Sarkaņu pagasta tautas nams „Kalnagravas”


Sarkaņu pagasta vārds visos laikos saistās ar aktīvu kultūras dzīvi, tradīcijām, labiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Pēckara kultūras dzīve noritēja Patkules tautas namā( bijušajā Patkules skolā). 1993. gadā pagasta tautas nams mainīja mājvietu. Kolhoza privatizācijas rezultātā par pagasta īpašumu kļuva tradīciju nams „Kalnagravas”, kas velāk tika pārdēvēts par tautas namu. No šī brīža visi pagasta svētki tiek svinēti šeit. 2013. gads tautas namam būs jubilejas gads. Plānots, ka nama jubileja tiks svinēta noteikti. Vienīgi šoreiz precīzs tā datums plānots netiek, jo tautas namā notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, kas ilgs līdz nākamā gada pavasarim. Neskatoties uz neērtībām, 2012./2013. gada sezonā, Sarkaņu pagastā darbojas amatierteātris „ Piņģerots” , jauktais vokālais ansamblis „ Rondo” , bērnu estrādes deju grupa „ Geizeri” , jauniešu deju kolektīvs „ Resgaļi” ar studiju, vidējās paaudzes deju kolektīvs „ Labākie gadi” un vecākās paaudzes deju kolektīvs „Senči” un deju mūzikas grupa „ Ķirmji”  Ir atrasti risinājumi mēģinājumu telpām un viss notiek, tiesa gan mazliet savādākā ritmā kā bija ierasts iepriekš.

Tautas nams koordinē un vada arī citas aktivitātes pagastā. Kā neatņemama pagasta kultūras dzīves sastāvdaļa daudzu gadu garumā ir tēlniecības simpoziji un nu jau par skaitu tradīciju kļuvušie ugunsskulptūru festivāli vasaras saulgriežos. Tāpat dažādi svētki Biksēres muižas parkā. 

Amatierteātris „Piņģerots” 

„Laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai dabūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. Paejies cilvēkiem pretī un dalies tajā, kas jums ir! Tā viedi runājis Ogo Mandino.
    Teātra spēlēšana-viens no došanas variantiem. Tāpat kā dziesmas vai dejas baudījums. Dāvana devējam un ņēmējam. Bagāti top abi.
    Sarkanieši, kā jau latvieši visos laikos un visās pasaules malās, bijuši un vēl joprojām ir teātrmīļi- gan skatītāji, gan spēlētāji, ja vien atrodas kāds, kurš spēj saaicināt, ieinteresēt, iedrošināt un izvadīt spēlētgribētājus cauri skatuvēs dzīves „Džungļiem”. Un šis „kāds”- režisors- vecos un ne tik vecos laikos, visbiežāk nācis no skolotāju vidus, retāk ar speciālo izglītību. Taču tas nav bijis šķērslis iestudēt vērienīgus un nopietnus uzvedumus”. 

Režisore Gunta Apele.

    Teātra spēlēšana bija aizsākusies jau cara laikā. Vecākā bilde, kas saglabājusies, varētu būt ap 1900 gadu. 2006. gadā Sarkaņu teātris svinēja savu simtgadi, un pēc teātra aktieru un skatītāju ieteikuma ieguva nosaukumu „Piņģerots”.
    No 1998. gada teātri vada Gunta Apele. Aktieru muzikālās dotības un dejiskums ļauj izrādēs bagātīgi izmantot dziesmas un dejas.
    Ļoti atzinīgi skatēs un festivālos novērtēta 2005. gadā iestudētā H. Paukša luga „Piedod, Bokačo, ja vari”, kas rajona amatierteātru skatē ieguva labākās izrādes titulu.

Tikpat labi novērtētas gan no skatītāju, gan profesionāļu puses ir pēdējos gados iestudētās dzejas izrādes- Pētera Jurciņa dramatiskā poēma „Redz, kur dvēselīte skrien” un 2008. gadā tapusī dzejas izrāde Aivars Aivieksts „Gaisma logā”, kas pirmizrādi piedzīvoja dzejnieka jubilejas mēnesī novembrī un bija teātra dāvana novadniekam 65 gadu jubilejā. „Gaisma logā” ir visvairāk spēlētā Sarkaņu amatierteātra izrāde. Tā ceļu pie skatītājiem mērojusi 33 reizes. Ar Madonas puses dzejnieka daiļradi un sarkaniešu aktieru sniegumu iepazīstinot skatītājus visdažādākajās Latvijas vietās. Teātris ar savu līdzdarbošanos kā allaž kuplina lielākos pagasta svētkus-Lieldienas, Jāņus, pensionāru pasākumus u.c.

2011. gada nogalē amatierteātris iestudēja uzvedumu „ Notikums mežā” , kas ir pasaku luga un labi iederas gan bērnu gan pieaugušo pasākumos. Izrādi krāšņāku dara režisores Guntas gatavotie tērpi.

2012./2013. gada sezonā amatierteātris „ Piņģerots” iestudē Jāņa Grota dzejas kompozīciju, kas ceļu pie skatītājiem sāks pirms ziemassvētkiem un Dzintras Žuravskas lugu „ Aizejot neaizcērt durvis” . Šai izrādei pirmizrāde plānota 2013. gada pavasarī.

Abi šie iestudējumi papildinās amatierteātra repertuāru, kurā pašlaik ir:

 Pasaku luga „ Notikums mežā”

 H. Pauša viencēlieni „ Piedod, Bokačo, ja vari” un „ Skatītāji”

Foto-pēc uzveduma " Notikums mežā" 2011. gada decembrī  KALNAGRAVĀS

    

Vecākās paaudzes deju kolektīvs „Senči”

Vadītāja Skaidra Dzene

    Kolektīvs uz pirmo mēģinājumu kopā sanāca 1985. gada 25. martā Patkules tautas namā. Kolektīvu nodibināja tā patreizējā vadītāja Skaidra Dzene. Vecākās paaudzes deju kolektīvs piedalījies 1990., 1993., 1998., 2003. un 2008. gada Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Ar savu dejas soli kolektīvs priecējis skatītājus pašu mājās, daudzviet Madonas un Gulbenes raj., Salacgrīvā, Kuldīgā, Talsos, Cēsīs, Limbažos, Ogrē, Ventspilī, Ludzā, Jūrmalā u.c. Kopā ar citiem rajona deju kolektīviem 1999. gadā piedalījies Madonas raj. deju svētkos Anikšķos Lietuvā.

2009. gada martā deju kolektīvs ciemojās Igaunijā Maetaguses pagastā, kur sniedza koncertu, un kolektīva dalībniece Vizma Briede līdzi uz kaimiņzemi bija aizvedusi izšuvumu izstādi, kas izpelnījās gadatirgus apmeklētāju atzinību. 2010. gada martā kolektīvs nosvinēja pastāvēšanas 25. gadu jubileju. Sākot 2010./2011. gada sezonu, ievērojami nomainījās kolektīva sastāvs. Paaudžu maiņa notika veiksmīgi. Par to liecina labie rezultāti gan 2011., gan 2012. gada deju kolektīvu skatēs. 2012. gads kolektīvam iezīmējās ar teicamo startu novada skatē un piedalīšanos dažādos pasākumos un koncertos. Pie pašiem spilgtākajiem kolektīva notikumiem, paši tā dalībnieki, nosauc Latvijas senioru Dziesmu un deju svētkus Saulkrastos 29.05.2012. un starptautisko senioru deju kolektīvu festivālu „ Kam nav 100 tas var”, kas notika 30.06.-01.07.2012. Cēsīs.

  
    

 Sarkaņu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs „Labākie gadi”

Vadītāja Daiga Maderniece    

Vidējās paaudzes deju kolektīva pirmssākumi Sarkaņos meklējami 1986. gadā, kad agrofirmas „Sarkaņi” paspārnē, dejotāji pulcējās skolotājas Skaidras Dzenes vadībā, bet deju kolektīvs „Labākie gadi” savu vēsturi sāk skaitīt ar 1989. gadu, kad kolektīvu sāk vadīt Daiga Maderniece.

    Kolektīvs piedalījies 1990., 1993., 1998., 2003. un 2008. gada Dziesmu un Deju svētkos. 2001. gadā kolektīvs piedalījās Dziesmu un Deju svētkos „Rīgai-800”. 1995. gadā kolektīvs kopā ar deju kopu „Saikavieši” devās pirmajā koncertbraucienā uz Lietuvu, sniedzot koncertus Jodkrantē un Nidā. Madonas rajona sadraudzības pilsētā Anikšķos kolektīvs koncertējis 1999. gadā, kopā ar citiem kolektīviem Madonas rajona deju svētkos un 2006. gadā, pārstāvot Madonas rajonu sadarbības jubilejas pasākumā. 2009. gada jūlijā kolektīvs ciemojās Igaunijā Mataguses Muižas svētkos, kur skatītājiem piedāvāja divas koncertprogrammas.
    Kolektīvam cieša draudzība izveidojusies ar mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem-Raplas rajona Marjamas deju kolektīvu „HOPSANI”. Vairākas reizes kolektīvs ciemojies Igaunijā, savukārt igauņu dejotāji ciemojušies Latvijā, piedāvājot skatītājiem savas deju programmas. 2008. un 2011. gadā „ Labākie gadi” bijuši folkloras festivāla „ Marjamaa folk” dalībnieku vidū.

2010. gada pavasarī kolektīvs nosvinēja 20 gadu jubileju. Īpaši šim notikumam tika veidota koncertprogramma „ Viena mīlestība vieno mūs”. Kolektīva dejotāju skaits ir 24 un tas ir pierādījums tam, ka kolektīva sekmīga darbība daudzu gadu garumā ir atkarība no kolektīva gara, savām tradīcijām un savstarpējām attiecībām.

    

   

  Sarkaņu pagasta jauniešu deju kolektīvs „Resgaļi”

Vadītāja Inga Pujate    

Deju kolektīvi Sarkaņos ar pārtraukumiem darbojušies jau agrāk, bet par tagadējā jauniešu deju kolektīva dzimšanas dienu uzskatāms 1978. gads Ilgus gadus kolektīva vadītāja bija Skaidra Dzene, bet kopš 1996. gada kolektīvu vada tā ilggadējā dejotāja Inga Pujate. Kolektīvs piedalījies 1980., 1985., 1990., 1993., 1998. 2003. un 2008. gada Dziesmu un Deju svētkos. Koncertējis Igaunijā Raplas rajonā un Maetaguses pagastā Ida- Viruma rajonā.  Kopā ar citiem rajona kolektīviem 1999. gadā piedalījās rajona Deju svētkos Lietuvas pilsētā Anikšķos. 2005. gadā jauniešu deju kolektīvs apguva skolēnu Deju svētku repertuāru un piedalījās IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos. 2009. gada martā kolektīvs atzīmēja 30 gadu jubileju.

Kolektīva pamatsastāvu veido jaunieši, kas palikuši uzticīgi savam kolektīvam jau vairākus gadus esam studenti, tāpat dejošanu apvienojot ar darbu. Mēģinājumi tiek plānoti brīvdienās, kad tiek apciemota dzimtā puse un ir brīvs brīdis starp darbiem. Dejošana „Resgaļos” viņiem ir kā nepieciešamība, kā patīkama atpūta pēc laika, kas pavadīts saspringtajā pilsētas burzmā un augstskolu gaiteņos.

     Kolektīvam jau vairākus gadus ir sava studija, kurā valda tikpat labvēlīga un draudzīga gaisotne kā „lielajos” „Resgaļos”.

  

 Jauktais vokālais ansamblis ''Rondo''

Vadītāja Dace Kalniņa      

No 2002. gada dziedāšanas tradīcijas pagastā turpina jauktais vokālais ansamblis, kura sastāvu veido 9 dalībnieki. Kolektīvs savas dziesmas skandējis ļoti daudzos pagasta un rajona pasākumos, ar labiem panākumiem startējis rajona un arī zonālajās skatēs. Kā lielākais ansambļa panākums ir iegūtā 5. vieta Latvijas jaukto vokālo ansambļu skatē 2011. gadā.
Katriem svētkiem-savs repertuārs, vienmēr cenšas skatītājus iepriecināt ar ko jaunu. Ikvienā koncertā skatītāji nespēj palikt vienaldzīgi pret oriģinālajām tautasdziesmu apdarēm un kolektīva dziedātajām sirds dziesmām, kuru autors ir ansambļa dalībnieks Andris Trečaks. 
2012./2013. gada sezona vokālajam ansamblim paies jubilejas zīmē. Gandrīz nemainīga sastāva ir nodziedāti teju 10 gadi. Ir izveidojušās kolektīva tradīcijas un sarkaniešus atpazīst, aicinot ar savu sniegumu kuplināt visdažādākos svētkus.
2012. gada pavasarī, ansambļa dalībnieki savstarpēji diskutējot un vienojoties nosauca sevi par „ Rondo” . 
  

 Bērnu mūsdienu deju grupu „GEIZERI”

Vadītāja Līga Kuba

    Deju grupu dibināta 1998. gadā. Tā dibinātāja un pašreizējā vadītāja Līga Kuba, šajos gados ritmiskus dejas soļus mācījusi vairāk nekā 100 mazo sarkaniešu, kā arī dejot gribētājiem, kas uz „Geizeriem braukuši no Madonas, Cesvaines, Lubānas u.c. vietām. Kolektīva repertuāru veido gan kolektīva vadītājas, gan pašu dalībnieku veidotās dejas, izmantojot gan latviešu, gan ārzemju mūzikas ierakstus. Katru priekšnesumu kolektīva dalībnieki cenšas skatītājiem pasniegt dažādos tērpos, kas tiek darināti gan ar pašvaldības, gan bērnu vecāku materiālo atbalstu, jo mode mainās, bērni izaug. Kolektīvs iespēju robežās piedalās dažādos konkursos un festivālos. Pabūts daudzviet Latvijā, arī Lietuvā. Pēdējos gados dalībnieku skaits ir sarucis, bet 2012./2013. gada sezonu kolektīvs ir veiksmīgi uzsācis un plānu nākotnes radošajai darbībai netrūkst. 
  

   Grupa „Ķirmji”

Andris Trečaks, Ēvalds Bondars, Valdis Špaks

    Tautas namā mājvieta ir arī deju mūzikas grupai „Ķirmji”, kas ar savu mūziku un dziesmām priecē klausītājus visdažādākajās dzīves situācijās-ballēs, privātos pasākumos, kāzās. Piedalās dažādos muzikantu saietos, festivālos. Ir atsaucīgi, smaidoši un optimisma pilni, jo dziedāt un muzicēt sliktā noskaņojumā nemaz nevarot.