Ticamāks, dinamiskāks, paredzamāks un politiskāks ES paplašināšanās process – Eiropas Komisija izklāsta savus priekšlikumus

Ziņa publicēta 06.02.2020
Šodien Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu virzīt uz priekšu ES pievienošanās procesu, padarot to ticamāku, ar spēcīgāku politisko vadību, dinamiskāku un paredzamāku.

Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji komentēja: “Eiropas Savienības paplašināšanās Rietumbalkānos ir svarīga EK prioritāte. Mēs strādājam trīs virzienos. Pirmkārt, šodien mēs ierosinām konkrētus pasākumus pievienošanās procesa uzlabošanai. Mēs gan stiprinām un uzlabojam pašu procesu, taču mērķis joprojām ir pievienošanās un pilnīga dalība ES. Otrkārt, EK vienlaikus stingri paliek pie saviem ieteikumiem uzsākt pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju un drīzumā sniegs jaunāko informāciju par abu šo valstu gūtajiem panākumiem. Treškārt, gatavojoties ES un Rietumbalkānu samitam Zagrebā maijā, EK nāks klajā ar reģiona ekonomiskās un investīciju attīstības plānu.”

Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem

Ticamāks process. Pievienošanās procesam jābalstās uz Eiropas Savienības un Rietumbalkānu uzticēšanos, savstarpēju paļāvību un skaidrām saistībām. Ticamība būtu jāstiprina, vēl vairāk koncentrējoties uz fundamentālām reformām, sākot ar tiesiskumu, demokrātisku iestāžu darbību un valsts pārvaldi, kā arī kandidātvalstu ekonomiku. Ja partnervalstis atbilst objektīvajiem kritērijiem, dalībvalstis vienojas pāriet nākamajā procesa posmā, ievērojot uz nopelniem balstītu pieeju.

Spēcīgāka politiskā vadība. Pievienošanās procesa politiskā rakstura dēļ ir vajadzīga spēcīgāka politiskā vadība un iesaiste visaugstākajā līmenī. EK ierosina palielināt augsta līmeņa politiskā un rīcībpolitikas dialoga iespējas, regulāri rīkojot ES un Rietumbalkānu samitus un paplašinot ministru kontaktus. Turklāt dalībvalstis būtu sistemātiskāk jāiesaista procesa uzraudzībā un pārskatīšanā. Visas struktūras, uz kurām attiecas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, daudz vairāk pievērsīsies galvenajiem politiskajiem jautājumiem un reformām, savukārt starpvaldību konferences nodrošinās sarunu spēcīgāku politisko vadību.

Dinamiskāks process. Lai sarunu procesā ieviestu lielāku dinamiku, Komisija ierosina sagrupēt sarunu sadaļas sešās tematiskās kopās: pamatjautājumi; iekšējais tirgus; konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme; zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība; resursi, lauksaimniecība un kohēzija; ārējās attiecības. Pēc sākotnējo kritēriju izpildes sarunas par katru kopu tiks atklātas vienlaicīgi, nevis pa atsevišķām sadaļām. Sarunas par pamatjautājumiem tiks atklātas vispirms un slēgtas kā pēdējās, un progress šajās sarunās noteiks sarunu vispārējo gaitu. Sarunām no kopas atvēršanas līdz atsevišķu nodaļu slēgšanai vajadzētu iekļauties noteiktā laikā – vēlams, vienā gadā, taču tas būs pilnībā atkarīgs no reformu gaitas.

Paredzamāks process. EK nodrošinās lielāku skaidrību par to, ko ES sagaida no paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm dažādos procesa posmos. Tas ļaus skaidrāk saprast, kādu pozitīvu ietekmi var radīt reformu progress un kādas būs negatīvās sekas, ja progress netiks panākts.

Lai veicinātu sarežģītas reformas, Komisija precīzāk definēs nosacījumus, kurus izpildot, kandidātvalstis var virzīties tālāk, un nodrošinās skaidrus un taustāmus stimulus, kas tieši interesē iedzīvotājus. Stimuli varētu ietvert paātrinātu integrāciju un pakāpenisku piekļuvi atsevišķām ES politikas jomām, ES tirgum un ES programmām (saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus), kā arī finansējuma un investīciju palielināšanu. Jo labākas būs kandidātvalstu sekmes reformu īstenošanā, jo vairāk tās pavirzīsies uz priekšu pievienošanās procesā. Tāpat Komisija ierosina izlēmīgākus pasākumus proporcionālu sankciju veidā par nopietnu vai ilgstošu stagnāciju vai regresu reformu īstenošanā un pievienošanās procesa prasību izpildē. Dažās jomās sarunas varētu apturēt vai nopietnākajos gadījumos pārtraukt vispār, jau noslēgtās sarunu sadaļas varētu atvērt no jauna; ciešākas integrācijas priekšrocības, piemēram, piekļuvi ES programmām, varētu apturēt vai atcelt, un ES finansējuma apjomu un intensitāti varētu samazināt.

Turpmākie pasākumi

EK cer, ka dalībvalstis apstiprinās šo priekšlikumu, vienlaikus uzsākot pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju pirms Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samita Zagrebā 6. un 7. maijā. Gatavojoties samitam, EK apsvērs, kā veicināt investīcijas, sociālekonomisko integrāciju un tiesiskumu Rietumbalkānu reģionā.

Papildinformācija

Saite uz paziņojumuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Jautājumi un atbildes / informatīvs paziņojumsMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Faktu lapa par ES attiecībām ar RietumbalkāniemMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Faktu lapa par pievienošanās procesu ESMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••

Infografikas partneriem:

Melnkalne

Serbija

Ziemeļmaķedonija

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Kosova