nespēs šo vīziju iedzīvināt. Tam jābūt kopdarbam.

Savukārt, Aronas pagasts man galvenokārt saistās ar lojāliem, lokālpatriotiski noskaņotiem cilvēkiem, kam katram ir savs redzējums un vīzija par savu pagastu. Viņi ir gatavi aktīvi darboties un vienīgais, kas viņiem nepieciešams ir atbalsts. Varu apliecināt, ka katra iniciatīva, kas būs virzīta uz sabiedrības labumu, atbalstu saņems. Tas attiecas arī uz jau iepriekš abos pagastos iedibinātām, labām iestrādnēm. Tās noteikti jāturpina. Mans uzdevums ir identificēt tās jomas, kurās darbu iespējams veikt efektīvāk un ieviest risinājumus. Atgriežoties pie Aronas pagasta, manuprāt, šo teritoriju jāorientē uz tūrisma pakalpojuma sniegšanu. Pagastā ir deviņi pilskalni, lieliska daba, atpūtas vietas un viesu nami. Privātās iniciatīvas rezultātā šobrīd atdzimst Lauteres muiža. Tas ir labs dzinulis tūrisma attīstībai un motivē apkārtējos iedzīvotājus sakopt savus īpašumus. Pagastā netrūkst arī spēcīgu lauksaimnieku un uzņēmēju, kas stiprina pagasta kopienu.

Piebildīšu, ka nevēlos šķirot pagastus pēc tā, kurš no tiem man tuvāks. Esam zem viena Madonas novada karoga. Protams, katrā no pagastiem ir savas atšķirības un arī pieeja dažu jautājumu risināšanā atšķirsies, taču kopīgā noteikti ir vairāk un pagasti viens otru drīzāk papildina. Divu pagastu pārvaldīšanu vērtēju kā priekšrocību, jo, aprobējot kādu no risinājumiem vienā pagastā, varam pozitīvo pieredzi pielietot arī otrā, un, kas zina, vēlāk ieviest arī visa novada mērogā. Svarīgi saprast, ka pārvaldes vadītājs nestrādā tikai sev, savam pagastam. Mēs strādājam novadam kopumā, un Madonas novads būs tik stiprs, cik stipri būs tā pagasti.

- Vārda “pagasts” lietojumam publiskajā telpā nereti ir saklausāma sasaiste ar citu vārdu - “nostūris”.

- Tas nav pareizi. Manuprāt, globalizācijas laikmetā mēs vairs nevaram runāt par “nostūriem” vai “nomalēm”, kurās nekāda attīstība nav iespējama. Jebkurā brīdī katrā no pagastiem var izveidot lielu uzņēmumu, vai apmesties uz dzīvi jaunā ģimene. Arī abos manis pārvaldītajos pagastos šādu gadījumu netrūkst. Teritorijas izmēram, ģeogrāfiskajam novietojumam un iedzīvotāju skaitam ir nozīme, taču ne noteicoša.

- Abu pagastu iedzīvotāji ir pamanījuši, ka pārvaldei jauns vadītājs?

- Protams. Jau no pirmās dienas, kopš stājos amatā, esmu izjutis iedzīvotāju interesi. Ņemot vērā situāciju ar pandēmiju, lielākoties tas ir bijis telefona zvanu formā. Priecājos, ka ir šī interese un būtu savādi, ja iedzīvotājiem būtu vienalga, kas ir viņu pagasta pārvaldes vadītājs. Esmu tiešais iedzīvotāju pārstāvis pašvaldības administrācijā . Ar to rēķinos, tādēļ augstu vērtēju iedzīvotāju iesaisti jautājumos, kas saistīti ar pagasta attīstību. Protams, ne vienmēr jautājumi ir pārvaldes vadītāja kompetencē, taču palīdzu un skaidroju, cik vien tas iespējams. Daudzus jautājumus var atrisināt, ja esi pretimnākošs un nebaidies skaidrot savu pozīciju.

- Domes sēdē, kurā tiki iecelts par pārvaldes vadītāju tevi pieteica kā inovatīvu uz jaunradi tendētu cilvēku. Vai piekrīti šim raksturojumam?

- Jā un, sākot darbu pagastu pārvaldē, raugos dažādu tehnoloģisku risinājumu virzienā, kurus esmu noskatījis gan ārvalstīs, gan Latvijā. Pagaidām vēl skaļi nedeklarēšu par visām iecerēm, jo nevēlos pirms darbs izdarīts, par to runāt, taču ir pāris inovatīvi risinājumi, kurus vēlos pārvaldes darbā ieviest jau tuvākajā laikā. Pozitīvi, ka šādā veidā mēs varam tos aprobēt vienā vai pāris pagastos un vēlāk pozitīvo praksi pārņemt jau novada mērogā. Manā skatījumā inovācija nevar būt pašmērķīga. Tai jābūt mērķtiecīgai - ar funkciju piepildītai. Labs piemērs ir dizaina domāšana, kas aizvien plašāk tiek izmantota uzņēmējdarbībā un arī valsts pārvaldē. Dizaina domāšana ir metode, ko veido sistemātisks paņēmienu lietojums uz cilvēku orientētu risinājumu izstrādē. Īsi raksturojot, tas ir ideju un pasākumu radīšanas un testēšanas process, kurā cieši iesaistīti tie cilvēki, kuri šos risinājumus ikdienā izmantos. Šis ir tikai viens no veiksmīgiem piemēriem. Vienlaikus jāapzinās, ka katra jaunrade sev līdzi nes pārmaiņas, un katras pārmaiņas sabiedrībā var radīt neziņu un satraukumu. Tādēļ, katram jaunievedumam, jo īpaši saistībā ar informācijas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, jābūt pakāpeniskam, dabiskam, maksimāli iesaistot sabiedrību, sabalansējot viedokļus. Pārmaiņu process, izpildot šo priekšnosacījumus, noritēs vieglāk.

Materiālu sagatavoja: Egils Kazakevičs

Madonas novada pašvaldības

Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists.