Grēviņš - Jarāns - Mucenieks. Valda Grēviņa dzejas pēcpusdiena Madonas bibliotēkā.

2016.gadā izdevniecībā VESTA-LK iznāca Valda Grēviņa dzejas kopkrājums „Veca cilvēka dziesmas”. Grāmatas vāku rotā neredzams, vien pirkstu galiem sataustāms otrs virsraksts „Pēdējā dzeju grāmata”. Grāmatu sakārtojusi dzejnieka V.Grēviņa mazmeita Marta Dziļuma. Šajā krājumā viņa apkopojusi visus Valda Grēviņa sarakstītos dzejoļus laika posmā no 1909.gada līdz pat 1968.gadam.

Dzeja: sajūtas, jēgas meklējumi, cilvēka sāpes, izsapņotais un dzīves realitāte. „Satura rādītājā ir ļoti ilustratīvi parādīts, kas ar radošiem cilvēkiem notika 20.gadsimtā. Ulmaņa apvērsumā publikācijas pazūd, padomju varā - publikācijas samazinās, tad pazūd pavisam. Pēc atgriešanās no izsūtījuma, viņš lēnām atgriežas literārajā apritē,” stāsta M. Dziļuma.

Valdis Grēviņš (1895. - 1968.) dzīves laikā sakārtoja divus dzejoļu krājumus: „Pirmā dzeju grāmata” (1923), „Otrā dzeju grāmata” (1933) un divas izlases: „Lapas lido, lapas skan” (1946), „Dzied vēji” (1968, izdota pēc autora nāves).

V.Grēviņa daiļradi atpazīstam ar dzejoļiem, kas kļuvuši par populāru dziesmu tekstiem: „Kavalieru gads”, „Dzelzgriezējs”, „Virši zied”.

Gan grāmata „Veca cilvēka dziesmas", gan dzejas lasījumi ir dzejnieka radošā devuma aktualizēšana, atcere un akcents autora vietai latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Grāmatas atvēršanas svētki notika Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Pēc grāmatas atvēršanas sarīkojuma māksliniekiem radās ideja turpināt V.Grēviņa dzejas lasījumus, sniedzot priekšnesumus Latvijas bibliotēkās.

Dzejas pēcpusdienu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.