Apdraudot tiesiskumu, dalībvalstis varētu palikt bez ES naudas

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt “vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu. Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste

Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām:

- pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu;

- to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību;

- pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana;

- lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās;

- nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve;

- izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana;

- sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru (ja valsts ir iesaistīta tās izveidē).

Eiropas Komisiju konsultētu neatkarīgu konstitucionālo tiesību un finanšu jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu Eiropas Parlaments. Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.

Galīgo saņēmēju aizsardzība

Atkarībā no fiksēto pārkāpumu vēriena Eiropas Komisija varētu pieņemt lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram:

- saistību apturēšanu;

- maksājumu termiņu pārtraukšana;

- priekšfinansējuma samazināšana;

- maksājumu apturēšana.

Ja vien Eiropas Komisijas lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem vai nevalstiskajām organizācijām. Komisijai būtu pienākums sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem tiktu izmaksātas saņemamās summas.

Pieņemot lēmumu par sankcijām, Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam un ES Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām, ja Parlaments vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai negrozītu. Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to nevarētu bloķēt.

Eiropas Komisijai konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu.

Citāti

Budžeta komitejas ziņotāja Eidera Gardiasavala Ruviala (S&D, Spānija): “Tiesiskuma un citu ES vērtību ievērošana ir Eiropas projekta pamatprincipi. Neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt, neizjūtot sekas.”

Budžeta kontroles komitejas ziņotājs Petri Sarvamā (EPP, Somija): “Svarīgākais jaunā mehānisma aspekts ir galīgo saņēmēju aizsardzība - mūsu grozījumi Komisijas priekšlikumā to ir stiprinājuši. Mēs arī esam iekļāvuši Eiropas Parlamentu lēmumu pieņemšanas procedūrā, tā padarot to demokrātiskāku.”

Nākamie soļi: Noteikumu projekts ceturtdien tika apstiprināts ar 397 balsīm pret 158, 69 deputātiem atturoties. Deputāti tagad ir gatavi sarunām ar ES valstu ministriem, kuri par savu nostāju vēl nav vienojušies.

Pamatinformācija: Regulas “Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” projekts ir daļa no 2021. - 2027. gada ES ilgtermiņa budžeta  tiesību aktu paketes.

Papildu informācija

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu