Latgales kongresa simtgadei veltītā konferencē Ludzā „Kā sasaistīt vides aizsardzības iniciatīvas ar pētniecību un uzņēmējdarbību? Latgales novadu pieredze”

iesūtīts: 2017.02.15 08:49
eksperti uzsvēra vairākus būtiskus ieteikumus valsts ilgtspējas stiprināšanai.

Ludzas Tautas namā, 27. janvārī notika praktiskā konference „Kā sasaistīt vides aizsardzības iniciatīvas ar pētniecību un uzņēmējdarbību? Latgales novadu pieredze”. Konference tika rīkota multisektoriālā projekta “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi” aktivitātes ietvaros.

Projekta īstenošanas gaitā tiek rīkoti forumi un konferences Rēzeknē, Ludzā, Madonā un Līvānos, kā arī tiek veidota Rāznas Nacionālā parka desmitgadei veltīta izstāde. Pasākumos tiek aplūkotas būtiskākās problēmas un valsts līmenī risināmie uzdevumi, lai veidotu augstvērtīgu vides un reģionālo politiku Latvijā un Latgalē.

Ludzas konferencē piedalījās vairāk nekā septiņdesmit dažādu nozaru un institūciju eksperti – nozaru ministriju pārstāvji, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu un zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvji, doktoranti un studenti. Viņu vidū – Alīna Gendele, Latgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Ludzas novada domes priekšsēdētāja, Andrejs Krasņikovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore, Edmunds Teirumnieks, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors, Andris Sarnovičs, Banku augstskolas rektors, Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks, Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs, Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs, Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja, Sergejs Maksimovs, Viļakas novada domes priekšsēdētājs, Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, Aivars Bērziņš, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors, Ričards Derkačs, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks, Ērika Ruskule, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore, Vladislavs Stankevičs, Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs, Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Jevgeņijs Lukašenoks, SIA „LatCosmetics” valdes priekšsēdētājs, Marina Petrova, SIA „LatCosmetics”valdes locekle, Iveta Šteinberga, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Edgars Romanovskis,SIA “Latgales dārzeņi un loģistika” valdes loceklis, Regīna Indriķe, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja, Andris Nātriņš, Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis, Andra Mangale, projekta „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” koordinatore, Eiženija Matiļeviča, Latvijas Studentu apvienības Sociālā virziena vadītāja, kā arī daudzi citi valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji.

Ekspertu galvenie secinājumi un ieteikumi atbildīgajām valsts institūcijām un iesaistītajām pusēm politikas veidošanai un rīcībai

 

Ludzā eksperti bija vienisprātis, ka uzņēmējdarbība ir viens no Latvijas novadu izaugsmes pamatnosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka uzņēmējdarbības un citu reģionālās attīstības faktoru mērķu un uzdevumu īstenošanā dažbrīd veidojas pretrunas ar citiem ne mazāk svarīgiem dzīves vides un ilgtspējīgas ekosistēmas pastāvēšanas nosacījumiem, ir svarīgi starp tiem meklēt līdzsvaru. Dažādu jomu zinātnieku iesaistīšanās ir viens no līdzsvarotas pieejas priekšnoteikumiem, kas rada iespēju gan noteikt perspektīvās biznesa nišas, gan radīt augstāku pievienoto vērtību, gan arī piedāvāt risinājumus, kas ir vērsti uz dabas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Interešu līdzsvarošanas izaicinājumi reģionālās attīstības, vides aizsardzības un ekosistēmu ilgtspējas kontekstā

Konferencē eksperti uzsvēra gan izaicinājumus, gan iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu ekosistēmu ilgtspēju, meklējot kompromisus un rodot risinājumus iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanai. Vairākās jomās un nozarēs Latgalē ir saskatāmas pretrunas, kas ir saistītas ar dabas vērtību saglabāšanu no vienas puses un dabas resursu izmantošanu – no otras puses, kuru risinājumam ir izšķiroša nozīme sakārtotas vides veidošanā un tautsaimniecības attīstībā.

Starp Latgales novadiem svarīgām jomām, kurās pretrunas izpaužas izteiktāk un to līdzsvarošanai ir lielāka ietekme uz dabas vērtību saglabāšanu, cilvēku klātbūtnes un dzīvotspējīga biznesa iespēju nodrošināšanu, ekspertu uzmanības centrā bija šādi jautājumi:

§  ezeru apsaimniekošanas principi – izvēle starp rekreācijas funkciju, cilvēku klātbūtnes un iejaukšanās maksimālu ierobežošanu vai izmantošanu saimnieciskiem mērķiem (rūpnieciskai zvejai vai dūņu ieguvei u.tml.),

§  zivju resursu atjaunošana un izmantošana atbilstoši ezeru (vai citu iekšējo ūdeņu) izmantošanas nolūkiem, ja tie ir noteikti, vai tieši pretēji ir skaidru mērķu trūkums (tie var būt fragmentēti, pretrunīgi vai neskaidri no lokālo interešu viedokļa),

§  biotopu saglabāšana vai to resursu izmantošana,

§  dažādu metožu lietderīgums iekšējo ūdensbaseinu kvalitātes nodrošināšanā.

