Notikusi kārtējā tikšanās par skolu reformu Madonas pilsētā

Uz sanāksmi bija ieradušies ap četrdesmit dalībnieku, tostarp pašvaldības deputāti, skolotāji, skolēni. Sarunu vadīja Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, norādot, ka tikšanās mērķis ir diskutēt par ieguvumiem un informēt par to, kas jau ir veikts, lai reforma īstenotos.

Sīkāk par reformas rezultātā paredzamajiem ieguvumiem, kā arī par reformas ieviešanas gaitu klātesošos iepazīstināja nodaļas vadītāja un vadītājas vietniece Sarmīte Jansone. Ar prezentāciju varat iepazīties šeit.

Tā kā iepriekšējo diskusiju laikā tika norādīts uz iespējamies satiksmes drošības riskiem skolu tuvumā, Attīstības nodaļas ceļu inženieris Edgars Gailums iepazīstināja ar satiksmes organizācijas iespējām 1. vidusskolas apkārtnē. Ar piedāvātajiem risinājumiem varat iepazīties šeit.

Savus iebildumus pret skolu reorganizācijas ieceri pauda Madonas 2. vidusskolas Atbalsta biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste, skolotāja Lilija Mozga, norādot uz pretrunām, kas vērojamas novada Attīstības plānā un Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānā 2016.-2023. gadam. Šīs pretrunas ir rosinājušas uz virkni jautājumu. Ar iebildumiem pret skolu reformu varat iepazīties šeit.

Tā kā vienā no iepriekšējām tikšanās reizēm tika norādīts uz izglītības reformas paraugu Gulbenes pilsētā, uz sanāksmi bija uzaicināts arī Gulbenes pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, kurš dalījās pieredzē par reformas gaitu un ieguvumiem Gulbenes pilsētā. Izklāstot pirms diviem gadiem iegūto kaimiņu pieredzi, A. Šķēls norādīja, ka atslēgas vārds reformai Gulbenē bijis izglītības procesu raudzīt ilgtermiņā. Atskatoties uz paveikto, nodaļas vadītājs atzina, ka tas bijis pareizs lēmums, kā rezultātā skolēni ir ieguvēji, piemēram, gūstot iespējas apgūt jaunas mācību programmas. Tāpat A. Šķēls atzina, ka arī gulbeniešiem tas nav bijis viegli īstenojams lēmums, ir saprotami arī iebildumi. Uzrunas nobeigumā viesis aicināja rast kompromisu, citējot kādu holandiešu pedagoga teicienu, ka ir ļaudis, kas, nākot pārmaiņu vējiem, būvē vaļņus, bet gudrākie - vējdzirnavas.

Klātesošos uzrunāja arī Madonas 2. vidusskolas direktors, deputāts Valentīns Rakstiņš, kurš neslēpa savu noliedzošo attieksmi, uzsverot, ka reformas rezultātā mācību process skolēniem pasliktināsies telpu trūkuma dēļ, bērniem būs daudz jāpārvietojas no vienas ēkas uz citu. Direktors norādīja, ka skola, iespējams, būtu pieņēmusi pamatskolas statusu, ja tāds tiktu piedāvāts.

Tikšanās noslēgumā klātesošos uzrunāja novada domes priekšēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, uzsverot, ka ir jānāk kopā, lai domātu nevis kāpēc, bet gan kā darīt, lai reforma izdotos. A. Lungevičs norādīja, ka Madona skolu reformas ziņā nav unikāla, ir jābūt fleksibliem, jāiet līdzi laikam un jāvērtē situācija izglītības jomā novadā kopumā. Priekšsēdētāja vietnieks izklāstīja arī savus argumentus par labu reformai, tostarp pauzdams apņemšanos atbalstīt lauku skolu tīkla saglabāšanu novadā un īstenotā pilsētas skolu reforma samazinātu skolēnu plūsmu no laukiem uz pilsētu. "Pilsētas skolu reforma ir plats solis pretī lauku skolu saglabāšanai," tikšanās nobeigumā uzsvēra A. Lungevičs. 

Kaut arī vasara kā ierasts ir atvaļinājumu laiks, darbs pie skolu reformas turpināsies darba grupās, informācija par procesu sekos.

Dz. Stradiņa.