Skolu tīkla sakārtošana Madonas pilsētā

Sociāli demogrāfiskais un ekonomiskais konteksts pašvaldībām aizvien vairāk liek izskatīt jautājumus un meklēt risinājums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Un nenoliedzami ir grūti, ņemot vērā demogrāfiskās tendences un finansiālās iespējas un izglītības jomas vajadzības veikt būtiskus pārkārtojumus.

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumi un diskusijas Madonas novada pašvaldībā pēdējos divus gadus norit ļoti aktīvi un situācija rāda, ka arī tuvākajā nākotnē šis būs jautājums, par kuru pašvaldībā tiks runāts un lemts bieži.

2015.gada 28.aprīļa domes lēmums ir izraisījis plašu rezonansi par ieceri nākotnē apvienot Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu. Ideja par Madonas pilsētas vidusskolu apvienošanu nebūt nav jauna, par to ir ticis runāts vēl pirms novada izveides. Šis jautājums savu aktualitāti ieguva, kad š.g. aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija lūdza nosūtīt informāciju par iespējamajām ES fondu finanšu investīcijām Madonas novada pašvaldības izglītības iestādēs saskaņā ar izstrādātajiem īstenošanas principiem, atbalstāmajām darbībām un atlases kritērijiem.

Šobrīd atbilstoši IZM informatīvajam ziņojumam atbalsts plānots vispārējās vidējās izglītības iestāžu, tai skaitā ģimnāziju un valsts ģimnāziju, (7. - 12. klase) modernizācijai - ergonomiskas mācību vides izveidei, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešanai, dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai, izglītības iestādes sporta infrastruktūras sakārtošanai, internātu ierīkošanai. Attiecīgi vidējās indikatīvās izmaksas uz vienu izglītojamo ir plānotas no 2000,00 EUR vidusskolās un ģimnāzijās, līdz 5000,00 EUR valsts ģimnāzijās.

Lai pašvaldība pretendētu uz atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz saskaņošanai attīstības programmas investīciju plāns ar izglītības projektu idejām. IZM vērtēs iesniegtās informācijas atbilstību Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020. gadam, ņemot vērā šādu informāciju:

1. pašvaldībā esošo izglītības iestāžu tīkla raksturojums demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā: demogrāfiskās un ekonomiskās tendences (tai skaitā darba vietu nodrošinājums) pēdējo trīs gadu laikā un prognozes līdz 2025. gadam pašvaldībā un tās apkārtnē;

2. izglītības pakalpojuma raksturojums: pašvaldībā esošo izglītības iestāžu infrastruktūras objektu (izglītības iestāde, struktūrvienība, dienesta viesnīca, sporta infrastruktūra) pašreizējā un nākotnes iespējamā izvietojuma vizuāls attēlojums kartē uz 2025. gadu;

 3. izglītības iestāžu, kurās plānots veikt ERAF investīcijas 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, esošās situācijas raksturojums un prognozes uz 2025. gadu sadalījumā pa izglītības pakāpēm 1. - 6. klase un 7. - 12. klase (izglītojamo skaits, īstenotie programmu virzieni, paralēlklašu skaits), infrastruktūras raksturojums (esošā situācija un līdzšinējie ieguldījumi).

Savukārt, Madonas novada pašvaldība atbalstu var plānot izglītības iestādēs, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

1. izglītības iestāde ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, t.sk. ģimnāzija vai valsts ģimnāzija - atbalsts plānots vispārējās vidējās izglītības iestāžu (7.-12.klase) infrastruktūras modernizēšanai, lai radītu pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai un skolēnu skaita koncentrēšanai 10.-12.klašu posmā;

2. izglītības iestādē esošais izglītojamo skaits 7. - 12. klasē kārtējā mācību gada 1. septembrī - ņemot vērā prognozējamo izglītojamo skaita samazinājumu un nepieciešamību sakārtot institucionālo tīklu, tiek plānots, ka, lai pretendētu uz ERAF atbalstu, vispārējās vidējās izglītības iestādē 7. - 12. klasē Rīgā ir vismaz 350 izglītojamie, pārējās republikas pilsētās un reģionālās attīstības centros – vismaz 250;

3. izglītības iestādē kārtējā mācību gadā tiek īstenoti vismaz divi vidējās izglītības programmu virzieni;

4. viens no vidējās izglītības programmu virzieniem izglītības iestādē kārtējā mācību gadā ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma) joma, tādējādi aktualizējot un stiprinot Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei nozīmīgāko attīstāmo virzienu.

Viss augstāk minētais pašvaldībai mērķtiecīgi liek domāt un rīkoties, lai sakārtotu savu izglītības iestāžu tīklu kā pilsētā, tā pagastos. Ir svarīgi novada kontekstā izveidot racionālu izglītības iestāžu infrastruktūras piepildījumu, kas spētu nodrošināt inovatīva izglītības satura ieviešanu 21. gadsimtam atbilstošā mācību vidē, iekļaujošās jeb speciālās izglītības programmas principa īstenošanu, piemēram, bērniem ar mācību programmu apguves traucējumiem, kā arī efektīvu finanšu resursu pārvaldību un cilvēkresursu izmantošanu.

Un tieši Madonas pilsētas skolu tīkla sakārtošana ir centrālais jautājums, no kura atkarīga būs pārējo novada izglītības iestāžu attīstība.

Vispārīgie statistikas dati un prognozes

Statistikas dati ir nepieciešami ikvienai jomai, balstoties uz tiem ir veicama esošās situācijas analīze, ir iespēja noteikt tendences, tos apstākļus, kas ietekmē izglītības darbību un prognozēt iespējamās sekas.

Valstī esošā tendence bērnu skaitam samazināties, ir jūtama arī mūsu novadā un pilsētā. Šādu situācijas izveidi ir ietekmējusi zemā dzimstība un iedzīvotāju migrācija. Lai arī var uzskatīt, ka skolas vecuma bērnu skaits ir nostabilizējies, migrācijas rezultātā tas turpina samazināties.

Madonas novada pašvaldības teritorijā deklarētie bērni un jaunieši uz 01.01.2015. (1.tabula)

Dzimšanas gads	1996	1997	1998	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	Kopā
Klase, kurā mācās				9.kl.	8.kl.	7.kl.	6.kl.	5.kl.	4.kl.	3.kl.	2.kl.	1.kl.
Madonas pilsētā	69	78	84	74	66	67	69	78	75	76	74	69	84	64	68	59	73	71	99	1397
Kopā novadā	247	266	250	243	248	224	221	260	224	230	224	224	248	205	204	199	204	230	240	4151

Madonas novada pašvaldības iedzīvotāju reģistra dati

 

Izglītojamo skaits pa posmiem dažādos mācību gados (2.tabula)

Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas dati

Sešu gadu laikā no novada izveides skolēnu skaits ir samazinājies par 787 izglītojamajiem jeb 24%, vislielākais samazinājums ir bijis tieši vidējās izglītības posmā – turpat puse.

Izglītojamo deklarētās adreses Madonas pilsētas skolās uz 03.12.2014. (3.tabula)

Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas dati

Pēdējo gadu laikā ir audzis to skolēnu skaits, kuri ir deklarēti novada pagastos, bet mācās Madonas pilsētā. Šobrīd tas sastāda 38% no izglītojamajiem, ilgtermiņā šāda tendence atstās ļoti negatīvu ietekmi uz novada pagastos esošajām skolā.

