Padomi būvniecības ieceru realizācijai

LAI  IZGATAVOTU  BŪVPROJEKTU  BŪVNIECĪBAS  IECERES      REALIZĒŠANAI,   P A S Ū T Ī T Ā J S   IESNIEDZ  BŪVVALDĒ ŠĀDUS  DOKUMENTUS:

1)   būvniecības  iesniegumu – uzskaites  karti;

2)      zemes  gabala,  uz  kura  iecerēta  būvniecība,  robežu  plānu;

3)      īpašumtiesības  apliecinošus  dokumentus;

4)      ēku  vai  būvju  rekonstrukcijas vai renovācijas  gadījumos –

      inventarizācijas lietu;

5)      nomas  līgumu  ar  īpašnieku,  ja  būvētājs  nav  zemes  īpašnieks;

6)      gadījumos,  kad  tiek  projektēta  sabiedriski  nozīmīga  būve, Būvvalde

var  pieprasīt  iesniegt  arī  būvniecības  ieceres  skici.

     Pēc  augstāk  minēto  dokumentu  saņemšanas  Būvvalde  tos  izvērtē  un  pozitīva  atzinuma  gadījumā  būvniecības  pieteikuma  iesniedzējam  izsniedz 

P l ā n o š a n a s   un   a r h i t e k t ū r a s   u z d e v u m u   būvprojekta izgatavošanai.

    Ja  būvprojekts  izgatavojams  jaunbūvei,  ārējo  inženierkomunikāciju  un

to  pieslēgumu  izbūvei,  ēku  rekonstrukcijas  gadījumos,  kad  tiek  ievērojami

paplašināts  to  apjoms, nepieciešams  ar saistošajām  institūcijām  saskaņots  topogrāfiskais  plāns.

    Saskaņā  ar  LBN  202 – 01  izgatavotu  būvprojektu,  kas  saskaņots  ar    pasūtītāju  un  zemes  īpašnieku saskaņo  un  akceptē  Būvvalde. 

JA IECERĒTS VEIKT BŪVES VAI TĀS DAĻAS RENOVĀCIJU, NESKAROT NESOŠĀS  KONSTRUKCIJAS,  ĒKAS FASĀDI, KOPLIETOŠANAS TELPAS UN INŽENIERKOMUNIKĀCIJAS, VAI MAINĪT BŪVES, VAI TĀS DAĻAS LIETOŠANAS VEIDU  BEZ  PĀRBŪVES,   P A S Ū T Ī T Ā J S  IESNIEDZ BŪVVALDĒ ŠĀDUS DOKUMENTUS:

1)      noteikta parauga apliecinājuma karti;

2)      paskaidrojuma  rakstu;

3)      atbilstoši iecerei izstrādātu telpu plānu ar tehnisko rādītāju eksplikāciju;

4)      būves vai telpu grupas aktuālas tehniskās inventarizācijas dokumentus;

5)      īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;

6)      ja  mainīti  inženiertīklu  pievadi – izmaiņu  shēmu;

7)      valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju, ja vienkāršotu

renovāciju, vai rekonstrukciju iecerēts veikt valsts aizsargāto kultūras pieminekļu teritorijā vai tajā esošajā būvē.

    Pēc vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas dokumentu izvērtēšanas Būvvalde

izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku

pamatotu atteikumu.

JA  NEPIECIEŠAMS,  BŪVVALDE   SNIEDZ  DETALIZĒTAS

KONSULTĀCIJAS  PAR  JAUTĀJUMIEM,  KAS  SAISTĪTI  AR 

BŪVPROJEKTU  PASŪTĪŠANU,  VIENKĀRŠOTU  RENOVĀCIJU         UN  REKONSTRUKCIJU,  KĀ  ARĪ  PAR  BŪVĒM,  KURU  REALIZĀCIJAI  BŪVPROJEKTS  UN  BŪVATĻAUJA  NAV NEPIECIEŠAMI.

PAR   MADONAS PILSĒTAS
TERITORIJAS PLĀNOJUMA
GROZĪJUMU 1999.-2012.GADAM Nr.2
IZSTRĀDI

Madonas pilsētas ielu, laukumu sakārtošanai un turpmākai ielu seguma uzlabošanai pēc vērienīgu ūdens apgādes un notekūdeņu kanalizācijas projektu realizēšanas būs nepieciešams liels materiālo resursu ieguldījums.

Pēc 2008.gada pieredzes asfaltbetona masas inerto sastāvdaļu cenas pārsniedza faktisko inerto materiālu, grants un smilts, izmaksas pat līdz 10 reizēm.

Tādēļ jau 2008.gadā tika uzsākta pilsētas brīvās teritorijas izpēte, lai noteiktu tās teritorijā zemes dzīlēs esošās grants un smilts iegulas.

Pētījumi tika veikti pie pilsētas ziemeļu robežas tās austrumu daļā nepilnu desmit  hektāru platībā. Izpētes rezultātā tika konstatēts, ka šajā teritorijā ir viendabīgas, kvalitatīvas smilts- grants iegulas aptuveni 1 000 000 m3 apjomā un kvalitatīvas smilts iegulas 200 000 m3 apjomā.

Pilsētas centra plānojuma un apbūves vizuālā noformējuma sakārtošana ir viena no pilsētas attīstības prioritātēm. Jau agrāk ir bijusi iecere atbrīvot pilsētas centru   no dzelzsceļa kravu apgrozījuma. Par izdevīgu vietu dzelzsceļa kravu terminālam un ar to saistītajai noliktavu saimniecībai var izveidot teritoriju starp dzelzsceļa līniju „Pļaviņas - Madona - Gulbene", un demontēto dzelzsceļa līniju „Madona - Lubāna" aiz Rūpniecības ielas.

Teritorijas plānojums ir dokuments, kas reglamentē visu pilsētas teritorijas plānoto izmantošanu, bet iepriekš veiktajos teritorijas plānojuma grozījumos nav izdalītas ražošanas un derīgo izrakteņu izmantošanas teritorijas.

Tādēļ Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi 1999.-2012. gadam Nr.2  paredz sekojošas izmaiņas teritorija, kas aizņem 2,7% no kopējās pilsētas teritorijas:

■       11,93ha dabas teritorijai, 6,75 ha meža teritorijai, 1,28 ha dzīvojamajai teritorijai, 1,26 ha jauktai ražošanas un sabiedrisko objektu teritorijai noteikt plānotās /atļautās/ izmantošanas veidu-ražošanas un derīgo izrakteņu izmantošanas teritorija 21,22 ha;

■       6,70 ha jauktas ražošanas un sabiedrisko objektu apbūves teritorijai noteikt plānotās /atļautās/ izmantošanas veidu -komunālās apbūves teritorija 6,7 ha;

■       2,1 ha savrupmāju /ģimenes/ māju apbūves teritorijai - dabas teritorija 2,1 ha.

Izstrādājot Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus 1999.-2012. gadam Nr.2 tika veiktas arī nelielas ievaddaļas teksta korekcijas, precizēts teritorijas plānojuma mērķa formulējums un veikti nepieciešamie papildinājumi un labojumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītājs A. Apinis.

Par Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu 1999.-2012.gadam Nr.2 izstrādi

Būvniecības/būves nojaukšanas iesniegums - uzskaites karte