Ekspertu dialogā uzskatāmi iezīmējās daži, reizēm kontraversāli, tomēr vienlaikus nozīmīgi argumenti, kuru ņemšana vēra ir nepieciešama, lai rastu līdzsvarotu un ilgtspējīgu risinājumu. Starp tiem būtu mināmi dažādi principi biotopu saglabāšanas (1) un ezeru (tāpat kā citu līdzīgu vides objektu) ekosistēmas (2) problemātikas kontekstā.

Biotopu saglabāšanas aspektā ir izceļami šādi argumenti:

„Par”:

 Biotopi ir dabas vērtība, kuru būtu jāsaglabā iespējami lielā apjomā visā Latvijā. Šajā nolūkā būtu nepieciešama biotopu uzskaite, kartēšana un novērtēšana. Veicot saimniecisko darbību teritorijās, kurās atrodami biotopi, primāra ir dabas vērtību daudzveidības nodrošināšana. Ir jākompensē ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, tomēr tam pieejamo līdzekļu apmērā. Biotopu izmantošana drīzāk būtu jāsasaista ar ekosistēmu pakalpojumu funkciju, kura ir publisks labums, taču vienlaikus tā patēriņa formas var būt arī komerciālas. Tāpat ir jāmeklē formas, lai saimniecisko darbību būtu iespējams pieskaņot ekosistēmu pakalpojumu funkcijai.

 

„Pret” (vai „par” ar nosacījumiem):

Nepietiekami kompensējot iespējamo negūstamo labumu no ierobežojumiem dabas resursu izmantošanā biotopos to tradicionāli apdzīvojušajiem cilvēkiem (kas ir to teritoriju likumīgie īpašnieki), tiek radīti priekšnoteikumi, lai no šīs ekosistēmas „izspiestu” cilvēku. Atkarībā no biotopu izplatības, ierobežojumu mērogiem un kompensācijas nepietiekamības, rodas depopulācijas riski visam reģionam. Izrietošais risinājums – „ierobežot var tikai atkarībā no iespējas kompensēt”. Ideālā gadījumā ieinteresētībai būtu jābūt tādai, lai cilvēki drīzāk meklētu un uzrādītu, nevis slēptu dabas vērtības tiem piederošajās teritorijās.

Ekspertu prezentācijās un debatēs tika pievērsta uzmanību arī tam, ka pastāv būtiskas neatbilstības vai nepilnības ezeru saimnieciskajā izmantošanā, tostarp ezeru apsaimniekošanas tiesiskajā bāzē, tāpat arī šī procesa pārvaldības praksē, kas pēdējās divās desmitgadēs ir veidojusies samērā haotiski un fragmentēti.  Iespējamie ekspertu minētie iemesli: pārāk nekritiski ir ieviests Eiropas Savienības regulējums, ir ņemtas vērā kādas lobija grupas (makšķernieku un šī atpūtas veida organizētāju) intereses. Bet vienlaikus, nepelnīti ir ignorētas citas grupas – tradicionālās zvejniecības, intereses, pavisam netiek ņemti vērā ekosistēmas ilgtspējas parametri un pētījumi, kas to raksturo, bet galvenais – trūkst kompleksi plāni, kas veido pamatu līdzsvarotai to uzturēšanai un racionālam resursu ieguldījumam.

 

 

Attiecībā uz ekosistēmu kvalitāti (tostarp ekosistēmu, kurā ietilpst ezeri un kuras tradicionāli apdzīvo cilvēki) ir jāuzsver šādi ekspertu izteiktie argumenti:

1.      Jebkuru ekosistēmu ir jāuzlūko kā sociālu ekosistēmu. Ideālā gadījumā šādai ekosistēmai jāspēj apvienot cilvēka klātbūtnes iespējamību atbilstoši mūsdienu sociāli kulturālajiem un ekonomiskajiem standartiem ar dabas vērtību saglabāšanu un dabas resursu saudzīgu izmantošanu, nodrošinot šajā gadījumā vismaz vienu no tālāk minētajiem mērķiem – augstu pievienotu vērtību, nacionālā mantojuma un/vai tradicionāla dzīvesveida saglabāšanu, bioloģiski un ainaviski daudzveidīgas un ilgtspējīgas ekosistēmas uzturēšanu.

2.      Sociālo ekosistēmu, kurā atrodas saglabājamas dabas vērtības, ilgtspējas nodrošināšanai, ir nepieciešama kompleksa plānošana. Tās procesā ir svarīga gan iesaistīto pušu interešu noteikšana, gan precīza komunikācija, gan līdzsvarota ekonomiskā komponente, kas nepieciešamības gadījumā paredz atbalstu saimnieciskās darbības pārprofilēšanai. Tāpat svarīgs aspekts sociālās ekosistēmas kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanā ir augsta vides apziņa, ko pārdomāti ir jāveido visos izglītības līmeņos. 

