Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma panācis vienošanos par ES budžetu 2023. gadam. Vienošanās aptver saistības 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumus 168,7 miljardu eiro apmērā. Pēc tā pieņemšanas budžets ļautu ES mobilizēt ievērojamus līdzekļus, lai palīdzētu mazināt Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu smagās sekas šajā valstī, kā arī dienvidu kaimiņreģionā un dalībvalstīs. Budžets paredzētu arī atbalstu tam, lai varētu turpināties ilgtspējīga atgūšanās no koronavīrusa pandēmijas un tiktu aizsargātas un radītas darbvietas. Tas veicinātu turpmākas investīcijas zaļākā, digitalizētākā un noturīgākā Eiropā, vienlaikus gādājot par visneaizsargātākajām personām kaimiņvalstīs un citur pasaulē.
Šogad no 14. līdz 20. novembrim tiek atzīmēta Ziemeļvalstu literatūras nedēļa. Pievēršoties Ziemeļvalstu tematikai, aicinām atrisināt krustvārdu mīklu un pareizās atbildes iesniegt Madonas novada bibliotēkā, Skolas ielā 12 vai sūtīt uz esip@madona.lv, norādot Jūsu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.
10. novembrī notiks diskusiju cikla “Aktuāli sociālie jautājumi Latvijā un Eiropā” trešais tematiskais pasākums “Sociālo pakalpojumu tagadne un nākotne Latvijā”.
Vai Tev patīk uzzināt un iemācīties ko jaunu un satikt iedvesmojošas personības? Vai zaļā domāšana un digitālā pārveide ir tikai pieņēmums, vai arī var kļūt par Tavu ikdienu? Vai vēlies iepazīties ar citiem jauniešiem un kopā saturīgi pavadīt laiku?
Eiropas Komisija šodien sāk sabiedrisko apspriešanu, kurā ikviens interesents ir aicināts komentēt paziņojuma par tirgus definīciju pārskatītās redakcijas projektu. Tirgus definīcija ir svarīgs pirmais solis apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā. Tā ļauj noteikt uzņēmumu savstarpējās konkurences tvērumu. Paziņojums par tirgus definīciju tiek pārskatīts pirmo reizi kopš tā pieņemšanas 1997. gadā. Šajā projektā ir ņemtas vērā būtiskās pārmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, jo īpaši digitalizācija un jauni preču un pakalpojumu piedāvāšanas veidi, kā arī tas, ka tirdzniecības sakari ir arvien vairāk savstarpēji saistīti un globalizēti.
31.oktobrī Europe Direct Gulbenē pakalpojumu sniegšanas un pasākumu norises vieta Madonā organizēja izziņas aktivitātes skolēniem "Iepazīsti Eiropas valstis".
Rīt stāsies spēkā ES Digitālo tirgu akts. Jaunā regula izbeigs tādu uzņēmumu negodīgu praksi, kuri tiešsaistes platformu ekonomikā darbojas kā vārtziņi. Komisija minēto regulu ierosināja 2020. gada decembrī, un Eiropas Parlaments un Padome par to vienojās 2022. gada martā rekordīsā laikā.
Šodien Komisija ierosina stingrākus noteikumus par apkārtējā gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņotājiem un komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Tīram gaisam un ūdenim ir būtiska nozīme cilvēku un ekosistēmu veselībā. Tikai gaisa piesārņojuma rezultātā vien katru gadu priekšlaicīgi mirst gandrīz 300,000 eiropiešu, un ierosinātie jaunie noteikumi desmit gadu laikā par vairāk nekā 75 % samazinās tādu nāves gadījumu skaitu, kurus izraisa galvenais piesārņotāja – smalku daļiņu (PM 2,5) – līmeņi, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēs paredzētos. Gaisa un ūdens jomā visi jaunie noteikumi nodrošina skaidru atdevi no ieguldījumiem, pateicoties ieguvumiem veselības, enerģijas ietaupījumu, pārtikas ražošanas, rūpniecības un bioloģiskās daudzveidības jomā. Mācoties no spēkā esošajiem tiesību aktiem, Komisija ierosina gan noteikt stingrākus pieļaujamos piesārņotāju līmeņus, gan uzlabot īstenošanu, lai piesārņojuma samazināšanas mērķi tiktu sasniegti praksē. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka vide ir brīva no kaitīga piesārņojuma. Tie arī atbilst konferences par Eiropas nākotni īpašajām prasībām.
Komisija šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai zibmaksājumus euro valūtā darītu pieejamus katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kam ir bankas konts ES un EEZ valstīs. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka euro zibmaksājumus visā ES ir iespējams veikt par pieņemamu cenu, drošā veidā un bez šķēršļiem.
Šodien publicētā Eirobarometra īpašā aptauja liecina, ka eiropieši ir nobažījušies par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi. Vairums arī uzskata, ka nozarei, valsts iestādēm un darba devējiem ir jādara vairāk, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Respondenti nepārprotami atbalsta starptautisku vai Eiropas pieeju gaisa kvalitātes uzlabošanai, un lielākā daļa respondentu, kuri ir dzirdējuši par ES gaisa kvalitātes standartiem, uzskata, ka tie ir jāpadara stingrāki.