Rakstniecei Ilzei Indrānei - 90.

Ilze Indrāne tāpat kā Regīna Ezera un Dagnija Zigmonte literatūrā ienāca 1950.gadu beigās un ātri kļuva populāra.

Septiņu romānu, četru lugu, deviņu grāmatu bērniem un par bērniem, stāstu, miniatūru, eseju, publicistisku rakstu autore. Pirmais romāns „Lazdu laipa” (1963.g.), kas rāda jauniešu dzīves ceļa meklējumus pretrunās starp oficiālo ideoloģiju un audzināšanu ģimenē, pārsteidza ar neparasti romantisko noskaņu un 1961.gadā ieguva 1.vietu bērnu un jaunatnes literatūras konkursā, 1965.gadā saņēma Valsts prēmiju. Pēc mūzikas skolotājas Klintas mūžs stāsta romānā „Ūdensnesējs” Rīgas kinostudijā uzņemta mākslas filma „Liktenim spītējot” (1975.g.) Donāts Dravnieks, viņa sieva Beta un citi gados vecie kolhoznieki no romāna „Zemesvēzi dzirdēt” (1984.g., E.Veidenbauma prēmija 1984.g., Valsts prēmija 1985.g.) pārstāv to zemnieku paaudzi, kas bija spiesti iestāties kopsaimniecībās un līdz mūža beigām saglabāja darba tikumu un godaprātu neatkarīgi no valdības lēmumiem un dažādiem rīkojumiem. „Putnu stunda” (1996.g.) un  „Dievsunīši” (2007.g.) ir 20.gadsimta panorāmas tvērums līdz pēcpadomju privatizācijas kļūdām, kuras iznīcināja ne viena vien veiksmīga darba rezultātus.

Visa rakstnieces dzīve pagājusi Madonas apkārtnē: dzimusi Lazdonas pagasta „Ciskānos” kalpu ģimenē, mācījusies Vestienas pamatskolā un Madonas vidusskolā (beigusi 1946.g.), neklātienē studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Vairāk nekā 20 gadus nostrādājusi par skolotāju Mārcienas, tad direktori un skolotāju Kusas septiņgadīgajā skolā, skolotāju Praulienas 1.astoņgadīgajā skolā. No 1967.gada nodarbojusies tikai ar literatūru. Kopš 1962.gada viņa dzīvo lauku mājās starp Madonu un Praulienu, te uzauguši viņas bērni un mazbērni.

Ilzei Indrānei vienmēr galvenās bijušas cilvēciskās vērtības, viņai tuva lauku cilvēku psiholoģija un godīgā attieksme pret darbu, zemi, līdzcilvēkiem. Gandrīz visi viņas darbu varoņi ir laucinieki, bieži izjūtam mūsu puses vidi un cilvēkus.

2012. gadā Ilze Indrāne apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni.

23. februārī, tieši divus mēnešus pirms jubilejas, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notika viņas daiļradei veltīta konference „Vēstules sniegā”. Konferences vadītājs profesors Ojārs Lāms sākumā norādīja, ka šie lasījumi būs akadēmiska dāvana rakstniecei. Pēc referentes, filoloģijas zinātņu doktores Ilze Stikānes domām, būtu lietderīgi atkal izdot „Lazdu laipu” kā liriski dokumentālu laikmeta vēstījumu, mazie bērni joprojām ar prieku lasa par diviem nerātneļiem kucēniem Tipsi un Topsi, mūsdienīgi aktuāla dabas saglabāšanas tēma skan grāmatā „Meklēju zēnu ar zaļām acīm”. Silvijas Radzobes referātā tika analizēti I.Indrānes darbu iestudējumi uz profesionālajām skatuvēm, savukārt Ieva Kalniņa pievērsās dzimtas tēlojumam romānā „Dievsunīši”.

Ilze Indrāne joprojām ir garīgi moža, katru dienu fiksē savas izjūtas un pārdomas. Apgāds „Jumava” sola jūnijā mūs iepriecināt ar tēlojumu un miniatūru krājuma „Basām kājām” (1970.g.) atkārtotu, autores rediģētu izdevumu.

Praulienas pamatskola kopš 2011.gada organizē radošo darbu konkursu Madonas un kaimiņu novadu 6.–9. klašu skolēniem, un pati rakstniece ar lielu atbildības sajūtu vienmēr lasa darbus, dodot savu vērtējumu. Maija sākumā jaunie autori pulcēsies Praulienas skolā un pēc tam apmeklēs rakstnieci mājās.

Dace Zvirgzdiņa

23.aprīlī - rakstnieces īstajā dzimšanas dienā - viņas lauku mājas durvis Praulienas pagastā bija atvērtas ikvienam viesim un laba vēlētājam. Līdzās citiem sveicieniem, kā apliecinājums mūža ieguldījumam latviešu literatūrā, rakstniecei tika nodots arī Kultūras ministrijas Atzinības raksts.
Rakstniece katram klātesošajam sirsnīgi pateicās un aicināja priecāties par katru konkrēto dienu!
Sirsnīgi sveicam un vēlam stipru veselību!
‌
‌Video
‌
‌
‌Informāciju ievietoja: I.Riekstiņa