Veikta aptauja par sociālā dienesta darbu

Lai uzlabotu un attīstītu Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbu, pērnā gada nogalē tika veikta iedzīvotāju aptauja ar mērķi paaugstināt sniegtās sociālās palīdzības efektivitāti, uzlabot esošo pakalpojumu kvalitāti, izzināt jaunu pakalpojumu nepieciešamību un gūt priekšlikumus Sociālā dienesta darba uzlabošanai.

Aptaujas anketas bija pieejamas gan internetā, gan izsniegtas uz vietas pagastos un pilsētā.

    Apkopojot aptaujas rezultātus, tika saņemti vērtīgi priekšlikumi dienesta darba uzlabošanai, jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamībai, saņemta informācija par dienesta klientu, viņa dzīvesvietu, mēneša ienākumiem, nodarbošanos, informētību par iespēju saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus novadā.

      Šāda veida aptauja tika veikta pirmo reizi un tajā piedalījās 126 respondenti. Sociālā dienesta vadītāja vietniece Anita Biķerniece stāsta, ka iedzīvotāju atsaucība varētu būt bijusi lielāka, jo tas sniegtu plašāku ieskatu un precīzāku informāciju. A. Biķerniece atgādina, ka ar saviem  jautājumiem, priekšlikumiem un viedokļiem ikviens var vērsties Sociālajā dienestā gan Madonā, gan pagastos, tāpat arī zvanot un rakstot.

Aptaujas rezultātu apkopojums

Lielākā atsaucība sagaidīta no sievietēm- anketu aizpildījušas 85% sieviešu, 15% - vīriešu. Priecējoši, ka absolūti lielākā daļa (98%) aptaujāto ir apmierināti ar Sociālā dienesta darbu. Bez viedokļa vai neapmierināti ir vien 2% aptaujāto.

Nedaudz vairāk kā puse (54%) aptaujāto dzīvo dzīvokļos - 29% pagastu centros, 25% Madonā. Privātmājās dzīvo 42% aptaujāto, teju trešā daļa (26%) lauku viensētās, Madonā- 11%, pagasta centrā- 5%, savukārt 2% norādījuši citu variantu.

Analizējot iegūto informāciju, apstiprinās doma, ka sociālajiem pakalpojumiem jābūt sazarotiem pa visu novadu, pieejamiem arī personām attālākās novada vietās.

Lai persona saņemtu palīdzību un būtu iespējams novērtēt tās maksātspēju par sniegto pakalpojumu, ir jāizvērtē personas ienākumi, stāsta A. Biķerniece. 15% aptaujāto norādījuši, ka ģimenes mēneša ienākumi ir no 501-650 eiro, gandrīz trešā daļa (26%) norādījuši vairāk kā 650 eiro.  Aptaujas dati rāda, ka vairāk kā pusei (59%) respondentu kopējie ģimenes ienākumi mēnesī ir līdz 500 eiro „uz rokas”, tajā skaitā 18% līdz 250 eiro mēnesī.

Šajā grupā ietilpst pensijas vecuma personas, kā arī liela daļa daudzbērnu ģimeņu, tie arī ir mūsu klienti ar kuriem ikdienā strādājam, norāda A. Biķerniece.

Aptaujas dati liecina, visbiežāk izmantotais pakalpojums ir dažādas konsultācijas, to izmatojis katrs trešais (31%) respondents, kā arī psiholoģikais atbalsts, ko izmantojuši nedaudz vairāk kā ceturtā daļa  jeb 27% aptaujāto.

Tas apliecina to, ka sociālie darbinieki nemitīgi izglītojas, interesējas par jaunumiem likumdošanā, lai sniegtu kvalitatīvas konsultācijas.

Aptaujas rezultāts apstiprina to, ka Sociālā dienesta darbinieki nenodarbojas tikai ar pabalstu piešķiršanu, bet sniedz arī konsultācijas un psiholoģisko atbalstu dažādās dzīves situācijās. Varbūt kaut daļēji ir lauzts priekšstats par dienesta darbību.

Trūkst informācijas par pakalpojumiem

Vairāk kā puse (58%) aptaujāto uzskata, ka trūkst informācijas par sociālā dienesta sniegtajiem pakalpojumiem novadā.

Šo problēmu apzinās arī novada sociālais dienests un plāno risināt vairāk sadarbojoties gan ar pagastu pārvaldēm, gan pašvaldības informatīvajiem „kanāliem”, gan medijiem.  Anita Biķerniece atzīst, ka darīts tiek daudz un pieejamo pakalpojumu klāsts ir gana plašs, taču iedzīvotāju informēšanas jomu esam atstājuši novārtā.

 

Saņemtie priekšlikumi:

·         Kontakttelefons (dežūrtelefons) – ārkārtas situāciju risināšanai ārpus darba laika

·         Informācija par Sociālo dienestu, palīdzību, pakalpojumiem un jaunumiem pagastu pārvalžu izdevumos

·         Rīkot administrācijas izbraukumus un tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos

·         Nepieciešama darbinieku skaita palielināšana

·         Darbinieku attieksmes maiņa, jābūt korektiem un ar vienādu attieksmi pret visiem

·         Neizpaust informāciju par klientiem, gadījumiem-ievērot konfidencialitāti

·         Darba un pieņemšanas laika ievērošana

·         Iekšējās struktūras izmaiņas

·         Rūpīgāka kadru izvērtēšana

·         Jāpopularizē paveiktais, jāstāsta par darbu utt.

 

Anketās ir izteikti ļoti vērtīgi ieteikumi jaunu pakalpojumu ieviešanai novadā:

·         Atbalsta grupas ģimenēm lauku teritorijās

·         Mobilās aprūpes brigādes, aprūpes “busiņš” (friziera pakalpojums, veļas mazgāšana utml.)

·         Elektriskā ratiņkrēsla nomas iespējas

·         Dienas centrs – ar iespēju vienā ēkā darboties dažādām iedzīvotāju grupām

·         Ģimenes asistenta pakalpojums jaunajām māmiņām un klientiem ar zemām sociālajām prasmēm

·         Rehabilitācijas centrs bērniem ar īpašām vajadzībām

·         Centrs sporta nodarbībām senioriem

·         Atbalsta grupas jaunajām ģimenēm – dzīves prasmju praktiskām nodarbībām

·         Pansijas tipa veco ļaužu māja

·         Nakts patversme

·         Sociālie dzīvokļi

·         Atbalsta personas ģimenēm ar bērniem

·         Dušas, veļas mazgāšanas, pirts pakalpojums Biksērē

·         Dienas centrs ( duša, brīvi pieejami datori u.c.) Bērzaunē

·         Brīvā laika pavadīšanas vieta Vestienā

·         Veļas mazgāšanas pakalpojums Ošupē

 

Jāatzīmē, ka, pateicoties sekmīgajai sadarbībai ar apvienību “Latvijas Samariešu apvienība”, jau ir nodrošināts kompleksais aprūpes mājās pakalpojums, kad arī lauku sētā iebrauc moderni aprīkots auto, radot iespēju nomazgāties dusā, kā arī izmazgāt veļu. Pieejams arī podologa (pēdu aprūpes speciālista) pakalpojums, teic A. Biķerniece.

Kalsnavas pagastā atvērta un darbojas sociālā dzīvojamā māja, kā arī dažos pagastos ( Liezēres, Mētrienas, Ošupes u.c) un Madonā ir izveidoti sociālie dzīvokļi.

Sociālais dienests teic paldies visiem, kas piedalījās aptaujā un izteica savu viedokli!

Informāciju apkopoja E.Miķelsone