Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās: kāpēc tas rada bažas un kādi ir procesa cēloņi?

Bioloģiskā daudzveidība jeb visu dzīvības formu dažādība uz Zemes pēdējo gadu laikā ir satraucošā tempā samazinājusies. Daudzveidības samazināšanos, galvenokārt, veicina cilvēku darbības, piemēram, izmaiņas zemes izmantošanā, piesārņojums un klimata pārmaiņas.

EP deputāti ceturtdien aicināja ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē (KBD, COP15), kas notiks 2020. gada oktobrī Kuņminā (Ķīnā), vienoties par juridiski saistošiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanai. Konferencē piedalīsies 1992. gadā parakstītās (stājās spēkā 1993. gadā) Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībnieces, lai lemtu par stratēģiju pēc 2020. gada. Eiropas Parlaments vēlas, lai ES uzņemtos iniciatīvu, nodrošinot, ka līdz 2030. gadam 30% ES teritorijas sastāv no dabiskas platības, uzsverot, ka visām ES politikas jomām jāņem vērā bioloģiskās daudzveidības jautājumi.

Kas ir bioloģiskā daudzveidība?

Bioloģiskā daudzveidība tradicionāli tiek definēta kā dzīvības formu daudzveidība uz Zemes. Tas ietver sugu skaitu, to ģenētisko variāciju un šo dzīvības formu mijiedarbību sarežģītās ekosistēmās.

ANO ziņojumā, kas publicēts 2019. gadā, zinātnieki brīdina, ka no aptuveni astoņiem miljoniem aprēķinātā kopējā sugu skaita, vienam miljonam sugu draud izmiršana, un daudzām no tām jau tuvākajās desmitgadēs. Kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Daži pētnieki pat uzskata, ka mēs piedzīvojam sesto masu izmiršanas procesu Zemes vēsturē. Agrāk piedzīvotās masveida izmiršanas iznīcināja no 60% līdz 95% visu sugu. Ir nepieciešams miljoniem gadu, lai ekosistēmas atveseļotos pēc šādiem notikumiem.

Kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir svarīga?

Veselīgas ekosistēmas pilda daudzas svarīgas funkcijas, nodrošinot mums daudzus nepieciešamos resursus, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu. Augi pārveido saules enerģiju, padarot to pieejamu citām dzīvības formām. Baktērijas un citi dzīvie organismi sadala organiskās vielas barības vielās, nodrošinot augiem veselīgu augsni, kurā augt. Apputeksnētāji ir nepieciešami augu pavairošanai, nodrošinot mūsu pārtikas ražošanu. Augsne, meži un okeāni ir galvenās dabīgās oglekļa piesaistītājsistēmas. Ūdens cikls lielā mērā ir atkarīgs no dzīviem organismiem.

Īsumā, bioloģiskā daudzveidība nodrošina mūsu zemi ar tīru gaisu, saldūdeni, labas kvalitātes augsni un augu apputeksnēšanu. Tas palīdz mums mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī samazina dabas katastrofu negatīvo ietekmi.

Tā kā dzīvie organismi mijiedarbojas dinamiskās ekosistēmās, vienas sugas izzušanai var būt tālejoša ietekme uz pārtikas ķēdi. Nav iespējams precīzi noteikt, kā masu izmiršanas ietekmēs cilvēku dzīvi, taču šobrīd mēs noteikti zinām, ka dabas daudzveidība nodrošina mūsu labklājību.

Kādus pasākumus ierosina Eiropas Parlaments?

EP deputāti aicina izvirzīt juridiski saistošus mērķus gan ES, gan starptautiskā mērogā, lai palielinātu apņemšanos saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību. Līdz 2030. gadam dabiskai platībai jāsastāda 30% no ES teritorijas, un jābūt atjaunotām degradētajām ekosistēmām. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, Eiropas Parlaments ierosina 10% no nākamā ES daudzgadu budžeta novirzīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Papildu informācija

• Eiropas Parlaments Izpētes dienests: Gatavojot bioloģiskās daudzveidības politikas pamatnostādnes laikposmam pēc 2020. gada (2020. gada janvāris) 
• ES Pētniecības un inovācijas žurnāls ‘’Horizon’’: Bioloģiskās daudzveidības izzušana (2019. gada marts)