Madonas pilsētas vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits pa mācību gadiem (4.tabula)

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012	2012/2013	2013/2014	2014/2015 (uz 1.09.2014.)
Madonas Valsts ģimnāzija	374	351	315	273	286	268	265
Madonas pilsētas 1.vidusskola	930	892	833	764	709	690	674
Madonas pilsētas 2.vidusskola	428	389	359	322	316	314	317
Kopā	1732	1632	1507	1359	1311	1272	1256
		-100	-125	-148	-48	-39	-16

 Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas dati

Madonas pilsētas vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits pa posmiem uz 19.01.2015. (5.tabula)

Izglītības iestāde	1. - 6.kl.	7. - 9.kl.	kopā 1.- 9. kl.	kopā 10.-12.kl.	kopā 1.-12.kl.	kopā 7.-12.kl.
Madonas Valsts ģimnāzija	0	111	111	153	264	264
Madonas pilsētas 1.vidusskola	426	133	559	112	671	245
Madonas pilsētas 2.vidusskola	171	74	245	76	321	150

Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas dati

Analizējot Madonas pilsētas skolās 7. - 12. klašu piepildījumu jāsecina, ka atbilstoši IZM uzstādījumam šobrīd skaits nav pietiekams Madonas pilsētas 2.vidusskolā, kā arī svārstīgs tas ir Madonas pilsētas 1. vidusskolā, lai varētu kvalificēties ES ERAF finansējuma piesaistīšanai un lai efektīvi varētu veidot mūsdienīgu, tehniski augstā līmenī aprīkotu un ar kvalificētu personālu nodrošinātu apmācības procesu 7. – 12. klašu līmenī. Salīdzinājumam jāatzīmē, ka, piemēram, Igaunijā par pilnu klasi vidusskolā tiek uzskatīta tāda, kurā mācās 32 skolēni, bet pamatskolā – 24 skolēni.

Madonas novada izglītības iestādēs īstenotās vispārējās vidējās izglītības programmas 2014./2015. mācību gadā, uz 01.03.2015. (6.tabula)

Izglītības iestāde	Izglītības programma	Izglītojamo skaits (10.-12.kl. ) kopā
Madonas Valsts ģimnāzija	Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma	72
	Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma	70
	Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma	10
Madonas pilsētas 1. vidusskola	Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma	99
	Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma	12
	Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma	0
Madonas pilsētas 2. vidusskola	Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma	69
	Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma	8
Madonas Vakara un neklātienes vidusskola	Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma	68
Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskola	Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma	27

Valsts izglītības informācijas sistēmas dati

Izglītojamo skaits būtiski nosaka arī izglītības programmu īstenošanas iespējas katrā no skolām. Izglītības programmu daudzveidība nodrošināma un pilnveidojama, ja ir vismaz divās paralēlklasēs. Kā rāda jau šī brīža tendences, nākotnē tieši izglītības programmu piedāvājumam būs svarīga nozīme izglītojamo piesaistē.

Madonas novada 9.klašu absolventi un 10.klases izglītojamo skaits (7.tabula)

	2008/ 2009	2009/ 2010	2010/ 2011	2011/ 2012	2012/ 2013	2013/ 2014	2014/ 2015	2015/ 2016	2016/ 2017	2017/ 2018	2019/ 2020	2020/ 2021	2021/ 2022	2022/ 2023	2023/ 2024	2024/ 2025
9.klase	359	365	317	222	269	227	231	237	214	203	236	198	217	200	222
10.klase		251	214	168	119	136	131	118	125	115	110	127	107	117	108	120
% no 9.kl. beidzējiem mācās (mācīsies) 10.kl. novadā		70	59	53	54	51	57	54	54	54	54	54	54	54	54	54
Šobrīd mācās							9.kl.	8.	7.	6.	5.	4.	3.	2.	1.

9. klašu absolventu skaits, kas turpina mācības tālāk 10. klasē ir sarucis, ja pieņemam, ka tie būtu 54%  no 2014./2015. m. g. 9. klases beidzējiem, mācības 10. klasē uzsāktu ap 118 izglītojamo (iespējami 5 klašu komplekti. Tie ir iepriekšējo gadu statistiskais vidējais rādītājs, cik 9. klases absloventu turpina izglītību novada skolu 10. klasē). Novadā mums ir 5 vidējās izglītības iestādes, kur katra no tām centīsies nokomplektēt 10. klasi vai klases.

Madonas pilsētas vispārizglītojošo skolu izmaksas 2014. gadā (8. tabula)

	Izglītojamie uz 01.09.2014.	Valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai, EUR	Pašvaldības finansējums EUR (izmaksas uz 1 izglītojamo)	Kopā, EUR	Kopējās izmaksas EUR uz 1 izglītojamo
Madonas Valsts ģimnāzija	256	424131	227724 (859,00)	651855	2459,83
Madonas pilsētas 1.vidusskola	674	814584	402404 (597,00)	1216988	1805,62
Madonas pilsētas 2.vidusskola	317	378049	308452 (973,00)	686501	2165,61

Madonas novada pašvaldības Finanšu nodaļas dati

Izglītības sadaļai pašvaldības budžetā tiek atvēlēts lielākais finansējuma apjoms. Un matemātiska patiesība ir tā, ka izglītojamo skaitam samazinoties, izmaksas pieaug. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, lai finansējums tiktu gan racionāli ieguldīts, gan optimāli izlietots.

Uz izaugsmi vērsts skolu tīkls Madonā

Statistikas dati labi izgaismo situāciju izglītības jomā kā pilsētā, tā arī novadā. Ir tikai jautājums vai būsim tik stratēģiski lietpratīgi, lai pragmatiski rīkotos un ilgtermiņā radītu izcilu izglītības piedāvājumu gan saturiski, gan izglītības infrastruktūras ziņā.

Plānots, ka 2017. gada 1. septembrī (vai 2018. gada 1. septembrī) tiktu izveidota Madonas novada vidusskola, apvienojot līdzšinējo Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Madonas pilsētas 2. vidusskolu. Madonas pilsētas vidusskola atrastos tagadējās Madonas pilsētas 1. vidusskolas telpās un Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā. Lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot Madonas pilsētas vidusskolas, tiktu piesaistīts ERAF finansējums EUR 798000,00 apmērā. Šis ieguldījums jāveic, lai pilnveidotu un radītu ļoti labu mācību vidi un nodrošinātu mācību procesu ļoti labā kvalitātē. Madonas pilsētas vidusskolā plānoti no 40 - 44 klašu komplekti (šobrīd Madonas pilsētas 1. vidusskolā – 29 klašu komplekti, Madonas pilsētas 2. vidusskolā – 15 klašu komplekti), ar skolēnu skaitu klasē no 22 - 26 izglītojamie.

Savukārt, Madonas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz līdzšinējo Madonas pilsētas 2. vidusskolas ēku. Ģimnāzijas telpu jautājumu nav izdevies atrisināt no 2004. gada, kad tika izstrādāts piebūves projekts, bet valsts investīciju finansējums netika piešķirts. Pašlaik Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts 6 ēkās – Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas un pasākumi notiek Madonas sporta centrā, mūzikas stundas Madonas mūzikas skolā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana - Madonas pilsētas 1. vidusskolā.

ERAF projektu ietvaros valsts ģimnāzijām ir plānots finansējums, Madonas Valsts ģimnāzijai tas būtu – 1 325 000,00 eiro apmērā. Pašvaldība vēlas, lai ieguldījums būtu mērķtiecīgs un ilgtermiņā attīstību veicinošs ar izcilu mācību vidi un mācību tehnoloģiju kvalitāti.

Madonas pilsētas 1. vidusskolas un valsts ģimnāzijas ēku platība un klašu telpu skaits ir pietiekams, lai visi 40 - 44 klašu komplekti 2017.18. mācību gadu varētu uzsākt sakārtotās un izremotētās telpās, savukārt pašreizējā 2. vidusskolas mazā ēka tiks izmantota ārpusklašu aktivitātēm.  

Par pedagogiem Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolā

Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolā pašlaik strādā 98 pedagogi, tajā skaitā 8 administrācijas darbinieki. Vidējā skolotāju darba slodze ir 1,5 amata likmes, tikai 7 skolotājiem ir nepilna darba slodze. Abās skolās kopā ir 16 skolotāji, kas papildu strādā arī kādā citā izglītības iestādē.  

Apvienošanās rezultātā pedagogu darba slodze saglabātos esošajā apmērā vai nedaudz samazinātos ikgadējai tarifikācijai un atbilstoši skolēnu skaita samazinājumam, kas novērstu pārslodzi, ko pašlaik izjūt daļa pedagogu. Tā kā reorganizācijas rezultātā nav plānots palielināt skolēnu skaitu klasē (tas, līdzīgi kā pašlaik, vidēji būs 22 – 26), sākumskolas skolotāju skaits netiks samazināts. Uz šo brīdi astoņi Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas mācību priekšmetu skolotāji ir pensijas vecumā, bet 9 skolotāji sasnieguši 60 gadu vecumu (resp. uz 2017./2018. m.g. būtu pensijas vecumā). Šādā situācijā pat varētu rasties nepieciešamība dabas zinātņu cikla mācību priekšmetos piesaistīt kādu jaunu pedagogu. Protams, skolēnu skaits un arī plānotā jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana ietekmēs skolotāju darba slodzes veidošanas principus un darba samaksu.

Būtiska izglītības kvalitātes sastāvdaļa ir arī skolas piedāvātais atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām: logopēda nodarbības, psihologa konsultācijas, speciālā pedagoga vai sociālā pedagoga klātbūtne izglītības iestādē. Pašlaik Madonas pilsētas 1. vidusskolā ir 3,3 atbalsta personāla amata vienības, bet Madonas pilsētas 2. vidusskolā - 0,4 amata vienības. Vidusskolu apvienošanās pavērtu plašākas iespējas atbalsta personāla piesaistei, lai visi skolēni, kuriem tas ir nepieciešams, saņemtu kvalificētu un savlaicīgu speciālistu palīdzību.

Reorganizācijas rezultātā izveidotā vidusskola arī varētu piedāvāt skolēniem plašākas iespējas apgūt izglītības programmas ar kādu novirzienu atbilstoši izglītojamo interesēm un spējām.

Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošana no juridiskā viedokļa

Apvienojot Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, tiks veikta reorganizācija Madonas pilsētas skolu sistēmā. Reorganizācijas rezultātā pašlaik abās skolās esošie izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā, šajā gadījumā darba attiecības turpināt darbiniekiem nodrošina Darba likuma 28. nodaļa „Uzņēmuma pāreja citai personai”, kurā iekļautas tiesību normas, kuru būtība ir pasargāt darbinieku darba devēja maiņas gadījumā, tas ir, mainoties darba devējam, konkrētajā situācijā apvienojot skolas, nav pamata uzteikt darbiniekiem darba līgumus, līdz ar to izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā.

Administratīvajie un tehniskajie darbinieki tiks izvērtēti pēc nepieciešamības apvienoto skolu funkcionēšanai.

Madonas pilsētā uz skolu tīkla sakārtošanu ir jāskatās kompleksi, analizējot visus kritērijus un to savstarpējo saistību un līdzsvarotas attīstības iespējas visa novada mērogā. Iecerētās pārmaiņas nav vieglas, bet arī cita risinājuma nākotnes prognozēm un situācijai nav, kas  nodrošinātu ne vien pastāvēšanu, bet arī izaugsmi.

Informāciju sagatavoja Izglītības, Finanšu un Juridiskās nodaļas atbildīgie speciālisti.

Foto: Triju pārmaiņās iesaistīto skolu pdomju vadītāji

tiekas ar Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāju A. Ceļapīteru.

Iepriekš rakstītais par šo tēmu šeit