Dabas resursu pētniecība jaunu biznesa nišu veidošanai un ilgtspējai

Vērtējot līdzšinējo un turpmāko Latgales uzņēmējdarbības profilu, eksperti norādīja, ka Latgalē tradicionāli attīstītās nozares ir metālapstrāde, kokapstrāde, tekstilrūpniecība un pārtikas ražošana. Vienlīdz svarīgi (ņemot vērā arī izteikto depopulizācijas tendenci) ir saglabāt dzīvotspējīgās tradicionālās industrijas, neliekot šķēršļus to attīstībai, un meklēt jaunas biznesa nišas. 

Ekoloģisko produktu un ekoloģisko pakalpojumu piedāvājums var kļūt par vienu no Latgales (tāpat arī citu Latvijas reģionu) novadu uzņēmējdarbības nišām. Turklāt svarīgi, lai tiem  pievienotu augstāku vērtību, ko ir iespējams panākt, īstenojot ekoindustriju sadarbību ar augstskolām un pētniecības institūcijām. Tām šajā sakarā ir jāveido atbilstošs studiju saturs un komercializācijai pielāgojamas (vai to sekmējošas) pētniecības iestrādes.

Labās prakses piemēri, kurus konferences dalībnieki minēja šajā pasākumā – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētījumi ekosistēmu kvalitātes novērtēšanai, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta uzsāktie projekti ezeru dūņu izmantošanas izpētē medicīnā un kosmētikā. Ezeru dūņu pētniecība var radīt priekšnoteikumus ne tikai izpētes iniciatora (inovatīva, Ludzā izvietotā kosmētisko līdzekļu ražotāja SIA „LatCosmetics”) darbības attīstīšanai, bet veselu industriju (kosmetoloģija, kurortoloģija, medicīnas tūrisms) attīstībai, kuru darbība radītu ilgtspējīgu ietekmi uz Latgales ekonomiku un sociāli kulturālo vidi kopumā.

Ekspertu nosauktie svarīgākie priekšnoteikumi veiksmīgai  sadarbībai starp pētniecības institūcijām un uzņēmumiem augstas pievienotas vērtības produktu attīstīšanā ir šādi:

§  uzņēmumu izpratne par pētniecības institūciju piedāvājumu un iespējām to izmantot komerciāliem nolūkiem;

§  pētniecības institūciju izpratne par komercializāciju, prasme veidot piedāvājumu industrijai, spēja veikt industrijas izpētes pasūtījumus, kā arī piedalīties komercializējamu iestrāžu attīstīšanā līdz pārdodamam produktam vai platformai ar augstāku pievienotu vērtību;

§  uzņēmumu kapitalizācija un vienlaikus uzņēmēju vēlēšanās balstīt uzņēmumu turpmāko attīstību uz inovāciju, atbilstoši veidojot gan savu personāla resursu, gan sadarbību ar augstskolām, pētniecības institūcijām un citiem partneriem;

§  uzņēmēju spējā veidot potenciāli augošus, labi pārvaldītus un līdz ar to – investīcijām pievilcīgus un atvērtus uzņēmumus. Šajā aspektā ir svarīgi atbilstoši novērtēt labas vadības un finanšu izglītības īpašo lomu, iekļaujot to kā būtisku sastāvdaļu viedās specializācijas programmās.

Labus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstīšanai Latgalē veido gan augstākās izglītības institūciju klātbūtne ar attīstītu materiāli tehnisko infrastruktūru (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ar Inženieru fakultāti un Lāzertehnoloģiju laboratoriju, Daugavpils Universitāte), gan valsts atbalsta mehānismi (elastīgs Latgales Speciālās ekonomiskās zonas regulējums, biznesa inkubatoru klātbūtne un eksporta atbalsta instrumenti).

Būtisks nosacījums pētniecības un uzņēmējdarbības atbalsta resursu un infrastruktūras attīstīšanā pēdējā desmitgadē ir bijis Eiropas Savienības fondu programmu finansējums. Pateicoties tam, Latvijā un arī Latgalē ir radīti priekšnoteikumi augstākai efektivitātei un augstākai pievienotajai vērtībai uz ko norāda, piemēram, vismaz sešas reizes lielākas zemes platības, kas tiek izmantotas bioloģiskajai lauksaimniecībai, uz pusi lielāka ražība un izslaukumi.

Konferences norisi vadīja un ekspertu ieteikumu apkopojumu sagatavoja:

Andris Nātriņš

Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis

 

Projekts „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

 

Informāciju par konferences norisi sagatavoja:

Andra Mangale

projekta koordinatore

20010211

 

 
Copyright © 2008-2017 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »